E-1 Es biju tā nedaudz pārsteigts, ieraugot tur savu draugu Jāzepu Bozē un es pagriezos un veltīju nedaudz laika, lai paspiestu viņam roku.

E-2 Tagad pievērsīsimies Dieva Vārdam, vēstules Ebrejiem 1. nodaļai. Es gribu nolasīt kādu fragmentu, 1., 2. un 3. pantu, lai paņemtu no tā tēmu šim vakaram.
Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem,
šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis.
Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā.

E-3 Tagad nolieksim mūsu galvas lūgšanai. Un tagad Viņa Dievišķajā klātbūtnē, ja jums ir kāds lūgums, ko jūs vēlētos darīt zināmu Viņam, lūdzu, vienkārši paceliet savu roku, un tas ir jūsu lūgums, lai Dievs...

E-4 Mūsu Debesu Tēvs, mēs tagad pienākam Tava troņa priekšā, ticot Jēzus Kristus, Tava Dēla, Vārdam. Un mums ir dota šī pārliecība, ka “ja mēs lūgsim kaut ko Viņa Vārdā, tas mums tiks dāvāts”. Un Tu zini mūsu vēlmes un mūsu vajadzības, un Tu esi apsolījis, ka Tu apgādāsi mūs ar visu, kas mums ir vajadzīgs. Tāpēc, Tēvs, mēs lūgsimies tā, kā Tu mūs mācīji: “Lai nāk Tava valstība. Lai notiek Tava griba uz zemes, kā tas ir debesīs.” Lai mūsu lūgšana šovakar saskan ar Tavu vēlēšanos to iedot, un dāvā mums šīs privilēģijas. Svaidi Vārdu, Kungs, un visus runātājus un klausītājus, un lai Svētais Gars ienāk un ir Vārda darītājs šovakar mūsu vidū. Jo mēs lūdzam to Viņa Vārdā. Āmen.
Varat apsēsties.

E-5 Rīt no rīta, kā es saprotu, ir Pilnā Evaņģēlija uzņēmēju brokastis. Parasti tur, kur viņiem ir kāda filiāle, man ir tā privilēģija runāt viņu brokastīs. Līdz šim laikam tā ir vienīgā organizācija, kas nav organizācija, bet vienīgā grupa, kurai es...es piederu, tie ir kristīgie uzņēmēji. Un šobrīd es sludinu viņiem starptautiskā mērogā.

E-6 Un tā, šovakar, mēs ticam, ka šī sanākšana nebūs veltīga. Es ierados pie jums noguris, ar nomocītu balsi un ar nelielu bronhītu no...

E-7 Es atbraucu no Tūsonas, kur ir patiešām labi un sauss, un atbraucu šurp, un ir patiešām labi un mitrs, tāpēc ir diezgan liels kontrasts. Ja jūs šeit savāktu visu ūdeni un nosūtītu to mums uz turieni, mēs to ļoti novērtētu. Bet jūs to, protams, nevarat izdarīt.

E-8 Bet es jums pateikšu vienu lietu, tajā slēpjas līdzība. Viss, kas mums...mums ir Arizonā, mūsu koki, ir pilni ar dzeklšņiem. Visam ir dzelkšņi. Tas ir sausuma dēļ. Lūk, ja tas pats krūms augtu šeit, tam būtu jaukas, skaistas lapas. Saprotiet, tam trūkst ūdens, tieši tāpēc tas pārvēršas par dzelksni.

E-9 Un kad draudze paliek bez dzīvības ūdens, arī tā kļūst sausa un dzelkšņaina, asa un skarba pret visu. Bet tur, kur plūst dzīvības ūdens, tas atver to lapiņu un padara to maigu, leknu un saldu, svētu un Dievam tīkamu. Tāpēc lai Tas Kungs Dievs šovakar aplaista mūs, lai mēs nebūtu dzelkšņi, bet lai mēs būtu skaistas lapiņas, lai ietiepīgi cilvēki varētu apsēsties zem mūsu koka ēnas un atrast mieru savām dvēselēm.

E-10 Un tā, šovakar es gribu izvēlēties tēmu, ja Tas Kungs gribēs, un es pievelku šo mikrofonu, cik vien tuvu iespējams, jo man trūkst balss. Es gribu, balstoties uz šo lasījumu no Ebrejiem 1:1, es gribu paņemt tēmu: Dievs identificē Sevi caur Savām īpašībām. Es vēlreiz to atkārtošu, jo es zinu, ka šeit ir slikta akustika. Dievs identificē Sevi caur Savām īpašībām.

E-11 Un tā, gandrīz viss tiek identificēts pēc tā īpašībām. Un man šeit ir dažas Rakstu vietas, kuras es...un piezīmes, uz kurām vēlos atsaukties. Un tā, jebkuras lietas īpašība identificē, kas tas ir.

E-12 Lūk, tāpat kā visur dabā ziedi tiek identificēti pēc to īpašībām. Ja tie ir ļoti līdzīgi, viena suga citai, tad tā zieda īpašības identificēs, kas tas par ziedu. Un savvaļas dabā bieži...

E-13 Es, es esmu mednieks. Un tev ir jāzina tā dzīvnieka īpašības, kuru tu medī, citādi dažreiz tevi pavisam noteikti var maldināt. Piemēram, kā kalnu aita tur Britu Kolumbijā. Pagājušajā rudenī es biju nedaudz uz dienvidiem no Jukonas, šobrīd šeit ir divi brāļi, kuri bija kopā ar mani, un mēs medījām.

E-14 Un tā, ja tu nezini tās atšķirības, kad tu dzen pēdas aitai vai briedim, tu nespētu saskatīt atšķirību, ja vien tu neesi pieredzējis mednieks. Jo tie atstāj vienāda veida pēdas; tie lēkā, kad tie bēg. Un tad tu redzi vienu, kas stāv tālu, un viņa galva nav redzama, nu, tu...tu to gandrīz vai nevarēsi atšķirt. Tie ir aptuveni viena izmēra sēžamvietas daļā; tā ir balta, tieši tāpat kā briedim. Būtu ļoti grūti tos noteikt. Bet viņa ragi identificē viņa īpašības, pēc ragiem. Aitai ragi griežas barankā, bet briedim ragi iet uz āru. Un vēl viena lieta, briedis nekāpj tik augstu, lai barotos.

E-15 Un vēl arī kaza, staigādama...ir konkrētas īpašības gan kazai, gan aitai, kas tev jāzina, lai saprastu, kā tās atšķiras, ja tu atrodies augstu kalnos, jo gan vienas, gan otras dzīvo augstu kalnos. Tev ir jāzina atšķirība. Bet, ja ievērosiet, kaza staigādama klūp; turpretim aita, iedama, liek savas kājas šādā veidā. Tā īpašība ir tajā, kā tā atstāj savas pēdas. Tu identificē savu medījumu pēc tām pazīmēm, ko tas atstāj un kā tas uzvedas, un ar ko tas barojas, un tā tālāk. Tas identificē sevi ar savām īpašībām. Un tad tu nobiedē kādu un paskaties, kas notiks, tu vari to noteikt pēc tā, kā tas kustās. Tu vari atšķirt dažādus dzīvniekus pēc to īpašībām.

E-16 Vēl, vai esat kādreiz ievērojuši, es nezinu, vai pie jums tādas ir vai nē, stērstes; nu, tās pareizais nosaukums ir dzenis un sīlis. Sīlis ir aptuveni tāda paša izmēra kā stērste. Un, kad tu redzi, kā tie abi lido, tie abi ir gandrīz vienāda veida putni. Ja tu neredzi krāsu, bet vienkārši vēro tos, tu vari noteikt, kurš no tiem ir stērste. Sīlis lido, vairāk vai mazāk, taisni. Bet stērste, sitot ar spārniem; sizdama ar spārniem, tā lido lejup un tad uz augšu, lejup un tad uz augšu. Saprotiet, tā šādā veidā lēkā, un tu vari pateikt, ka tā ir stērstes īpašība, tas, kā tā lido.

E-17 Ja pievērsīsiet uzmanību paipalai, kad tā iznāk, kā tā paceļas. Un tad pavērojiet, kad atrodaties purvā, kur var būt gan paipala, gan mērkaziņa. Mednieki to zina. Vilsona mērkaziņa un lielā mērkaziņa, tās identificē sevi pēc tā, kā tās iznāk un kā tās lido. Tās var identificēt pēc to lidošanas raksturīgajām pazīmēm, kas liecina, par kādu putnu ir runa. Tādējādi, ja jūs tik vien kā tās dzirdētu, jūs varat noteikt, kas tas par putnu, pēc tā, kā tas pacēlās, kas tas ir, pēc viņa lidojuma pazīmēm.

E-18 Tāpat kā vīrietis un sieviete. Viņi abi ir cilvēki, bet sievietei ir citas īpašības nekā vīrietim. Pirms kāda laika es šeit lasīju par Salamanu un to ķēniņieni. Es vēl nekad neesmu šeit jums sludinājis savu nelielo vēstījumu par dienvidzemes ķēniņieni, kura ieradās pie Salamana un ieraudzīja to atpazīšanas dāvanu. Es te nesen lasīju par to, un tur bija teikts, ka “viena no mīklām, kas tika uzdota Salamnam, bija...tā ķēniņiene paņēma kādu sievieti, tas ir, sievietes un apģērba tās kā vīriešus”.

E-19 Nu, tolaik tas bija neierasti, bet šodien tas, protams, ir moderni. Un...un jūs zināt, ka tas nav pareizi. Bībelē ir teikts, ka sievietei nevajadzētu tā darīt. “Tā ir negantība sievietei valkāt vīriešu apģērbu.” Un tā pateica nemainīgais Dievs, tāpēc tā ir taisnība.

E-20 Tāpēc mēs redzam, ka Salamans tik vien kā vēroja viņas, paprasīja viņām pastaigāties vai kaut ko izdarīt, un uzreiz pateica: “Tās ir sievietes.” Saprotiet, viņš spēja noteikt, pēc tās sievietes īpašībām, pēc tā, kā viņa uzvedās, ka viņa ir sieviete un nevis vīrietis.

E-21 Un tātad teju vai viss notiek šādā veidā, pēc tā īpašībām. Tāpat kā ir daudzi cilvēki, kas ir kreiļi un labroči. Viņiem ir īpašība, kā viņi rīkojas. Jūs varat noteikt, vai tas cilvēks ir labrocis vai kreilis pēc tā, kā viņi uzvedas, pēc tā, kā viņi vienmēr pasniedzas ar kreiso vai labo roku.
Un atcerieties, Jēzum bija kaut kas tamlīdzīgs, ka...

E-22 Abas rokas ir gandrīz... Tās ir tādas pašas. Tām ir tādi paši lielā pirksta nospiedumi, pirkstu nospiedumi, pieci pirksti; mazais pirksts, rādītājpirksts un tā tālāk. Labajai rokai un kreisajai rokai pirksti ir tādi paši, parasti, rokas ir pilnīgi vienāda izmēra. Un vienīgā atšķirība starp tām ir tā, ka viena ir kreisā, bet otra labā. Tā ir vienīgā atšķirība, ko jūs varat noteikt. Viena ir kreisā, otra labā.

E-23 Tāpēc tad Jēzus teica tur... Es varētu šeit izteikt nelielu domu. Jēzus teica Mateja 24. nodaļā, ka: “Pēdējās dienās Gara īpašības būs diezgan līdzīgas, tik ļoti līdzīgas, ka tas pieviltu pašus izredzētos, ja tas būtu iespējams.” Saprotiet, tās vienkārši būs...

E-24 Paņemiet savu roku un vienkārši paceliet to. Redziet, ja nepievērsīsiet uzmanību, tad viena izskatās kā tā otra pilnīgi visā, bet viena no tām ir kreisā, bet otra ir labā.

E-25 Tieši tādi ir tie gari pēdējās dienās. Viņi ir zināmā mērā līdzīgi, bet tiem ir īpašības, kas tos identificē. Viens ir pareizs, bet tas otrs ir nepareizs, un to var identificēt pēc to pazīmēm.

E-26 Dieva Garu var identificēt pēc tā īpašībām. Saprotat? Dieva Garu un draudzes garu. Ir draudzes gars un Dieva Gars, kas absolūti nav tāds kā draudzes gars, it nemaz.
Ir konfesionāls gars.

E-27 Ir nacionālais gars. Ir valsts gars. Katrai valstij, kad es ierodos tajā, atrodoties tur, tu sastopies ar atšķirīgu garu. Es biju Somijā, brīnišķīgi cilvēki, bet tur bija somu gars. Es biju Vācijā, tur ir vāciešu gars.

E-28 Es šeit nesen gāju kopā ar sievu, kad mēs vēl dzīvojām Indiānā, pirms pāris gadiem, uz nelielu lielveikalu. Es tikko biju atgriezies mājās. Mums bija jādodas nopirkt pārtiku. Un ceļā uz turieni es, mēs... Tas bija vasarā, varbūt jūs tam neticēsiet, bet mēs sastapām sievieti, kura bija kleitā. Un tas bija tik dīvaini, ka es...es...tas mani nošokēja. Es...es teicu: “Paskaties tur, tas izskatās neparasti, tā sieviete ir kleitā.” Visas pārējās bija tādās drēbēs, kas...kas nepiedienas sievietei. Un...un viņa teica... Es teicu: “Nu, tas vienkārši ir amerikāņu gars, saproti, Amerikas gars.”

