E-1 Tas ir ārkārtīgi jauki no jūsu puses, ka tā sakāt.
Es ļoti priecājos, ka esmu Tā Kunga namā. Ir tikai viena vieta, kas ir labāka, un tā ir būt kopā ar Kungu. Vai ne tā? Kad... Visas dzīves grūtības un pārbaudījumi, un nepatikšanas izgaisīs lieliskā, godpilnā rītdienā. Un mēs, protams, gaidām to brīdi, kad mēs ieraudzīsim Viņu.

E-2 Un nesen kāds man jautāja, sacīja: “Vai tu domā, brāli Branham, ka Tā Kunga atnākšana ir tuvu?”
Es sacīju: “Protams, ka domāju.”
Teica: “Nu, es to dzirdu jau ilgu laiku.”

E-3 “Bet,” es teicu, “viendien tu dzirdēsi to pēdējo reizi.” Saprotat? Tā tas ir, jo kādu dienu Viņš...Viņš ieradīsies. Un lai kad arī tas būtu, es vienkārši gribu būt gatavs. Es...tas ir...

E-4 Nesen mēs runājām kādu uzņēmēju priekšā, kuri bija advokāti un tā tālāk. Un...un viņi teica... Viens teica: “Kāds ir tavs...tavs galvenais mērķis dzīvē?”
Es teicu: “Man ir viens.”
Viņš teica: “Kāds tas ir?”

E-5 Es teicu: “Glābt dvēseles Kristum.” Tā ir tā vienīgā lieta, ko es...

E-6 Mana visaugstākā un vienīgā ambīcija ir redzēt, kā Jēzus Kristus tiek pagodināts. Es dzīvoju tam.

E-7 Un es esmu tik laimīgs, ka mūsu liecība ir tāda, ka jau trīsdesmit vienu gadu es esmu Viņam pazemīgi kalpojis. Ja man būtu jādzīvo miljons gadu, ja man būtu tik daudz dzīves, es gribētu dzīvot katru minūti no tās Viņam. Jo es... Un pat ja es zinātu, ka beigās es tikšu atraidīts, tas ir tik liels gods dzīvot Viņam! Viņš ir tik reāls un tik labs!

E-8 Un visos savos dzīves ceļojumos es nekad neesmu atradis neko, kas kaut kādā veidā varētu līdzināties tai sadraudzībai, kāda mums ir, kad mēs esam divatā – Viņš un es. Nav nevienas saldākas sadraudzības. Tā ir lielāka par mīlestību pret jebko citu, pret sievu, bērniem vai jebko citu, tā ir Kristus mīlestība. Tā ir tik laba.

E-9 Un tā, mēs ļoti priecājamies redzot, ka šis atmodas laiks turpinās visu nedēļu. Un esam dzirdējuši, ka brālis Parnels un citi šeit ir teikuši lieliskas runas. Un mēs ticam, ka šīs atmodas laikā...

E-10 Atmoda reizēm tiek nepareizi saprasta. Daži domā, ka atmodas mērķis ir atvest uz draudzi jaunus locekļus. Nē. Tāds ir atmodas rezultāts. Bet atmoda ir tam, lai atdzīvinātu to, kas jau ir draudzē. Saprotat? Tas ir...ir tam, lai atnestu to.

E-11 Reiz es stāvēju pie jūras krasta, un es...es domāju, ka esmu citējis to daudzas reizes, bet tas...tas bija sen, pirms daudziem gadiem. Un tā bija pirmā reize, kad es ieraudzīju, nu, tā nebija jūra, tas bija Mičiganas ezers. Houpa un es bijām tur, kad tur notika Pasaules konference. Tas bija, es domāju, apmēram 1922. gadā, brāli Īgan, cik nu es atceros, kad Pasaules konference notika Čikāgā. Tā bija pirmā reize, kad es redzēju lielu ūdens tilpni. Un tajā dienā es stāvēju tur un redzēju tos lielos viļņus. Tas bija kā... Lieldienu rītā tur notika saullēkta dievkalpojums. Un redzēt, kā tie lielie viļņi nāk un iet, un, ak, izskatījās, ka tie bija tik laimīgi!

E-12 Bet es sāku domāt: “Zini, kad tas šādi viļņojas, tajā ezerā nav vairāk ūdens kā tad, kad tas ir pilnīgi mierīgs. Ūdens daudzums ir tas pats, ne par pilienu vairāk.” Un es nodomāju: “Nu, kāpēc tie vēji nonāk un...un sakrata ezeru šādā veidā?” Tas ir tāpēc, lai izskalotu no ezera visus atkritumus. Saprotat? Tas izmet uz krastu visus tos krāmus. Kad...

E-13 Un tad es nodomāju: “Tas ir kā ezers, kuram ir atmoda.” Saprotat? Tas to sakrata, liek tam lēkāt un kratīties, līdz visi atkritumi ir izskaloti. Tieši tāda ir atmoda – tā ļauj mums ieiet Tā Kunga Garā un priecāties, un izlabot kļūdas, un ciešāku staigāšanu, un atkārtotu veltīšanos un nodošanos, līdz visas pasaules lietas un šaubas tiek izskalotas krastā, saprotiet. Tad no tā brīža sākas laba, tīra plūsma, kad vecais dzīves kuģis sāk peldēt caur to. Ak, jums vairs nav tik daudz jāuzmanās, jo viss ir novākts no ceļa. Tas ir labi.

E-14 Nu, šovakar mēs nevēlamies aizturēt jūs pārāk ilgi, jo šis ir pirmdienas vakars un nedēļas pirmais vakars, mūsu atmodas vakars. Un man bija liels prieks paziņot, ka atmoda turpinās.