E-29 Lūk, Amerikas gars, tas ir...tai it kā būtu jābūt kristīgai valstij, bet šīs valsts gars nav kristīgs. To var saukt par kristīgu valsti, bet pēc tās īpašībām tā atrodas tūkstošiem kilometru no tā. Tā ka šī sieviete, es teicu...
Viņa teica: “Nu, vai tad mēs neesam amerikāņi?”

E-30 Teica, es teicu: “Nē. Mēs dzīvojam šeit. Šī ir mūsu zeme. Mēs...mēs atrodamies tajā. Mēs mīlam to. Tā ir vislabākā valsts pasaulē. Bet, tomēr, mēs neesam amerikāņi.” Es teicu: “Mēs esam dzimuši no augšienes. Svētais Gars nonāca, un mēs piederam kādai valstībai. Tā nav no šīs pasaules.” Es teicu: “Tieši tāpēc mūsu māsas valkā kleitas, viņām ir gari mati, viņas nekrāsojas. Redzi, viņu īpašības identificē viņas kā 'Tā Kunga svētās', no augšienes.”

E-31 Tāpēc mēs meklējam kādu valstību. Mēs meklējam kādu Ķēniņu, kurš nāks un paņems Savus padotos uz Savu valstību. Un viņas tiek identificētas pēc savām...savām īpašībām, ka viņu dārgumi nav no šīs zemes vai no šīs valsts. Tie ir no augšienes, godībā. Tādējādi viņi: “Viņi meklē pilsētu, kuras Celtnieks un Radītājs ir Dievs. Viņi ir pienācīgi identificēti.

E-32 Kaut man pietiektu balss, lai sludinātu jums, kādu vakaru. Bet es...es no tā izvairos. Un tā, identificēti pēc īpašībām.

E-33 Mēs redzam labu piemēru tajā laikā, kad Israēls ienāca apsolītajā zemē. Un Dievs bija aicinājis viņus saskaņā ar Savu apsolījumu. Viņš pateica Ābrahāmam, ka Viņš...ka viņa dzimums būs svešā zemē četrus simtus gadu un pēc tam Viņš atbrīvos viņus ar varenu roku, un ka tad viņi dosies uz zemi, kā bija apsolīts, kur piens un medus tek. Un tad, kad apsolījuma laiks pietuvojās, tur uzradās faraons, kurš neatzina Jāzepa lielo kalpošanu, kas viņam bija viņu vidū.

E-34 Un šis... Dievs uzcēla pravieti vārdā Mozus. Un tas vīrs bija apmācīts visā ēģiptiešu gudrībā. Nav šaubu, ka viņš bija varens, gudrs, intelektuāls cilvēks, jo viņš varēja mācīt gudrību ēģiptiešiem. Šķita, ka tas ir riktīgi piemērots...piemērots vīrs atbrīvošanai.

E-35 Bet, saprotiet, tas, ko mēs saucam par atbrīvošanu, un tas, ko Dievs sauc par atbrīvošanu, tas atšķiras.

E-36 Tagad paskatieties uz šo vīru ar visu viņa ētiku. Viņš zināja, ka viņš ir dzimis, lai atbrīvotu Israēla bērnus. Tomēr, neskatoties uz visu savu izglītību, tas ir, visu, ko viņš zināja, un zinot, ka Dievs ir aicinājis viņu veikt šo darbu, viņam bija viss viņa... Viņam bija bakalaura grāds un tāds grāds, un šitāds grāds, un tā tālāk. Un viņš devās, lai atbrīvotu Israēlu, un viņš pilnībā izgāzās.

E-37 Tagad paskatieties, izskatījās, ka, tā kā viņš jau stāvēja ar vienu kāju uz Ēģiptes troņa, lai kļūtu par faraonu, ka viņš būtu varējis atbrīvot Israēla bērnus pēc tam, kad viņš kļūtu par faraonu, jo viņš bija nākamais rindā uz...uz troni. Bet, saprotiet, tas...darīt šādā veidā neidentificētu Dieva īpašības, kā Viņš atbrīvo Savus ļaudis.

E-38 Viņš pateica, ka Viņš atbrīvos viņus. Ka Viņš “atbrīvos viņus ar varenu roku”, nevis Mozus ar varenu armiju, bet Dievs ar varenu roku.

E-39 Mēs redzam, ka šis pravietis aizbēga un četrdesmit gadus pavadīja tuksnesī. Faraonam bija vajadzīgi četrdesmit gadi, lai ieborētu viņā izglītību, un Dievam vajadzēja četrdesmit gadus, lai izborētu to nu viņa ārā. Tātad mēs redzam, ka kādu dienu, ka viņš, atrazdamies dziļi tuksnesī, sastapa To Kungu Dievu degošā krūmā, kā uguns stabu, kas atradās krūmā. Un viņam tika pavēlēts novilkt savus apavus, jo zeme, uz kuras viņš stāvēja, bija svēta. Tagad paskatieties uz šo brīnišķīgo, kulturālo, izglītoto vīrieti, kurš bija...paskatieties, kā mainījās viņa īpašības pēc tam, kad viņš satika Dievu. Viņš izdarīja vis...

E-40 Reizēm Dievs izdara kaut ko tik vienkāršā veidā un tik muļķīgā veidā, pēc miesīgā prāta domām. Paskatieties uz cilvēku, kurš bija pilnībā izgāzies; ar visām ēģiptiešu armijām un visu pārējo, kas bija viņam apkārt, lai darītu Dieva gribu, ar visu savu izglītību, četrdesmit gadu vecumā, savā spēku briedumā. Te nu viņš ir, astoņdesmit gadus vecs, nākamajā rītā, uzsēdinājis savu sievu jāšus uz mūļa ar dēliņu klēpī, rokā viņam ir nūja, dodas uz Ēģipti, lai to iekarotu. Tik smieklīgs skats! Bet tas demonstrēja Dieva īpašības, jo Viņam bija cilvēks, kurš ticēja Viņa Vārdam. Tas arī viss. Lūk, kas par lietu, vai jūs varētu iztēloties viena cilvēka iebrukumu Ēģiptē, kur armija bija cietusi neveiksmi? Bet kas tas bija? Viņa īpašības, viņa taktika bija mainījusies. Viņš gāja Tā Kunga Vārdā: “ES ESMU, KAS ES ESMU.” Lūk, kas par lietu, viņš uzvarēja. Viņš to izdarīja, jo viņš gāja Tā Kunga spēkā.

E-41 Būdams ceļā, vadot Israēlu uz apsolīto zemi, viņš nonāca kontaktā ar savu brāli, ar savu konfesionālo brāli, Moābu. Lūk, moābieši nekādā ziņā nebija pagāni. Tie bija Lata meitas bērni. Moābs bija...bija cēlies no viena no viņu bērniem.

E-42 Un tā, šeit es gribu, lai jūs ievērojat šīs divas tautas, salīdzinot tās. Šeit bija Ēģipte, neliela, izkaisīta, nav nekādas tautas, pie kuras doties, nav nekādu vadītāju vai ķēniņu, nekā, nekādu augstu amatpersonu viņu vidū, tikai cilvēki, kas ir ceļā uz apsolītu zemi. Un te viņiem bija jāiet cauri Moāba zemei. Tas atradās tieši uz robežas ar apsolīto zemi.

E-43 Un moābieši arī ticēja Jehovam, un viņiem bija pravietis. Un Israēlam bija pravietis. Gan vieniem, gan otriem bija pravieši.

E-44 Un tagad paskatieties: viņi bija nonākuši vietā, kur organizētās tautas pravietis ieradās, lai nolādētu šo citu tautu, jo tie bija vienkārši klejotāji, kuriem nebija noteiktas vietas, kur apmesties. Tā ka viņi ieradās.
Un pavērojiet šos divus praviešus: runājot par fundamentālām lietām, tiem abiem bija pilnīga taisnība. Jo, paskatieties, Bileāms, tas bīskaps, pateica viņam: “Nu, uzceliet man septiņus altārus.”

E-45 Septiņi ir pabeigtais Dieva skaitlis, kas simbolizē septiņus draudzes periodus, septiņas radīšanas dienas un tā tālāk. Lūk, paskatieties, septiņi, Dievs ir pabeigts septītniekā.

E-46 “Septiņi altāri, un uz katra altāra uzlieciet vērsēnu.” Lūk, tieši tāds altāris viņiem bija tur, Israēla nometnē. Tur nu viņi ir, Israēlā, ar tādu pašu altāri, kādu viņi uzcēla šeit; un ar tādu pašu upuri, vērsēns un vērsēns, pravietis un pravietis. Divas tautas, pretstats.

E-47 Ļoti perfekts piemērs tam laikam, kurā mēs dzīvojam, ja vien mums būtu laiks tajā iedziļināties. Ievērojiet, Dievs parāda to līdzībā, lai mēs ieraudzītu to, velkot paralēles.

E-48 Un tā arī Bileāms pieprasīja aunu uz katra altāra. Tas stāstīja par viņa ticību gaidāmajam Mesijam. Auns, vīriešu dzimtes aita, tas bija tas pats upuris, kāds bija pie viņiem Israēlā; tur, Israēla nometnē, un šeit ar...Moābā. Fundamentāli tiem abiem bija taisnība, bet....ievērojiet, fundamentāli mācībā.

E-49 Bet vienam pravietim tur, Israēlas nometnē, bija Dieva īpašības un Dieva Vārds. Viņš turējās pie Dieva apsolījuma tam periodam, jo viņš atradās saskaņā ar to, dodoties uz apsolīto zemi. Saprotat?

E-50 Un tā, kas attiecas uz fundamentālo daļu, Bileāms, Balaks varēja tikt identificēti tādā pašā veidā kā Mozus.

E-51 Bet, redziet, Mozum, tā kā viņš bija pareizais Dieva pravietis, bija ne tikai fundamentālās daļas, bet viņam bija arī Dieva identifikācija. Saprotiet, viņš bija pienākumu postenī, atbilstoši tam, kas bija apsolīts tam periodam; nevis Noasa periodam, bet tieši tam periodam. “Es aizvedīšu jūs uz zemi, kur piens un medus tek.” Viņi bija ceļā, un Israēls bija identificēts ar savu pravieti, Mozu, ar tā perioda vēstījumu. Dieva īpašības bija identificētas Mozū. Viņam sekoja uguns stabs. Viņam bija arī izpirkšana darbībā; nevis runāšana par to, bet tas darbojās. Nevis tas, kas būs, bet tas, kas ir tieši tagad!

E-52 Ievērojiet, viņam bija vara čūska, kas bija pacelta cilvēku slimību un kaišu dēļ, tāpēc Mozus praktizēja Dievišķo dziedināšanu. Viņam bija izpirkšana, vara čūska, simbolizējot to, ka tajā nometnē atradās Dievs, un cilvēki, skatījās uz to vara čūsku un tika dziedināti.

E-53 Viņam bija arī satriektā Klints, kas viņam sekoja. Un tas identificēja Dievu, lai saglabātu dzīvības ūdeņus viņu vidū, prieku un pestīšanu, lai viņi neaizietu bojā, bet iegūtu mūžīgo dzīvību. Tā bija līdzība par... Tā sistā klints tuksnesī bija līdzība par satriekto Kristu.

E-54 Tātad, viņi virzījās uz priekšu saskaņā ar apsolījumu. Tas bija vēl viens identificēšanas veids, kas parādīja Dieva īpašību. Nebija nozīmes, cik fundamentāli tas otrais bija ar Vārdu; viņam bija fundamentālisms, plus Dieva apliecinājums un īpašības viņu vidū. Dievs identificēja Sevi. Divi pravieši, abi bija pravieši, un viņi abi bija fundamentālisti, bet Dievs apliecināja Savas īpašības Mozū, jo viņam bija Dieva īpašības.

E-55 Lūk, turklāt Dieva īpašības vienmēr ir pārdabiskas, jo Viņš ir pārdabisks. Dievs ir pārdabisks. Tas vienmēr ir neparasti modernajam domāšanas virzienam. Jūs to zināt. Dievs vienmēr ir izjaucis reliģisko grupu plānus ikvienā periodā, kāds vien ir bijis.

E-56 Un ne reizi nav bijis tā, ka kāds cilvēks vai kāda cilvēku grupa, kas būtu organizējusies, pamatojoties uz kādu vēstījumu, nebūtu mirusi un nonākusi uz plauktiņa, lai vairs nekad neuzceltos. Vēsturē nekā tāda nav. Luterāņi, prezbiteriāņi, metodisti, baptisti, pentakosti un tā tālāk, nekad nav uzcēlušies, kad viņi iet un padara to par grupu.
Dievs darbojas ar indivīdiem.

E-57 Ievērojiet, Viņš ir tik neparasts attiecībā uz domāšanas veidu. Saprotiet, mēs ļaujamies kaut kādam virzienam, un mums ir jātic tam šādā veidā. Bet tad Dievs atnāk ar Savu Vārdu, ko Viņš ir apsolījis, un identificē Sevi tajā Vārdā. Šī grupa nevar atnākt pie tā, jo tā netic tam. Saprotiet, tā ir pilnībā nogriezusi sevi no tā.

E-58 Līdzīgi kā Jāzeps, viņš bija Dāvida dēls un labs cilvēks, Marijas vīrs Jāzeps. Viņš bija labs cilvēks un, bez šaubām, lasīja Bībeli, rakstu ruļļus, pastāvīgi, jo...un gaidīja Mesijas atnākšanu, un viņam būtu bijis jāzina, ka Rakstos bija teikts, ka tas notiks. Jesaja teica: “Jaunava kļūs grūta.”

E-59 Nu, lūk, viņš satikās ar šo jauno meiteni, ar Mariju, varbūt viņai bija astoņpadsmit gadi, bet viņš droši vien bija nedaudz vecāks. Un tad, kad viņi saderinājās, lai apprecētos, izrādījās, ka viņa ir mātes gaidās. Nu, Jāzepam bija diezgan grūti pieņemt to. Nav šaubu, ka Marija pastāstīja viņam par Gabriēla apmeklējumu. Bet mēs redzam, ka viņa raksturs viņu ietekmēja, un viņš apšaubīja to.

E-60 Lūk, viņa izrādījās mātes gaidās, pirms viņi bija apprecējušies. Un Bībelē sods par to ir nāve, nomētājot ar akmeņiem. Ja neprecēta sieviete kļuva par māti, tad viņu bija jānomētā ar akmeņiem. Izraēlā nebija prostitūcijas. Tas bija aizliegts. Tātad mēs redzam, ka 5. Mozus grāmatā mums ir pateikts par to.

E-61 Un tā, mēs redzam, ka Marija, šķita, ka viņa mēģina izmantot Jāzepu vienkārši kā vairogu kādai darbībai, ko viņa bija izdarījusi. Jo, ja noskaidrotos, ka viņa ir stāvoklī vēl pirms apprecēšanās, tad viņa bija jānomētā ar akmeņiem, un nu viņai ir vajadzīgs kāds, kas varētu stāvēt kā viņas aizsegs. Un izskatījās, pat ļoti, ka tieši to viņa mēģina darīt.

E-62 Bet Jāzeps skatījās viņas lielajās, skaistajās acīs, un viņa sacīja: “Jāzep, Gabriēls teica man: ‘Svētais Gars tevi apēnos, un tas, kas tevī...tevī tiks ieņemts, būs no Svētā Gara. Tas ir Dievs. Tas ir tas, ko sauks par Dieva Dēlu.'” Un Jāzeps, viņš...viņš gribēja tam noticēt, bet tas bija tik neparasti. Nekad agrāk nekas tāds nebija noticis.

E-63 Un tieši tā tas ir arī šodien. Ja vien mēs varētu... Ja man būtu kāds veids panākt, lai cilvēki ieraudzītu šo neparastību visā, ja tas ir identificēts ar Vārdu, tad šīs īpašības pierāda, kas tas ir. Tas ir Dievs darbībā.

E-64 Jāzepam būtu vajadzējis to zināt. Viņam būtu vajadzējis zināt: “Jaunava kļūs grūta.” Bet viņš bija godīgs šajā jautājumā. Viņš negribēja viņu atlaist, slepus, bet viņš...viņš domāja par to, lai to izdarītu.

E-65 Un tad Tā Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī. Vai jūs kādreiz esat uzdevuši jautājumu, kāpēc viņš parādījās sapnī? Tajā laikā nebija praviešu. Šis sapnis bija tik vienkāršs, ka tam nebija vajadzīgs skaidrojums. Teica: “Jāzep, Dāvida dēls, nebaidies pieņemt Mariju, savu sievu, jo tas, kas viņā ir ieņemts, ir no Svētā Gara.” Redziet, tādējādi tas atrisināja jautājumu. Saprotiet, viņš atnāca pie viņa sapnī, otršķirīgā veidā. Bet, saprotiet, toreiz tur nebija pravieša, lai identificētu to Vārdu, ka: “Šī ir tā jaunava, kas kļūs grūta.” Saprotat? Tā ka, tāpēc viņš parādījās viņam sapnī, jo viņš bija godīgs un taisns, un labs cilvēks.

E-66 Un es ticu, ka Dievs atnāks pie jebkura laba cilvēka, kaut kādā veidā, un identificēs Savas darbības tam labajam cilvēkam, priekš konkrētā perioda, ja šis cilvēks ir Dieva aicināts tam periodam.

E-67 Lūk, bet tas bija tik neparasti, ka viņi vienkārši teju vai nevarēja to saprast. Bet vienmēr parādīšanās, saskaņā ar apsolīto Vārdu tam periodam, tas viss ir neparasti.
Lūk, varbūt ir daži cilvēki, kuri staigā apkārt un saka: “Nu, tas ir neparasti, tas ir Dievs. Tas ir neparasti.”

E-68 Bet, saprotiet, tam ir jābūt identificētam ar Vārdu, un Vārds ir Dievs. Saprotat? Un tad šīs identificēšanas īpašība identificē, kas tas ir, jo Dievs teica: “Notiks tas,” un tas notiek. Saprotat? Tās īpašības ir Dieva Vārds, kas tiek identificēts pēc tā, kas notiek.

E-69 Viņš teica, ka pēdējās dienās Viņš izlies Svēto Garu. Viņš to izdarīja. Šīs pazīmes identificēja, ka tas bija Dievs, Viņa apsolītais Vārds. Saprotiet, tas vienmēr identificē sevi.

E-70 Lūk, vienmēr, katru reizi, vārds tiek izlabots, kad Vārds ir pateikts nepareizi. Vai jūs kādreiz esat to ievērojuši? Tā bija Noasa dienās, kad tas koriģēja to zinātnisko laikmetu, kad Dievs grasījās izliet uz zemi lietu no debesīm. Tas bija Mozus, redziet, kurš izlaboja situāciju, kad viņi visi bija apmetušies Ēģiptē un tā tālāk, bet Dieva Vārdam bija jānāk, lai to identificētu. Un Vārda Patiesība izlabo kļūdu.

E-71 Ļaujiet man jums kaut ko pajautāt. Šeit mēs varbūt nedaudz iedziļināsimies. Man nevajadzētu sludināt mācību vai doktrīnu, bet ļaujiet man vienkārši pajautāt jums vienu lietu.

E-72 Jēzus bija Vārds. Mēs to zinām. Tā ir teikts Bībelē. Jāņa Evaņģēlija 1. nodaļa: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Un Vārds kļuva miesa un mājoja mūsu vidū.” Viņš joprojām ir Vārds. Tad, kad Viņš spēja uztvert viņu domas, viņiem būtu vajadzējis saprast, ka tas bija Vārds, jo Dieva Vārdā bija teikts, ka tieši to Viņš darīs. Viņš bija pravietis.

E-73 Tagad paskatieties, mēs zinām, ka tad, kad Viņš piedzima, aptuveni divpadsmit gadu vecumā, Viņš devās uz būdiņu svētkiem. Un viņi bija ieradušies tur uz Pashā. Un iedami atpakaļ, pēc trīs dienu gājiena, viņi pazaudēja Viņu, saprazdami, tas ir, domādami, pieņemdami, ka Viņš atrodas viņu radinieku vidū.

E-74 Mēs varētu iegūt no tā pamācību. Šodien ir tik daudz kā tāda! Lūk, jūs, metodisti, baptisti, prezbiteriāņi, luterāņi, katoļi, lai kas jūs nebūtu, saprotiet, jūs darāt to pašu. Jūs uzskatāt, ka, tā kā Veslijam bija liela atmoda, Luteram bija liela atmoda vai pentakostiem bija liela atmoda, jūs uzskatāt, ka Viņš atrodas cilvēku vidū, kaut arī reizēm Viņa tur nav.

E-75 Viņi devās Viņu meklēt. Kur viņi atrada Viņu? Tur, kur viņi atstāja Viņu, Jeruzalemē. Un, kad viņi atrada Viņu, ko Viņš darīja? Mazs zēns, divpadsmit gadu vecs, droši vien nekad pat nebija gājis skolā, zināja tikai to, ko Viņam bija iemācījusi Viņa māte; un te nu Viņš bija templī, diskutējot ar tiem priesteriem par Dieva Vārdu. Un viņi bija pārsteigti par šī Bērna gudrību. Kāpēc? Viņš bija Vārds. Tagad skatieties.

E-76 Un tagad, neapvainojot jūs, katoļu ļaudis, kuri Mariju sauc par Dieva māti, bet vienkārši atļaujiet man šeit parādīt jums nelielu kļūdu. Ja draudze ir celta uz Marijas, paskatieties, kas notika. Un tā, viņa piegāja klāt, un viņa teica: “Ak, Tavs tēvs un es meklējām Tevi ar asarām.” Paskatieties uz šo apgalvojumu – viņa sabojāja pati savu liecību. Viņa teica: “Tavs tēvs un es meklējām Tevi ar asarām.”

E-77 Paskatieties uz to Vārdu. Viņš bija tas Vārds. Viņš teica: “Vai tad jūs nezinājāt, ka Man jādarbojas Sava Tēva lietās?” Paskatieties, kā Vārds izlabo to kļūdu. Tieši tur, šo priesteru priekšā, viņa sagrāva savu liecību. Viņa teica, ka bija stāvoklī no Svētā Gara, bet šeit viņa pateica, ka Viņa tēvs ir Jāzeps. Vai redzat, kā Vārds to uzreiz pamanīja? Viņš bija Vārds. Lūk, jūs zināt, ka divpadsmitgadīgs zēns to izdarīt nevarētu. Viņš bija Vārds. Viņš bija tā perioda izteiktais Vārds, tāpēc Dieva identificētās īpašības bija Kristū. Viņš izlaboja tās kļūdas. Viņš teica...
Viņi teica: “Nu, mēs esam Mozus mācekļi.” Redzat?

E-78 Viņš teica: “Ja jūs būtu Mozus mācekļi, jūs pazītu Mani. Viņš rakstīja par Mani. Mozus teica: 'Tas Kungs, jūsu Dievs, cels pravieti, līdzīgu man.' Jūs zinātu Mani, ja jūs zinātu Mozu.”

E-79 Un, saprotiet, Vārds vienmēr izlabo konkrētā laika kļūdu. Bet cilvēkiem nepatīk tam ticēt. Viņi vienkārši turpina pie tā turēties, tieši tāpat.

E-80 Bet Jēzus izlaboja pats Savu māti. Un Viņa māte rīkojās aplami, jo viņa jau bija pateikusi, ka tas bērns viņā tika ieņemts no Svētā Gara, bet nu viņa pārmaina savu liecību un saka, ka Jāzeps bija viņas “tēvs”...bija Jēzus tēvs. Lūk, ja...ja Jāzeps...

E-81 Ja Viņš būtu Jāzepa dēls, ja Viņam būtu bijis jādarbojas Sava tēva lietās, tad Viņš būtu tajā galdnieka darbnīcā.

E-82 Bet Viņš darbojās Sava Tēva lietās tur, templī, norādams tās organizācijas. Saprotat? Viņš darbojās sava Tēva lietās, būdams tikai divpadsmit gadus vecs puika. “Vai tad jūs nezinājāt, ka man ir jādarbojas Sava Tēva lietās?”

E-83 Vai jūs pievērsāt uzmanību brīdim, kad Jēzu kārdināja sātans? Viņa īpašības tajā brīdī, kad Viņš atradās Savā kārdinājumā, identificēja Viņu kā Dievu, jo Viņš palika ar Vārdu. Saprotat? “Ir rakstīts,” teica sātans.
Jēzus teica: “Ir arī rakstīts,” stingri turējās pie Vārda.

E-84 “Dievs vecos laikos,” tā mēs šeit lasām. “Dievs vecos laikos,” tie ir senie laiki, “dažādos veidos,” daudzos veidos, “identificēja Sevi Saviem praviešiem caur vīzijām.” Tā bija pravieša īpašība, ka viņš kaut ko pareģoja un tas notika. Lūk, tā bija viņa identifikācijas pazīme, ka Dievs bija ar viņu. Tad tas deva viņam tiesības izskaidrot Vārdu tam laikam, jo “Dieva Vārds nāk pie praviešiem,” tā ir pravieša īpašība, ko Viņš paredzēja.

E-85 Bībelē teikts: “Ja tāds būs, un tas, ko viņš pasaka, piepildās, tad klausiet viņu; bet, ja nepiepildās, neticiet viņam, nebaidieties no viņa, bet Mans...ja Mans Vārds nav ar viņu. Ja tas piepildās, tad Mans Vārds ir viņā.” Tā ir viņa identifikācija. Tā ir pravieša īpašība.

E-86 Un tā, Dievs senajos laikos; tieši tā Viņš parādīja Savas identifikācijas īpašības cilvēkam, runādams caur cilvēku, kurš bija aicināts būt par pravieti. Lūk, Bībelē ir teikts, ka: “Dievs senajos laikos, dažādos veidos runāja uz tēviem caur praviešiem.”

E-87 Mēs lasām arī 2. Pētera vēstulē, ka viņi uzrakstīja visu Dieva Vārdu. “Senatnes vīri, Svētā Gara vadīti, uzrakstīja Bībeli.” Tie bija pravieši. Vārds nāca pie viņiem, un viņi rakstīja to, pierakstīja to, būdami iedvesmoti. Pirmkārt, viņi bija identificēti pravieši, tad viņi...viņi pierakstīja iedvesmas Vārdu, un viņiem bija Dievišķās atklāsmes skaidrojums, jo tas bija Dievs tajos cilvēkos.

E-88 Lūk, tieši tādā veidā Viņš parādīja Sevi Savās identifikācijas īpašībās, viņu vīzijas būdamas identificēts...bija Dieva īpašības viņos, darot Sevi zināmu cilvēkiem.

E-89 Lūk, tas ir tas vienīgais veids, kā Viņš bija Kristū. Pravietis bija tikai neliela daļiņa. Kristus bija Dieva pilnība. Un Dievs bija Kristū, samierinot pasauli ar Sevi. Un Viņa īpašības identificēja to, kas Viņš bija, tik ļoti, ka Viņš teica: “Ja Es nedaru Sava Tēva darbus, tad neticiet tam. Ja Man nav Mana Tēva rakstura, tad neticiet Man, neticiet Maniem apgalvojumiem. Ja Manī nav Mana Tēva rakstura, tad neticiet tam vispār.”

E-90 Un tā, Viņa īpašības nekad nemainās. Dievs nevar izmainīt Savu raksturu, tāpat kā...kā jērs nevar izmainīt savu raksturu, vai jebkura cita lieta nevar izmainīt savas īpašības. Jo, kamēr vien tas ir savā oriģinālā veidā, tas ir oriģināls. Un, ja jūs kaut ko maināt, tad jūs esat izmainījuši to no tā oriģinālā stāvoļa.

E-91 Tas ir tieši tāpat, kā jūs varat paņemt cūku, un jūs varat nomazgāt cūku un...un nokrāsot tās kāju nagus, kā to dara sievietes, un izskaistināt to ar lūpu krāsu, un ietērpt viņu skaistā kleitā. Atlaidiet to cūku vaļā, viņa uzreiz dosies izvārtīties dubļos un vēlreiz dubļos. Kāpēc? Viņa ir cūka, tas arī viss. Bet...un...bet, ziniet, jūs nevarēsiet panākt...

E-92 Jērs to nedarīs. Tas pat neieies tajos dubļos. Tas nevēlas ar to nekā kopēja. Tās ir viņa īpašības. Saprotat? Jūs varētu ietērpt to tādās pašās drēbēs, bet tas neies, noteikti neies. Ārējais nav svarīgs, bet tas, kas ir iekšienē. Un tā, Dievs, būdams visas dzīvības avots...

E-93 Noteikti nepalaidiet to garām. Es cenšos ar visu, kas ir manī, panākt, lai jūs kaut ko ieraugāt. Saprotat? Tas ir jūsu labā, draugi. Tas ir jūsu interesēs. Saprotat?

E-94 Es neesmu šeit ieradies, lai mani vienkārši redzētu. Es neesmu šeit ieradies tāpēc, ka man nebija citas vietas, kur doties. Es esmu šeit ieradies, jo jutu, ka man ir jāierodas šeit. Es jutu, ka tai kalpošanai, ko man ir devis Tas Kungs, ir jātiek parādītai starp cilvēkiem šajā vietā, un es cenšos panākt, lai jūs ieraudzītu, kas Dievs patiešām ir šobrīd. Viņš ir Viņa apsolītais Vārds. Viņš vienmēr ir Vārds, un Viņš identificē Sevi ar tām īpašībām, ko Viņš apsolīja. Noteikts personāžs uzcelsies noteiktā laikā, kas ir Vārdā, tad šī cilvēka, kuram bija paredzēts parādīties, īpašības identificē, kas šis cilvēks ir.

E-95 Tieši tāpēc Jēzum bija jābūt Tam, kas Viņš bija. Viņiem būtu bijis tas jāredz. Nav brīnums, ka viņi bija akli. Lieta tāda... Ir teikts, ka, neskatoties uz to, ka Viņš bija izdarījis tik daudz brīnumu, tomēr viņi nespēja noticēt, jo Jesaja teica: “Viņiem ir acis, bet viņi neredz, un ausis, bet viņi nedzird.” Saprotat? Katrā periodā, ne tikai Viņa periodā; bet katrā periodā, kā teikts: “Dievs senajos laikos un dažādos veidos,” tomēr viņi vienkārši nespēja to saprast.

E-96 Un tā, Viņa īpašības nekad nezūd. Tās vienmēr ir tādas pašas. Lūk, atcerieties, Viņa īpašības, Dieva īpašības, nevar zust. Ja tā būtu, tad Dievs ir cietis neveiksmi. Bet Bībelē ir teikts, vēstulē Ebrejiem 13:8, ka “Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi”. Tādējādi Viņš ir nemainīgais Dievs. Kāds personāžs Viņš bija sākumā, tāds pats personāžs Viņš ir joprojām. Ikviens veids, kā Viņš rīkojās, jebkas, ko Viņš jebkad ir darījis, Viņš dara to tādā pat veidā katru reizi. Ja Viņš tā nedara, tad Viņa raksturs ir mainījies, saprotiet, un Viņa īpašības uzrādītu kaut ko, kas nav no Dieva. Saprotat? Tad mēs nezinātu, kur...

E-97 Kā teica Pāvils: “Ja taure izdod neskaidru skaņu, kurš tad zinās, ka ir jāgatavojas kaujai, ja taure izdod neskaidru skaņu?” Lūk, ja taurei būtu jāskan “atkāpties”, tad tieši tas mums ir jādara, jāatkāpjas. Ja taure skan “uzbrukumā”, tad tieši tas mums būtu jādara, jāuzbrūk. Bet kas ir tā taure? Tas ir Dieva Vārds. Tas identificē Dievu, vai tas būtu...vai tas būtu “celties, sēsties, atkāpies, salikt ieročus”, lai kas tas nebūtu. Tā ir Dieva taures skaņa.

E-98 Un neskaidra skaņa, kad Bībele saka, ka ir jānotiek kaut kam konkrētam; kāds saka: “Ak, tas bija no cita laika, no tā.” Tad tā ir neskaidra skaņa. Tad jūs nezināt, ko darīt.

E-99 Jēzus teica: “Man ir vara atdot Savu dzīvību un atkal to augšāmcelt.” Tur nav neskaidras skaņas.

E-100 Tā sieviete teica: “Mēs zinām, ka nāks Mesija; un, kad Viņš nāks, Viņš pateiks mums tās lietas, kā Viņš darīja.”

E-101 Viņš teica: “Tas esmu Es.” Tur nav neskaidras skaņas. “Tas esmu Es.” Hm-hm! Āmen.
Viņi teica: “Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī.”

E-102 Viņš teica: “Visi viņi ir miruši.” Viņš teica: “Bet Es esmu tā dzīvības maize, kas nāk no Dieva no debesīm.” Nekādas neskaidras skaņas. “Es esmu tas dzīvības koks no Ēdenes dārza.” Nē, nevienas neskaidras skaņas par to. Protams, ka nē. Nekā neskaidra par to. Viņš bija konkrēts visā, ko Viņš darīja.

E-103 Bībele neizdod kādas neskaidras skaņas. Kad tā skan, tā identificē Dieva īpašības.

E-104 Jēzus teica Jāņa Evaņģēlijā 10:37: “Ja Es nedaru Sava Tēva darbus, kas...un ja Man nav Mana Tēva rakstura, tad neticiet Man. Tie ir viens, tie identificē Viņa raksturu Manī, Viņa īpašības.”

E-105 Jo Tēvs ir Vārds: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs,” un Dieva īpašības tiek darītas redzamas caur Viņa apsolījumu konkrētajam periodam.

E-106 Lūk, ja Viņš būtu dzīvojis Mozus laikā, tas nebūtu darbojies. Un, ja Mozus būtu dzīvojis Viņa laikā, tas nebūtu darbojies. Ja Viņš būtu dzīvojis Noasa laikā, tas nebūtu darbojies, vai ja Noass būtu dzīvojis Viņa laikā. Noass pravietoja par notikumiem tajā laikā, un viņa īpašības un tas, ko viņš darīja, identificēja viņu ar Dieva Vārdu. Mozus izdarīja to pašu.

E-107 Un tad atnāca Jēzus, un Vārds, kas bija apsolīts tam periodam, tika identificēts Jēzū Kristū ar Vārda, kas ir Dievs, īpašībām. Āmen.

E-108 Svētā Gara izliešanās pēdējās dienās uz parastiem cilvēkiem ir identificējusi Dieva īpašības ar cilvēkiem. Viņš apsolīja to. Tas ir Vārds. Viņš teica, ka Viņš to izdarīs. Neviens nevar to atcelt. Viņš teica, ka Viņš to izdarīs.

E-109 Tāpēc visas šīs lietas, ko Viņš ir apsolījis, tieši to Viņš dara. Tas identificē Viņa īpašības. Tieši tā. “Neticiet tam, neticiet Maniem apgalvojumiem, ja Manas īpašības nav tādas, kas ir no Dieva.”

E-110 Tagad paskaties Jāņa Evaņģēlija 14:12: “Kas tic Man,” Viņš teica, “tam ir Mana identifikācija, Manas īpašības. Kas tic Man, tos darbus, kurus Es daru, arī viņš darīs.” Tas apliecina, ka Kristus raksturs ir viņā, darot redzamas Viņa īpašības. Āmen.

E-111 Man tagad ir diezgan reliģiskas sajūtas, lai gan esmu aizsmacis. Tieši tā. Ak vai! Saprotiet, tajā nav nekādas kļūdas! Viņa dzīvība! “Kas tic Man, tos darbus, ko Es daru, arī viņš darīs.” Redziet, tas identificē tās īpašības.

E-112 To pašu Viņš teica: “Ja Mans raksturs neidentificē Mani,” Dievu iekš Viņa, tad Viņš...neticiet Viņam. Lūk, Viņš arī teica, ka Viņš tiks identificēts tajā. Tādējādi tas, ja tas neapliecina Viņu, tad Viņš nav tas, ko Viņš saka.

E-113 Un šodien, ja Kristus neidentificē Sevi...Kristus īpašības identificē mūs kā Kristum piederīgus, ticot Vārdam... Jēzus bija Vārds, tādēļ Viņam bija jātic Vārdam. Un kā mēs varam teikt, ka mēs piederam Kristum, un noliegt jebkuru Vārdu no šīs Bībeles? Kristus Svētais Gars ir Dievs tevī, un tas akcentēs katru apsolījumu ar “āmen”. Bībelē ir teikts: “Šīs zīmes ies līdzi tiem, kas tic.” Dieva Gars teica: “Āmen.” Saprotat?

E-114 Neviens no viņiem nesaka: “Nē, tas bija citam periodam; tas bija tikai mācekļiem.”

E-115 “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai. Tas, jebkur pasaulē, kurš ticēs, šīs zīmes ies viņam līdzi, tā pati lieta.” “Tas pats vakar, šodien un mūžīgi,” tiek identificētas tās īpašības.

E-116 Tas padara vēstuli Ebrejiem 1:1: “Seno laiku Dievs runāja uz tēviem caur praviešiem,” identificējot Kristu, augšāmceltu šodien, ar tām pašām īpašībām, ko Viņš darīja senajos laikos. Vai jūs pamanījāt? Dievs nekad nemaina Savu ceļu.

E-117 Senajā Bībelē, kad sapņotājs redzēja sapni, un tajā zemē nebija neviena pravieša, kas varētu pārbaudīt, vai šis sapnis ir pareizs vai nē, viņiem bija cits veids, kā to noskaidrot. Viņi paņēma to cilvēku, kurš bija redzējis sapni, un aizveda viņu uz templi. Ārona, kurš bija augstais priesteris, krūšu uzliktnis karājās pie staba. Un tas sapņotājs izstāstīja savu sapni. Nebija svarīgi, cik labi tas izklausījās, cik reāls tas izklausījās; ja uz tiem akmeņiem, ko sauca par Urīmu un Tumīmu (Bībeles lasītāji to saprot), neuzzibsnīja pārdabiska gaisma, tad, neatkarīgi no tā, cik reāli tas izklausījās, tas tā nebija. Dieva neparastumam, Dieva raksturam bija jāparāda Viņa īpašības pārdabiskajā, lai parādītu, ka Viņš ir identificējis Sevi tajā vēstījumā. Āmen.

E-118 Es saku to pašu šajā vakarā. Senā Urīma un Tumīma vairs nav, bet tas, kas joprojām identificē Dieva īpašības, ir Vārds, tā laika, kurā mēs dzīvojam, apsolījums. Tur ir Dieva īpašības, kuras apliecina tā laika, kurā mēs dzīvojam, apsolījums.

E-119 Tas padara Dievu tādu pašu, kāds Viņš bija. “Senajos laikos,” skatieties, “dažādos veidos Viņš runāja uz tēviem caur praviešiem.” “Un likums, un pravieši bija līdz Jānim; kopš tā laika, Debesu Valstība.” Ievērojiet: “Bet šajā pēdējā dienā,” sakot to pašu, ko Viņš teica toreiz, “caur Savu Dēlu Jēzu Kristu.” “Dievs senajos laikos, dažādos veidos runāja uz tēviem caur praviešiem; šajās pēdējās dienās,” darīdams to pašu, “runājot uz cilvēkiem (tēviem) caur Savu Dēlu Jēzu Kristu.” Viņš uzcēla Viņu no mirušajiem, un Viņš dzīvo kopā ar mums, apliecinādams Sevi un pareģodams mums notikumus, jo Viņš ir sirds domu un nodomu pazinējs. Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi! “Dievs senajos laikos un dažādos veidos runājis uz tēviem caur praviešiem, bet šajās pēdējās dienās caur Jēzu Kristu, Savu Dēlu.” Raksti nevar tikt sagrozīti. Tie ir precīzi.

E-120 Kā es esmu teicis iepriekš, Dievam nav vajadzīgs, lai kāds izskaidrotu šo Vārdu. Viņš izskaidro Savu Vārdu pats. Kad Viņš kaut ko pasaka, tas notiek, un tas ir tas izskaidrojums. Saprotat? Viņam nav vajadzīgs, lai kāds teiktu: “Nu, es domāju, ka tas nozīmē to.” Dievs identificē to ar Savu izskaidrojumu.

E-121 Ja apsolījums attiecas uz to laiku...mēs nevaram dzīvot Lutera gaismā, mēs nevaram dzīvot Veslija gaismā, mēs nevaram dzīvot neviena no viņiem gaismā. Mums ir jādzīvo tajā gaismā, kas ir apsolīta šai dienai.

E-122 Kā būtu, ja Mozus būtu ieradies Ēģiptē un teicis: “Nu, mēs uzbūvēsim lielu šķirstu. Mēs aizpeldēsim no šīs valsts. Ūdens Nīlā pacelsies”? Viņi paskatītos rakstu ruļļos; tur nav tāda apsolījuma. Tā tas ir. Bet, saprotiet, viņš identificēja sevi kā Dieva pravieti, jo tas, ko viņš teica, piepildījās, un tad viņi saprata, ka viņam bija Tā Kunga Vārds. Faraonam bija šķēpi, bet Mozum bija Vārds. Tāpēc, kad viņi pienāca pie jūras, visi šķēpi nogrima jūrā; bet Mozus pārveda Israēlu pāri jūrai pa sausu zemi, jo viņam bija Vārds, un viņš bija tās stundas Vārds. Mozus bija izpaustais Vārds tai stundai.
Elija bija izpaustais Vārds tai stundai.

E-123 Kristus ir izpaustais Vārds un apsolījumi, ko Viņš ir devis. “Vēl nedaudz, un pasaule Mani vairs neredzēs; bet jūs Mani redzēsiet, jo Es būšu ar jums, pat jūsos, līdz pasaules galam. Darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet.” Viņš apsolīja šīs lietas. Kas tas ir? Tā ir Dieva īpašība, kas demonstrē Viņa Vārdu, kā Viņš darīja visos periodos.

E-124 Maleahijas 4. nodaļā Viņš teica: “Pirms lielās un briesmīgās Tā Kunga dienas atnākšanas, lūk, Es sūtīšu pie jums pravieti Eliju; un viņš atkal atjaunos bērnu ticību tēviem, pirms atnāks tā diena.” Viņš apsolīja to.

E-125 Jēzus teica Lūkas Evaņģēlija 17. nodaļā: “Kā tas bija Sodomas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanas laikā, kad Cilvēka Dēls atklāsies.” Kad atklāsme atklāsies tais dienās, kad pasaule būs tāda kā Sodoma, kas tas būs? Tās Rakstu vietas īpašības piepildīšanās. Dievs, kurš identificē Sevi ar Savām īpašībām, īpašībām, kādas Viņam vienmēr ir bijušas. Viņš nevar to atstāt.

E-126 Pēdējās dienās Viņš identificējās caur Savu Dēlu. Paskatieties, kā Dievs vienmēr dara šīs...kad Viņš... Viņš nekad nemaina Savu rīcības veidu.

E-127 Šie trīs vīri, kuri sarunājās ar Ābrahāmu, kā mēs tikko runājām, tur, Sodomas dienās.

E-128 Ābrahāms bija cilvēks, kurš ticēja Dievam. Viņš turēja Dievu pie Viņa apsolījuma. Viņa sievai Sārai bija sešdesmit pieci gadi, Ābrahāmam bija septiņdesmit pieci, kad Dievs viņu aicināja. Viņš pateica, ka viņiem būs bērns; ka Ābrahāmam būs bērns no Sāras. Tas varbūt izklausīsies nedaudz smieklīgi, bet es iztēlojos, kā viņa bija sagatavojusi visādus bērnu apaviņus un piespraudes, un visu pārējo, jo viņiem būs tas mazulis.

E-129 Pēc pirmajām divdesmit astoņām dienām, nu, Ābrahāms varbūt pajautāja Sārai: “Kā tu jūties, mīļā?”
“Nekas nav mainījies.”
“Slava Dievam, mums viņš tik un tā būs!”
“Kā tu to zini?”
“Tā pateica Dievs.”
Pagāja gads. “Kā tu jūties, mīļā?”
“Nekas nav mainījies.”
“Mums viņš tik un tā būs. Tā pateica Dievs.”
Pagāja pieci gadi. “Kā tu jūties tagad, mīļā?”
“Nekas nav mainījies.”
“Mums viņš tik un tā būs. Tā pateica Dievs.”

E-130 Kas tas bija? Viņam bija Dieva apsolījums. Viņš ticēja Dievam un rīkojās kā Dievs: viņš turējās pie apsolītā Vārda. Tas...

E-131 Pagāja divdesmit pieci gadi. Tie apaviņi jau bija sadzeltējuši, bet viņa joprojām tos glabāja. Tagad viņš ir vecs un sakņupis, un viņa fiziskais stāvoklis ir briesmīgs; un Sāras mātes klēpis ir miris, un viņš ir neauglīgs. Un tāds ir viņu stāvoklis!

E-132 “Kā tu jūties, Ābrahām, tautu tēvs?” viņam teica viņa draugi, liekuļi.

E-133 “Nu, slava Dievam, es jūtos lieliski. Mums tik un tā būs tas bērns.” Jo viņš nešaubījās par Dieva apsolījumu caur neticību, bet bija stiprs, dodot godu Dievam, jo viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka to, ko Dievs pateica, Dievs spēj piepildīt. Āmen. Lūk, kāda ir ticīga cilvēka īpašība.

E-134 Kā ir ar jums? Saprotat? Kā ir ar mums, Ābrahāma bērniem? Vai mēs esam identificējušies ar Dieva Vārdu kā apsolījumu, un mūsu īpašības identificē mūs, ka mēs patiešām tam ticam? Vai arī mēs tikai svārstāmies, lēkājam no šejienes uz turieni, un šejieni, un minam, un svārstāmies par to? Tad mēs neesam kristieši, mēs tikai izliekamies.

E-135 Bet, kad mēs patiešām stāvam tajā apsolījumā, cieši turamies pie tā un paliekam ar to! Ābrahāms tā darīja.

E-136 Un tā, mēs redzam, ka kādu dienu viņš ieraudzīja, ka nāk trīs vīri. Bībelē ir teikts: “Tas notika dienas tveicē,” tas droši vien bija apmēram pusdienlaiks. Šie vīri piegāja klāt un sarunājās ar viņu. Mēs saprotam, ka divi no viņiem devās uz Sodomu. Man šķiet, ka mēs runājām par to nesen vakarā. Viens no viņiem palika kopā ar viņu.

E-137 Pavērojiet šo Vīru, kuru viņš nosauca...kurš palika kopā ar viņu, ko šis Vīrs izdarīja. To, kas tika identificēts pēc Viņa īpašībām, ka tas bija Elohims.

E-138 Elohims, pats pirmais vārds Bībelē: “Iesākumā Dievs...” Lūk, daudzi no jums, mācītie vīri, zināt, ka tas vārds Dievs tur nozīmē, ebreju valodā, “Elohims”, kas nozīmē “visvarenais, vis-pietiekošais, pats par sevi pastāvošais”, kam nav vajadzīga palīdzība ne no viena, nav vajadzīgs skaidrojums ne no viena; Viņš dara to Pats. Viņš ir vis-pietiekošs Dievs, visuresošs, viszinošs, visvarens, Viņš ir Dievs.

E-139 Tur nu Viņš bija. Un Ābrahāms, lūk, šis patriarhs, kurš bija turējies pie Vārda, skatījās uz šo Cilvēku. Un kad šis Cilvēks bija pagriezis Savu muguru pret telti, Viņš teica: “Kur ir tava sieva, Sāra?”
Sacīja: “Viņa ir teltī, aiz Tevis.”

E-140 Teica: “Es apmeklēšu tevi saskaņā ar dzīves laiku, un tev būs šis bērns, ko Es tev apsolīju.”

E-141 Un Sāra pasmējās par to. Un Tas, Kurš ar viņu runāja, pateica viņam, ko Sāra teica teltī aiz Viņa muguras.

E-142 Un tā, jūs izlasīsiet to Pirmajā Mozus grāmatā. Tad mēs ieraugām, ka Ābrahāms, pēc tam, kad šis Vīrs bija identificējis Sevi...

E-143 Kas tas bija? Vēstules Ebrejiem 4. nodaļas 12. pantā ir teikts: “Dieva Vārds ir asāks, spēcīgāks par abās pusēs griezīgu zobenu un atpazīst sirds domas un nodomus.”

E-144 Viņš zināja, ka tas bija tas Cilvēks. Viņš zināja, ka tajā zemē nebija citu praviešu, izņemot viņu, un tāpēc Tā Kunga Vārdam bija jānāk pie viņa. Un viņš bija pravietis, un šeit Vārds atnāca pie pravieša.

E-145 Tā pati lieta ar Jāni Kristītāju. Tur nebija bijis neviena pravieša četrus simtus gadus. Es atceros...

E-146 Varbūt šovakar šeit sēž vecais doktors Deiviss, tas vecais baptistu misionāru sludinātājs, kurš kristīja mani ticībā. Viņš mēdza strīdēties ar mani. Viņš teica: “Billij, tu vēl esi tikai bērns. Tev ir jāieklausās manī.”
Es teicu: “Labi, brāli Deiviss, es klausos.”

E-147 Viņš teica: “Saproti, Jānis nebija kristīts. Tāpēc viņš kristīja, bet pats nebija kristīts; neviens nebija cienīgs viņu kristīt.” Tā ir laba baptistu teoloģija. “Un te atnāca Jēzus un pateica... Jānis pateica: 'Man vajadzētu būt Tevis kristītam; kāpēc Tu nāc pie manis?' Un Viņš teica: 'Tam tā ir jābūt.'” Viņš teica: “Un tad, kad viņš 'ļāva' Viņam,” teica, “saproti, tad Jēzus kristīja Jāni. Un, kad Viņš izkāpa no ūdens, tad atvērās debesis, un Viņš ieraudzīja Dievu baloža veidā, nonākam lejā un lidojam pie Viņa, un sacīja: 'Šis ir Mans mīļotais Dēls, kurā Man labpatīk mājot.'” Bet, nē...nevis lai nepiekristu doktoram Deivisam, taču viņš kļūdījās.

E-148 Saprotiet, Jānis bija pravietis, un Vārds vienmēr nāk pie pravieša. Tāpēc, ja Vārds bija kļuvis miesa, tam jebkurā gadījumā bija jānāk pie pravieša; jo viņš liecināja par Vārdu, un viņa paša īpašība viņam identificēja to. Lūk, nāk Vārds, un kas tagad notika? Tiklīdz viņš sastapās aci pret aci ar Jēzu, Jānis teica: “Man vajadzētu būt Tevis kristītam; kāpēc Tu nāc pie manis?”

E-149 Jēzus teica: “Lai notiek šādi, jo tā mums pienākas (mums piedienas) piepildīt visu taisnību.” Jānis bija pravietis; Viņš, bija Vārds. Viņš bija tas Upuris, un Viņš gatavojās uzsākt Savu zemes kalpošanu, un Upurim bija jābūt nomazgātam, pirms tas tika pienests. Un Jānis kristīja Viņu, jo viņš zināja. “Tam tā ir jābūt, jo tā mums pienākas izpildīt visu taisnību.” Upurim bija jātiek nomazgātam pirms pienešanas, un tādēļ Jānis kristīja Viņu. Nevis Jēzus kristīja Jāni. Jānis kristīja Jēzu. “Tam tā ir jābūt.”

E-150 Paskatieties, šeit bija Ābrahāms, un viņam bija Tā Kunga Vārds. Tā Kunga Vārds nāca pie viņa. Viņš bija pravietis. Un, lūk, šeit nāk Vārds. Viņš nosauca viņu par “Ābrahāmu” nevis par Ābramu.

E-151 Pāris dienas pirms tam viņa vārds bija Ābrams...bija Ābrams, tagad tas ir Ābrahāms. Viņa sievas vārds bija Sāraja, tagad tā ir “Sāra”, nevis S-ā-r-a-ja; S-ā-r-a. Nevis Ā-b-r-a-h-ā-m-s...Ā-b-r-a-m-s, bet Ā-b-r-a-h-ā-m-s, Ābrahāms.

E-152 Un šis Cilvēks identificēja Sevi, kad Viņš pateica: “Ābrahām!” Ak vai!
Ābrahāms teica: “Elohim!”

E-153 Tur ir Vārds un pravietis kopā, abas personas ir identificētas.

E-154 Elohims, Viņš teica: “Kur ir tava sieva Sāra?”

E-155 Sacīja: “Viņa ir teltī, aiz Tevis.” Un... Tad tika izdarīts brīnums. Elohims! Ābrahāms nosauca Viņu par “vis-pietiekošo, visspēcīgo, visvareno Dievu”.

E-156 Jēzus teica...kad Viņš bija uz zemes, Viņš izdarīja to pašu lietu, ko darīja Elohims. Tas identificēja Viņa īpašības, ka tas ir Dievs.

E-157 Un pirms tam Viņš pateica: “Pēdējās dienās, tieši Cilvēka Dēla atnākšanas laikā, kad Viņš atklāsies, atkal būs tas pats izkārtojums, kā tas bija Sodomā.” Elohims Savu ļaužu vidū, visvarenais Dievs! Tieši tā saka Raksti. Elohims cilvēku vidū!

E-158 Četrdesmit gadu garumā Viņš krista mūs ar Svēto Garu, Elohims, Dievs! Un draudze...

E-159 Skatieties, Ābrahāms redzēja vienu zīmi, vēl vienu aicinājumu; zīmi, aicinājumu; aicinājumu, zīmi, gaidīdams apsolīto dēlu. Bet pēdējā zīme, ko viņš redzēja, pēdējā parādīšanās, pēdējais Dieva apmeklējums, pirms apsolītais dēls parādījās uz skatuves, bija Elohims cilvēka miesā. Pēc tam atnāca apsolītais dēls.

E-160 Un Ābrahāma dzimums gaida apsolīto Dēlu, Jēzu Kristu. Un viņi ir redzējuši zīmes, Svētā Gara izliešanos, runāšanu mēlēs, Dievišķo dziedināšanu un tā tālāk. Bet, kad atklāsies Cilvēka Dēls, tad Elohims atkal atgriezīsies pie Ābrahāma karaliskā dzimuma un parādīs to pašu lietu, ko Viņš parādīja tajā dienā, āmen, Elohims, kā tas bija! Kāpēc? Tā būs Dieva īpašība.

E-161 Un tā, ja Kristus bija Dievs: “Vēl nedaudz, un pasaule vairs Mani neredzēs; tomēr jūs Mani redzēsiet, jo Es būšu ar jums, pat jūsos, līdz beigām, līdz galam. Darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet.”

E-162 Jēzus pateica to Lūkas Evaņģēlija 17. nodaļā. Labi, kad mēs ticam un redzam šīs pēdējās dienas, šādam izkārtojumam ir atkal jāatkārtojas.

E-163 Tādējādi vēstule Ebrejiem 1:1: “Dievs senajos laikos caur praviešiem identificēja Sevi, šajās pēdējās dienās ir identificējis Sava Dēla augšāmcelšanos no mirušajiem,” iedodams draudzei tās pašas īpašības, kādas bija Viņam, padarot Ebrejiem 13:8 pilnīgi pareizu.

E-164 No tā nevar izraut nevienu spalvu. Tās ir ērgļu spalvas. Tās cieši turas, jo tās pieder debesu putnam. [Pārtraukums lentes ierakstā–Tulk.]...tās barojas ar ērgļu barību.

E-165 Un tā, mēs ieraugām, ka: “Senajos laikos, dažādos veidos Viņš runāja uz tēviem caur praviešiem, pēdējās dienās caur Savu Dēlu Jēzu Kristu, augšāmceļot Viņu no mirušajiem.” Un šeit Viņš ir mūsu vidū pēc diviem tūkstošiem gadu, tas pats Jēzus, nevis kāds no praviešiem; Jēzus, aleluja, augšāmceltais Dieva Dēls!

E-166 Viendien Jēzus pateica, Viņš teica: “Ļauna un laulības pārkāpēju paaudze meklē zīmi, un viņi saņems zīmi.” Ļauna un laulības pārkāpēju paaudze. Kad gan pasaule ir bijusi vēl ļaunāka vai laulības pārkāpšanā un izkropļotāka nekā tagad?

E-167 “Kā tas bija Jonas dienās, kad Jona bija vaļa vēderā trīs dienas un naktis, tā arī Cilvēka Dēlam ir trīs dienas un naktis jāpavada zemes sirdī.”

E-168 Tad “ļaunai un laulības pārkāpēju paaudzei” bija jāsaņem zīme. Kāda zīme? Augšāmcelšanās zīme. Un mums tā ir šodien, pēc diviem tūkstošiem gadu, Viņš joprojām ir dzīvs. Viņš ir mūsu vidū šovakar, tas pats vakar, šodien un mūžīgi, identificējot Sevi ar Dieva īpašībām, izpaužot Vārdu šajā dienā, ko Viņš apsolīja darīt. Āmen.

E-169 Lūk, kur ir Vārds. Un tā, vai jūs ticēsiet, ka zīme ir tā nākamā lieta? Pēdējās dienas, Viņa identifikācija caur Savu Dēlu. Ievērojiet.

E-170 Dievs runāja uz Mozu senajos laikos. 5. Mozus grāmatā 18:15 ir teikts: “Tas Kungs, jūsu Dievs, cels pravieti, tādu kā es.” Tagad skatieties. Tas ir Vārds. Tas ir Vārds. Tas bija Dievs. Tas nebija Mozus. Kā gan Mozus varētu to zināt? Viņš bija cilvēks. Bet Dievs, runājot caur Mozu, pateica to. Vai jūs tam ticat? Labi.

E-171 Tagad paskatieties uz Jēzu, pavērojiet, kā Viņa...Viņa īpašības identificēja, ka šis apsolītais Vārds ir patiess. Viņš pavisam noteikti to izdarīja. Viņš tika identificēts ar šo īpašību, ko par Viņu teica Mozus.

E-172 Daudzi no viņiem, tāpat kā šodien, viņi grib redzēt kādu lielu līderi. “Ak, tas ir Ph. doktors Tāds-un-tāds. Viņš ir no Hārtfordas universitātes.” Vai arī: “Viņš ir beidzis kaut ko lielu un varenu, kaut ko tādu.” Tā nav Dieva identifikācija. Nē, nē. It nemaz. Vārds ir tas, kas identificē Dievu. Saprotat?

E-173 Jēzus nebija izglītots vīrs, tāpat kā Viņš nebija priesteris, tāpat Viņš nebija rabīns, pasaules acīs. Pasaules acīs Viņš bija renegāts.

E-174 Bet Dievs apstiprināja Savu Vārdu caur Viņu, kas padarīja Viņu par Imanuēlu. Tā bija Viņa identifikācija. Un tā, lūk, Jēzus precīzi atbilda tam, ko Dievs senajos laikos bija pateicis, ka Viņš darīs, caur Mozu, ko Viņš darīs.

E-175 Un tā, paskatieties, kad Viņš satika Pēteri, kā mēs vienvakar to dramatizējām, kad Viņš satika Pēteri un pateica Pēterim, kā viņu sauc. Šī zīme identificēja Viņa mesiāniskos apgalvojumus Pēterim, jo Vārds bija teicis: “Tas Kungs, jūsu Dievs, cels Pravieti.”

E-176 Un Pēteris, kuru tolaik sauca par Sīmani, piegāja tur, kur atradās Viņš. Un Jēzus paskatījās uz viņu un sacīja: “Tavs vārds ir Sīmanis, un tu esi Jonas dēls.” Tas identificēja, ka Kristus persona ir tas Vārds, kuru apsolīja Mozus. Pēteris atpazina, ka tā zīme identificēja Jēzu kā Mesiju. “Dievs bija Kristū,” svaidījums pēdējām dienām. Nātānaēlam... Atcerieties, Viņš pateica Sīmanim, kāds ir viņa vārds.

E-177 Lūk, paskatieties, Nātānaēlam Viņš pateica, ko tas bija darījis. “Tu biji zem koka, kad Es tevi redzēju.” Tas identificēja Viņu kā Mesiju.

E-178 Teica: “Tu esi Dieva Dēls. Tu esi Israēla Ķēniņš.” Viņš bija identificēts ar apsolītā Vārda īpašībām, ka Viņam bija jābūt Mesijam. “Tas Kungs, jūsu Dievs, uzcels pravieti.”

E-179 Tā sieva pie akas, Viņš pateica viņai, kas viņa ir, un tas identificēja Viņu kā šo apsolīto Mesiju. Saprotat?

E-180 Viņa raksturs, Viņa īpašības bija identificētais Vārds. Tās bija Viņa īpašības, kas rādīja, ka Vārds ir Dievs, tātad tas bija Dievs, kas tika identificēts Kristū. Tagad paskatieties uz šo. Ņemiet vērā.

E-181 Pēterim, Viņš tika identificēts Pēterim, nosaukdams viņa vārdu. Viņš tika identificēts Nātānaēlam, pateikdams viņam, ko tas bija darījis. Viņš tika identificēts tai sievietei, pateikdams, kas viņa bija. Kas viņš...kas viņš bija; ko viņš bija darījis, un kas viņa bija. Viņš identificēja Savas Mesiāniskās īpašības, kam bija jābūt Mesijas īpašībām.

E-182 Paskatieties uz to sievu, kura teica to pašu. “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis. Mums jau simtiem gadu nav bijis pravieša. Mums ir bijušas daudzas baznīcas, daudz strīdu un konfesionālu atšķirību, bet mums nav bijis pravieša jau simtiem gadu. Mēs zinām, ka tad, kad nāks Mesija, tieši tas Viņu identificēs.”

E-183 Viņš teica: “Tas esmu Es, kas runā ar tevi.” Šeit nav nekā neskaidra: “Tas esmu Es.” Tas Viņu identificēja.

E-184 Tā sieviete, kurai bija asiņošana, identificēja Viņu kā Vārdu. Kā? Caur to, ko Viņš izdarīja, kad viņas ticība pieskārās Viņam. Viņš pagriezās un teica: “Kas Man pieskārās?” Viņš zināja, ka kaut kas ir noticis. Tas identificēja Jēzu kā Mesiju.

E-185 Viņa noticēja tam, un viņa teica: “Ja es spēšu pieskarties Viņa drēbēm, es kļūšu vesela.”

E-186 Tāpēc, tiklīdz viņa pieskārās, Viņš pagriezās un teica: “Nu, kas Man pieskārās?” Un viņi visi to noliedza. Bet Viņa Mesiāniskās īpašības...

E-187 Āmen! Es ceru, ka jūs to redzat, sanāksme. Paklausieties, jo mēs beidzam.

E-188 Tur viņa pieskārās Viņam. Tur, iespējams, bija simtiem cilvēku, kuri centās Viņam pieskarties. Pēteris pat pārmeta Viņam, sacīdams: “Nu, visi Tev pieskaras.”

E-189 Viņš teica: “Jā, bet kāds pieskārās Man citādāk.” Tieši tajā ir tā atšķirība, tas ir ticības pieskāriens. Saprotat? Teica: “Kāds Man pieskārās. Tas bija citādāks pieskāriens. Es kļuvu vājš. Stiprums izgāja no Manis. Spēks ir atstājis Mani.” Lūk, tur nu Viņš stāvēja.

E-190 Lūk, pat Viņa paša māceklis sacīja, citiem vārdiem: “Tu izklausies...izklausies, it kā Tu būtu pavisam nevērīgs. Nu, cilvēki, visi pieskaras Tev.”

E-191 Paskatieties uz Viņa...uz Viņa identifikāciju tagad. Viņš pagriezās, paskatījās cauri pūlim. Viņš uzreiz pamanīja viņu. Viņa vairs nevarēja noslēpties. Viņš pateica viņai par viņas stāvokli un teica: “Viņas ticība ir darījusi viņu veselu.”

E-192 Caur to viņa saprata to, šo vēstuli Ebrejiem 4:12: “Vārds atpazīst domas, sirds nodomus.” Viņa īpašības identificēja, ka Viņš ir “Dieva Vārds, kas ir kļuvis miesa un mājo mūsu vidū”. Āmen.

E-193 Es domāju, ka tieši tas pats identificē Viņu šovakar, augšāmcelto Jēzu Kristu, kurš dzīvo starp mums šodien, tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Un tā, tā kā Ebrejiem 13:8 ir taisnība, Viņa raksturs identificēs Viņu šodien tāpat, kā tas notika toreiz, tādā pašā veidā.

E-194 Paskatieties uz Kleopu un pārējiem pēc augšāmcelšanās. Jēzus identificēja Sevi ar to, kā Viņš lauza maizi, ka Viņš darīja to tieši tādā pašā veidā, kā Viņš darīja, pirms Viņš tika sists krustā. Un viņi... Tas identificēja Viņa īpašības, jo Viņš darīja to tieši tādā veidā.

E-195 Un tā, ja Viņš būtu šeit šovakar, kā Viņš identificētu Sevi? Tieši tāpat, kā Viņš darīja vakar, jo Viņš ir tas pats šodien un būs mūžīgi. Tā ir tā identifikācija. Vēstules Ebrejiem 4. nodaļas 14. un 15. pants: “Tagad Viņš ir...” Tur ir teikts: “Viņš ir mūsu Augstais Priesteris, kurš spēj just līdzi mūsu vājībām.” Viņš ir mūsu Augstais Priesteris tieši tagad. Pēc Viņa augšāmcelšanās, pēc Viņa nāves, pēc Viņa apbedīšanas, pēc Viņa augšāmcelšanās, pēc Viņa uzkāpšanas augšā, āmen, Viņš joprojām paliek tas pats vakar, šodien un mūžīgi, Augstais Priesteris, kurš spēj just līdzi mums mūsu vājībām. Āmen. Viņš ir tas, tieši šobrīd, katram vīrietim un sievietei šeit, kas ticēs tam. Viņš ir mūsu Augstais priesteris, tas pats vakar, šodien un mūžīgi.

E-196 Viņš ir dzīvs vienmēr. Vai jūs ticat tam? Viņa īpašības vienmēr identificē Viņu kā tādu pašu, kāds Viņš bija, kad Viņš dzīvoja uz zemes. Viņš joprojām ir dzīvs šeit šovakar Svētā Gara veidā. Viņš dzīvo mūžīgi. Un Viņa īpašības seko Viņam, tieši tāpat kā tas ir bijis vienmēr, ja Viņš joprojām ir dzīvs.

E-197 Šovakar es esmu pateicīgs, ka “Dievs senajos laikos un dažādos veidos runāja uz tēviem caur praviešiem, šajās pēdējās dienās caur Savu Dēlu Jēzu Kristu”.

E-198 Ak, es nezināju, ka esmu runājis tik ilgi. Es aizmirsu, ka tas ir šādi. Atvainojiet. Es vienkārši... Es apstāšos.
Lūgsim.

E-199 Debesu Tēvs, lielais, žēlīgais Dievs! Kungs, es...es... Varbūt es runāju pārāk daudz. Es lūdzu, Dievs, ja es tā darīju, lai Tu piedod man. Bet, Kungs, es nevaru lūgt piedošanu par to, ko es teicu. Es teicu tikai to, ko Tu esi teicis šeit Savā Vārdā.

E-200 Lūk, tikai viens vai divi vārdi no Tevis, Kungs, varbūt ikviens klātesošais šovakar ieraudzīs to. Mazie, slimie cilvēki tiks dziedināti, kad viņi ieraudzīs, ka Tu joprojām esi mūsu lielais Augstais Priesteris. Es lūdzu, Kungs, šajās nākamajās dažās minūtēs, lai Tu atkal dari dzīvu šo vēstījumu realitātē. To, ko es esmu pateicis ar Vārdu, lai Tavas īpašības identificē Tevi starp mums šovakar, ka Tu esi Tas pats vakar, šodien un mūžīgi, jo mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.

E-201 Vēl tikai mirklīti. Mēs, es...es vienkārši nedaudz aizkavējos, bet vai jūs varētu paciesties vēl tik ilgi, lai novadītu nelielu lūgšanu rindu uz piecpadsmit, divdesmit minūtēm? Ja jūs piekrītat, paceliet roku un sakiet: “Mēs...” Labi, paldies...paldies jums. Es apsolīju atlaist jūs deviņos trīsdesmit. Tas laiks jau ir pienācis; vēl divdesmit minūtes. Tātad, ja jūs man atvēlēsiet kādas desmit minūtes, es pasteigšos.

E-202 Paskatīsimies, kādas lūgšanu kartītes viņi izdalīja šodien? [Kāds brālis saka: “O.”–Tulk.] O? Ar ko, no kurienes mēs sākām tovakar, ar pirmo, pirmo? [“Es domāju, ka tā bija pirmā.”] Jā, hm-hm.

E-204 Un pēc tam mēs vakar vakarā, mēs vienkārši... Svētais Gars... Es šodien klausījos un atkārtoju to, kas bija pateikts. Tur bija daži franču vārdi, es biju... Svētais Gars; vienīgais veids, kā es varēju to izdarīt, bija vienkārši gaidīt un skatīties.

E-205 Saprotiet, reizēm, kad tu redzi vīziju, tā ir jāpagriež un jāiztulko. Tā tiek izskaidrota. Vīzija, piemēram, tu...tu redzi aitu, tas varētu nozīmēt vilnu. Saprotiet, tev ir vajadzīgs arī tās tulkojums, saprotiet, jāpagriež tā vīzija un jāiztulko tā.

E-205 Un vakar vakarā es pamanīju, ka es...es nespēju izrunāt tos franču vārdus, man nācās tos nosaukt pa burtiem.

E-206 Āfrikā un starp tiem hotentotiem un pagāniem un citur bija jāizrunā viņu vārdus pa burtiem, jāpasaka viņiem, kas viņi tādi ir, jāizrunā uzreiz pa burtiem viņu valodā. Viņi, viņi saprata, kas tas bija, tiklīdz tas tika izrunāts pa burtiem. Bet, redziet, Viņš zina visas valodas. Viņš ir mūžīgais Dievs.

E-207 Sāksim šovakar, teiksim, no septiņdesmit pieci līdz simts, ar burtu O. Tas ir O, vai tā viņš teica? Es... [Kāds brālis saka: “Jā. O.”–Tulk.] O, O. Jā. Labi. Kam ir lūgšanu kartīte ar numuru septiņdesmit pieci, paskatīsimies? O, lūgšanu kartīte O, septiņdesmit pieci, paceliet roku, kam tas ir. O. Labi. Nāciet tieši uz šejieni. Septiņdesmit pieci, astoņdesmit, astoņdesmit pieci, deviņdesmit, deviņdesmit pieci, simts, lūdzu, nāciet šeit. Labi, tas ir...nostājieties tieši šeit, ātri, jo mums nav laika. Es vienkārši ceru, ka jūs to izdarīsiet.

E-208 Paskatieties uz savu lūgšanu kartīti. Paskatieties uz sava kaimiņa lūgšanu kartīti. Kāda... Un, ja kāds ir invalīds, tad atvediet viņu uz lūgšanu rindu. Tātad, ja viņiem ir O, tikai O, septiņdesmit...

E-209 No septiņdesmit pieci līdz simts, lūdzu, stājieties rindā tieši šeit. Lai kur jūs atrastos, balkonos vai kur nu vēl, nāciet lejā un stājieties rindā, cik ātri vien iespējams, lūdzu, lai ietaupītu laiku.

E-210 Un tā, pārējie šeit, kuriem nav lūgšanu kartītes, vai jūs pacelsiet savu roku un teiksiet: “Man nav lūgšanu kartītes, brāli Branham, bet es ticu.” Paceliet savas rokas.

E-211 Lūk, atcerieties, es parunāšu ar jums par to Augsto Priesteri. “Viņš ir Augstais Priesteris, kas jūt mums līdzi mūsu vājībās.” Viņš ir Jehova-Jire: “Tas Kungs sagādāja upuri.” Viņš ir Jehova-Rafa: “Tas Kungs, kas dziedē visas tavas slimības.” Vai jūs tam ticat? Viņš ir Jehova-Manase. Aizsargs, vairogs, mūsu miers, Viņš joprojām ir. Nu, cik daudzi tic, ka visi šie Jehovas izpirkšanas vārdi attiecās uz Jēzu? Protams, Viņam tādam bija jābūt. Ja Viņš...ja Viņš... Nu, tie ir nedalāmi, tādēļ Viņam ir jābūt visam tam. Un, ja Viņš joprojām ir Jehova-Jire, tad Viņš ir Jehova-Rafa. Ja Viņš ir Jehova-Jire...Viņš ir Jehova-Jire, kas nozīmē: “Tas Kungs sagādāja upuri pestīšanai,” tad Viņš ir Jehova-Rafa, kas “dziedina visas mūsu slimības”. Āmen. Dziedināšana var atnākt tikai no Dieva.

E-212 Labi, kamēr cilvēki nostājas rindā; man nebija laika, lai paskatītos, kas viņi ir un kādi viņi ir. Bet tagad visi, kas atrodas tur, kas zina, ka es nepazīstu jūs, paceliet savu roku un sakiet: “Man ir vajadzīgs Dievs. Un tu mani nepazīsti, brāli Branham, bet man ir vajadzīgs Dievs. Es vienkārši pacelšu savu roku.”

E-213 Lūk, lūdzu, nomierinieties uz dažām minūtēm, esiet vērīgi, esiet uzmanīgi, esiet klusi. Lūk, kad es saku “esiet klusi”, es nedomāju... Ja Tas Kungs kaut ko darīs, jūs gribēsiet slavēt Kungu; tā ir pielūgsme. Bet es ar to domāju vienkārši “neskraidīt apkārt, necelties kājās”, saprotiet, tas ir negodbijīgi. Saprotat? Un Svētais Gars ir ļoti kautrīgs, ļoti kautrīgs. Saprotat? Vienkārši kaut kas tāds, un tas vienkārši aiziet no manis, un tad man vienkārši atkal ir jācīnās, saprotiet. Bet, ja jūs ieklausītos!

E-214 Vai jūs atceraties Viņa pirmo apsolījumu? “Panāc, lai cilvēki tev tic, un vēl esi patiess, un nekas nespēs nostāvēt lūgšanas priekšā.” Vai jūs to atceraties? Pareizi. Un tas... Es vēl neesmu redzējis, ka tas būtu cietis neveiksmi, un tas necietīs neveiksmi. Tas ir Dievs.

E-215 Lūk, mēs pasteigsimies ar lūgšanu rindu, lai mēs varētu izvest cauri tik daudzus, cik vien varēsim, cilvēku dēļ. Bet jūs, kuriem ir lūgšanu kartītes, bet kuri šovakar netika izsaukti, paturiet savu kartīti, mēs tiksim līdz jums. Labi.

E-216 Tagad tie, kam nav lūgšanu kartīšu, atcerieties. Tas ir, jūs tur, neatkarīgi no tā, vai jums ir lūgšanu kartīte vai nav, vienkārši ticiet, ka Viņš ir šeit, kā rakstīts vēstules Ebrejiem 4. nodaļā. “Viņš ir Augstais Priesteris, kas var just līdzi mums mūsu vājībās.” Saprotiet, ja Viņš paliek...saprotiet, ja Jehova ir parādījis Sevi Savu cilvēku vidū, kā Viņš darīja Sodomas dienās. Labi.

E-217 Labi, ser. Tagad lūgsimies, lūk, esiet patiešām godbijīgi. Lūk, atcerieties, vārds no Dieva ir vairāk, nekā jebkurš varētu pateikt. Lūk, šis vīrietis šeit, es...es viņu nepazīstu. Un es domāju, ka viņš... Mēs ar tevi neesam pazīstami, vai pareizi, ser? [Brālis saka: “Jā.”–Tulk.] Tu esi svešinieks. Mēs zinām vienu lietu: viendien mums abiem būs jāstājas Dieva klātbūtnē; kā cilvēkiem mums tur būs jāsatiekas. Šī ir pirmā reize, kad mēs tiekamies.

E-218 Tagad, ja tu esi atnācis šurp, ja tu esi slims, es to nezinu; varbūt tas ir kaut kas cits, saproti. Bet ja es...ja es uzlikšu tev rokas un teikšu: “Slava Tam Kungam! Ej, esi vesels.” Tas ir normāli. Tu varētu tam noticēt. Bet kā būtu, ja Viņš pateiktu tev, kas ar tevi nav kārtībā? Lūk, saproti, tas ir citādāk, tad tu zini, ka tas identificē Viņa īpašību. Saproti, tā nebūtu mana īpašība. Es esmu cilvēks; es neko par viņu nezinu. Es tikko pateicu viņam: “Es tevi nepazīstu.” Viņš nepazīst mani. Bet ko tas izdarītu? Tas identificētu Jēzus Kristus, tāda paša vakar, šodien un mūžīgi, īpašības. Saprotot, ka tas nevarēju būt es, nevarēju būt es, jo es nepazīstu šo vīrieti. Es pacelšu savu roku; šeit ir Vārds. Redzat? Es viņu nepazīstu. Viņš nepazīst mani. Bet Jēzus Kristus īpašības...

E-219 Ja Jēzus stāvētu šeit, un viņš būtu slims, un viņš teiktu: “Kungs Jēzu, dziedini mani,” ko Jēzus viņam pateiktu? “Es jau esmu to izdarījis.” Vai pareizi?

E-220 “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ; ar Viņa brūcēm mēs tikām dziedināti.” Pilnīgi visa izpirkšana, kādu mēs jebkad varam saņemt, tika nokārtota Golgātā. Kopš tā brīža tā ir ticība – ticēt pabeigtajam darbam. Vai pareizi? Labi.

E-221 Lūk, tagad, ja Jēzus ir dzīvs un es runāju par Viņa Vārdu... Te nu tas ir, atpakaļ pie tās vienkāršības un ticības, ticot Viņa Vārdam. Kad Viņš satika mani tajā naktī, Viņš teica: “Tu nonāksi līdz tam, ka tu pat zināsi viņu sirds noslēpumus. Ja viņi neticēs tai pirmajam zīmei ar roku, viņiem būs jātic šai.” Saprotat? “Ja viņi to nedarīs, tad asinis nolādēs zemi.”

E-222 Tieši tāpat kā tas bija Mozus laikā. Teica: “Ja viņi neticēs šīm divām zīmēm, tad izlej asinis uz zemes,” saprotiet, “izlej ūdeni uz zemes, un tas kļūs par asinīm.”

E-223 Lūk, vienkārši, lai noskaidrotu. Ja es varētu redzēt, kāda ir tava problēma, ar to pietiktu un tas liktu tev ticēt, vai ne? [Brālis saka: “Protams.”–Tulk.] Tu zini, ka tai būtu jābūt tās Personas, par kuru es runāju, īpašībai, Jēzum Kristum.

E-224 Tas vīrietis, tiklīdz es uz viņu paskatījos, atkāpjas. Viņš ir aizēnots. Nav tādu zāļu, kas varētu šim vīrietim palīdzēt. Viņš atrodas mirstošā stāvoklī. Tā tas ir. Viņam ir bijusi operācija, tā operācija bija prostatas operācija. Un tas ir vēzis, un vēzis ir izplatījies pa visu tavu ķermeni. Ja tā ir taisnība, pacel savu roku. Tikai Dievs var viņu dziedināt. Bet, skaties, es gribu tev kaut ko pateikt, ser. Tas velns varbūt ir paslēpies no ārsta skalpeļa, bet viņš nevar paslēpties no Dieva. Vai tu tam tici? Vai tu tam tici? Tad es lūdzu Jēzus Kristus Vārdā, lai tas viņu atstāj, lai šis vīrietis dzīvo. Nekas; viņš tikai kļuva vājš. Labi.

E-225 Tu un es, mēs viens otru nepazīstam, satiekas kāds vīrietis un kāda sieviete. Un tā, kā vīrietis, es tevi nepazīstu. Un, iespējams, kā sieviete, tu mani nepazīsti; ne vairāk kā to, ka esi vienkārši redzējusi manu vārdu vai fotogrāfiju, vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet mēs nepazīstam viens otru. Tādas ir mūsu personības. Mēs nepazīstam viens otra personību. Bet Kristus īpašības, Viņš ir Vārds, un Vārds ir apsolīts šai dienai. Tu dzirdēji, kā es par to runāju. Tādā gadījumā Viņa īpašības identificētu Viņu šeit. Ne jau es identificēšu Viņu. Es tevi nepazīstu. Tu saproti. Vai mūsu...mūsu sanāksme saprot to? [Sanāksme saka: “Āmen.”–Tulk.] Saprotat? Es...es esmu cilvēks. Es esmu vienkārši jūsu brālis.

E-226 Kā tā sieviete pie akas; pateikt kaut ko, kas nav kārtībā, kaut ko, kas ar tevi nav kārtībā, vai ko tu vēlies, vai to, kāpēc tu esi šeit. Lai Dievs par to spriež. Tu ciet no anēmijas. Tā taču ir taisnība, vai ne? [Māsa saka: “Jā.”–Tulk.]

E-227 Es...es pastāvīgi sastopos ar to, ka kāds domā, ka es esmu to uzminējis. Es to neminēju. Nē. Laiku pa laikam es jūtu, ka kāds... Jūs tagad nevarat noslēpt savas domas. Lūk, tur ir apmēram...es zinu, ka šeit sēž divi ļoti lieli skeptiķi. Saprotat? Tā ka atcerieties, es varu nosaukt arī jūsu vārdus, Dievs to var, tāpēc pārtrauciet tā domāt. Atļaujiet man jums parādīt.

E-228 Paskaties šurp, kundze. Paskaties uz mani. Es nezinu, ko Viņš pateica tev, bet es...es zinu, kas Viņš ir. Un tā ir Viņa identificētā īpašība. Jā, tas ir anēmijas stāvoklis, asinis, ūdens.

E-229 Lūk, šeit, šeit kaut kas ir. Paskatīsimies, vai viņi domās, ka tā ir minēšana. Tev ir bērns, par kuru tu lūdzies, tas ir šeit. [Māsa saka: “Jā.”–Tulk.] Pareizi. Viņam ir...tas atrodas viņa rīklē, mandeles, adenoīdi. Viņš gaida operāciju. Vai pareizi? [“Jā.”] Paņem to kabatlakatiņu un uzliec to uz tās vietas, un tici. Nešaubies. Operācija nebūs vajadzīga. Tagad tici no visas sirds.

E-230 Sveicināti! Lūk, kāda ir šīs sievietes problēma – tu no kaut kā baidies. Tu baidies, ka dzimumzīme ir pārvērtusies par vēzi. Hm-hm, hm-hm. Tagad ej, ticēdama, un tas šādi nenotiks. Vienkārši ej, ticot no visas sirds. Tās nav manas īpašības, tās ir Viņa!

E-231 Vai tagad jūs ticat? Tam būtu jāliek ticēt ikvienam.

E-232 Un tā, es tevi nepazīstu. Tev es esmu svešinieks. Dievs tevi pazīst. Vai tu tici, ka... Tu zini, ka es tevi nepazīstu, un tu zini, ka tu nepazīsti mani, tāpēc, vai tu tici, ka šis Gars, kurš runā, nevar būt mans gars? Tāpēc es kā cilvēks, es tevi nepazīstu. Bet apsolītā Vārda īpašības ir Vārds, kas ir asāks par abpusēji griezīgu zobenu un atpazīst sirds domas un nodomus.

E-233 Tu esi ļoti slima. Tev bija sieviešu slimība, kas bija dzemdē, un tai dzemdei bija vēzis. Un tu aizgāji un saņēmi kaut kādu ārstēšanu, tā bija ārstēšana ar rādiju, un vienīgā lieta, pie kā tas noveda, ir tas, ka tas izplatījās pa visu tavu ķermeni. Un tu...tu nomirsi, ja Dievs tevi nedziedinās. Tā ir taisnība. Vai tagad tu tici, ka Viņš tevi dziedinās? [Māsa saka: “Jā.”–Tulk.] Lai Debesu Dievs apsauc to ļauno garu, kurš noslēpās no ārsta. Varbūt viņš var noslēpties no rādija, bet ne no Svēta Gara. Ej, tagad tici Viņam, māsa. It nemaz nešaubies, bet tici.

E-234 Vai tu tici, ka Dievs var dziedināt šo astmas stāvokli un padarīt tevi veselu? [Brālis saka: “Jā.”–Tulk.] Vai tu tam tici? Tad ej pa savu ceļu, priecājoties un sakot: “Paldies Tev, Kungs. Es ticu, ka ar manu astmu ir cauri.”

E-235 Sveicināti. Tu esi nervozs cilvēks. Tu esi nervozs jau ilgu laiku. Tur, tas ir izraisījis tavā kuņģī čūlu, un tādēļ tev ir problēmas ar kuņģi. Un tu gribi... Vai tu gribi paēst vakariņas? Vai tu darīsi to, ko es teikšu tev darīt? Ej, ēd, Kunga Jēzus Vārdā.

E-236 Vai jūs ticat no visas sirds? [Māsa saka: “Es ticu.”–Tulk.] Tu esi ļoti jauka, jauna lēdija, tā izskatās. Vai tu tici, ka es esmu Viņa kalps? [“Āmen.”] Vai tu tici, ka šeit varētu būt Viņa īpašības, lai...pats Vārds un šīs dienas apsolījums, “darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet”? [“Āmen”.] Es nevaru dziedināt. Viņš to jau ir izdarījis; bet Viņa īpašības parāda Viņu, var pateikt, kas ar tevi nav kārtībā. Tev ir kundžu slimība, sieviešu slimība. [“Tieši tā”.] Vai tu tici, ka Dievs dziedina to šobrīd? [“Jā. Āmen.”] Turpini savu ceļu, tas vairs tevi neapgrūtinās. Tici no visas sirds.

E-237 Vai tu tici, ka es esmu Viņa kalps? [Māsa saka: “Tieši tā.” –Tulk.] Ja Dievs pateiks man, kāda ir tava problēma, vai tu ticēsi, ka tā ir Jēzus Kristus īpašība? Tas ir tavā mugurā. Tā vairs nav. Ej, tici no visas sirds. Tici.

E-238 Nāc, kundze. Arī tev ir problēma ar vēderu. Tici no visas sirds un dodies ēst savas vakariņas. Jēzus Kristus dara tevi veselu.

E-239 Nāc. Tava problēma ir tavas asinis. Tu esi diabētiķe. Vai tu tici, ka Dievs darīs tevi veselu un dziedinās tevi no tā? Dodies pa savu ceļu un saki: “Paldies Tev, Kungs Jēzu,” dara tevi veselu. Ej, tici no visas sirds.

E-240 Nāc. Tava mugura, vai tu tici, ka Dievs dziedinās tavu muguru un darīs tevi veselu? Turpini savu ceļu un priecājies, un saki: “Paldies Tev, Kungs Jēzu.”

E-241 Arī tev ir kaut kādas problēmas ar muguru. Vienkārši turpini iet, sakot: “Paldies Tev, Kungs. Es esmu dziedināts.” Tici no visas sirds.

E-242 Arī tev bija muguras problēma. Ko tu zini par to? Tagad tici no visas sirds un dodies uz priekšu pa savu ceļu, un esi dziedināts. Tici, ka Jēzus Kristus dara tevi veselu. “Ja tu vari ticēt, viss ir iespējams.” Labi.

E-243 Kā būtu, ja es jums neko neteiktu; vienkārši ietu garām un uzliktu viņai rokas, vai jūs ticētu, ka viņa izveseļosies? Viņi redz, kas nav kārtībā. Vai jūs ticētu, ka viņa atveseļotos? Nāc šurp. Es apsaucu šo ļauno garu Jēzus Kristus Vārdā. Lai Dieva spēks dziedina šo bērnu. Āmen. Nešaubieties, it nemaz nešaubieties, un viņa izveseļosies. Ticiet no visas sirds.

E-244 Ja Dievs tevi nedziedinās, tad kādu dienu tu būsi uz kruķiem artrīta dēļ. Bet vai tu tici, ka Dievs dziedinās tavu artrītu? Tad ej un saki: “Paldies Tev, Kungs. Es ticēšu Tev, un Tu darīsi mani veselu.” Labi.

E-245 Tagad nāc. Tas patiesībā ir tavs vecums. Tu esi ļoti nervoza. Tu kļūsti ļoti nervoza vēlu vakarā. Kad tu strādā un visu pārējo, tu esi ļoti nervoza. Vai tagad tu tici? Tad tas vairs tevi neapgrūtinās. Ej vien tālāk, sakot: “Paldies Tev, Kungs Jēzu.”

E-246 Nāc, ser. Vai tu tici, ka Dievs dziedina sirds slimības? [Brālis saka: “Jā.”–Tulk.] Darīs veselu tavu sirdi? Vienkārši turpini kustēties, sacīdams: “Paldies Tev, Kungs. Es ticu no visas sirds.”

E-247 Dievs dziedina tuberkulozi un arī dara veselu. Vai tu tici tam, ser, no visas sirds? [Brālis saka: “Es ticu tam.”–Tulk.] Labi. Ej pa savu ceļu un priecājies, sakot: “Paldies Tev, Kungs Jēzu.”

E-248 Kā ir ar jums, kas esat tur, vai jūs ticat? Kā ir ar klausītājiem? Daži no jums starp klausītājiem tagad tic.

E-249 Šis vīrietis, kurš sēž tepat, ar bronhītu, vai tu tici, ka Dievs dziedinās to bronhiālo slimību? Labi, tad tu vari saņemt to, ko tu lūdzi. Āmen.

E-250 Augsts asinsspiediens; sēž uzreiz aiz viņa. Vai tu tici, ka Dievs dziedinās tavu augsto asinsspiedienu? Tas ir atstājis tevi, ser. Es nepazīstu viņu, nekad dzīvē neesmu viņu redzējis.

E-251 Paklau, ser, vai tu tici, ka tās spazmas tavos muskuļos, nervu spazmas muskuļos, vai tu tici, ka Dievs dziedinās to? Vai tici? Pacel savu roku, ja tu tici. Labi.

E-252 Tur sēž tava sieva, viņu apgrūtina sinusa slimība. Vai arī tu tici, ka tas tevi atstās, māsa?

E-253 Tai kundzei, kas sēž tur tieši aiz mums, ir neirīts. Vai tu tici, ka Dievs dziedinās tavu neirītu, kundze?

E-254 Lūk, kundze mētelītī, sarkanā mētelī, šeit. Viņa sēž tur. Arī viņai ir sinusa problēma. Vai tu tici, ka Dievs dziedinās tavu sinusa problēmu? Pacel savu roku, ja tu tam tici.

E-255 Ikviens šeit, kurš tic, ka Jēzus Kristus īpašības ir starp mums šovakar, paceliet savu roku un sakiet: “Es ticu tam.” [Sanāksme saka: “Es ticu tam!”–Tulk.]

E-256 Visi, kas atrodas šeit, kas pieņems Viņu kā savu dziedinātāju, piecelieties kājās un sakiet: “Es ticu tam.” Piecelieties. Piecelieties no saviem krēsliem, lai kas tas nebūtu. Jēzus Kristus tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Es dodu to jums, Tā Kunga Dieva Vārdā.