E-15 Un man ir daudz draugu. Es redzu šeit dažus brāļus un cilvēkus, kuri man ir stāstījuši savus sapņus, kurus viņi ir redzējuši pāris pēdējās nedēļās. Un Tas Kungs man tagad ir palīdzējis iegūt šo lietu skaidrojumu. Es nezinu, kas atrodas mūsu vidū, un cik daudz svešinieku vai kas nu vēl. Bet Tas Kungs Dievs joprojām sniedz sapņu skaidrojumus. Tie ir precīzi un pilnīgi.

E-16 Un Viņš ir tas pats Dievs, kas bija Jāzepa laikos, kad...kad tas ķēniņš redzēja tos sapņus. Un Jāzeps izskaidroja tos viņam, un tas bija precīzi. Un daži no šiem sapņiem ir spēkā pat šodien. To rezultāti joprojām turpinās. Un Daniels...Nebukadnēcara laikos.

E-17 Un mūsu brīnišķīgais, mazais, pazemīgais mācītājs pirms kāda brīža teica, nu, viņš...viņš vienkārši negribēja prasīt man šonedēļ vēl kaut kā palīdzēt. Viņš teica: “Es zinu, ka tu esi noguris, brāli Branham. Bet,” teica, “nu,” viņš teica, “mēs vienkārši gaidām un prātojam.” Tas ir labi.

E-18 Starp citu, man nācās atcelt tikšanos Sidnejā, Austrālijā, jo šoreiz viņi man nepiešķīra vīzu, saprotiet, lai šobrīd varētu izbraukt no ASV. Un, nu, arī citas lietas, tāpēc šobrīd es nevaru doties ceļā. Es nezinu, kad man būs iespēja doties. Bet drīz es to varēšu. Taču, kamēr mums nācās to nedaudz atlikt, es tagad došos uz Čikāgu, uz gaidāmo sanāksmi Čikāgā. Par to viņi bija paziņojuši, ka es tur būšu, bet es par to neko nezināju. Laikā, kad man vajadzēja būt tur, man bija jābūt Fidži salās, kur, kā viņi teica, arī pulcēsies daudz cilvēku, tajās salās. Bet tieši šobrīd es nevarēšu novadīt sanāksmi tur, vīzas ierobežojumu dēļ. Un...bet drīz es to izdarīšu. Viņi vienkārši gaida.

E-19 Tagad es būšu Čikāgā. Džīn, vai tu zini, kāds ir tas datums? Vai kāds zina, kas tur bija paziņots? Es pat nezinu, kad tas bija. Es to vienkārši redzēju žurnālā “Ticības vēstnesis”. Es domāju, ka tas sāksies apmēram mēneša 4. vai 5. datumā, vai kaut kas tamlīdzīgs. Vai arī tas būs nākamajā nedēļā, apmēram pēc nedēļas, pēc desmit dienām. Un tā ka man ir bijusi liela spriedze, un man ir vajadzīgas jūsu lūgšanas.

E-20 Un tā, šovakar esmu izvēlējies nolasīt kādu Rakstu vietu, ja jūs vēlaties lasīt kopā ar mani, no Jāņa evaņģēlija 13. nodaļas, tikai daļu no tā. Tie, kam Bībele ir pa rokai un kam patīk lasīt līdzi, kamēr mēs lasām.

E-21 Un uzreiz pēc šī dievkalpojuma, šovakar, šeit notiks kāzu mēģinājums. Tāpēc, tiklīdz mēs beigsim, pamēģināsim izdarīt visu, cik ātri vien iespējams. Ne jau steigties, bet tiklīdz ēka būs tukša, viņi vēlas veikt kāzu mēģinājumu. Un rīt vakarā šeit notiks kāzas. Rīt vakarā precēsies divi no mūsu bērniem no šī dievnama brālības, kā jūs visi zināt. Mūsu mīļais brālis Deivids Vuds precas, rīt vakarā, tieši pirms dievkalpojuma, šajā dievnamā apprecēsies ar Merilinu Džefriju. Un tāpēc ir jāizmēģina šī kāzu norise. Tikai... Tās nebūs officiālas...būs pusformālas kāzas rīt vakarā.
Un tā, pirms mēs lasām Viņa Vārdu, palūgsim.

E-22 Dievs Tēvs, kad mēs ar visdziļāko godbijību ienākam Tavā klātbūtnē, nesdami sev pa priekšu to vispietiekamo Jēzus Vārdu, mēs esam pārliecināti, ka Tu mūs uzklausīsi. Jo Viņš teica: “Lūdziet Tēvam jebko Manā Vārdā, un Es to izdarīšu.” Tāpēc mēs kā ticīgi kristieši drosmīgi nākam pie žēlastības troņa, zinot to, ka, ja mūsu sirdis mūs nenosoda, tad mēs zinām, ka Dievs ir atbildējis uz mūsu lūgumu.

E-23 Un mēs lūdzam, lai mūsu dzīves Tev būtu tik patīkamas caur mūsu atzīšanos mūsu nepareizumā un caur Viņa taisnīgumu, kas mums piedod, ka mūsu vēlmes šovakar tiktu piepildītas. Un, Kungs, mūsu lielākā vēlme ir redzēt, kā Tava lielā žēlastība tiek izlieta pār mums, un tā...tā ir...piedod mūsu grēkus un dziedina slimības mūsu vidū. Un varbūt Tu runāsi uz mums atklāsmes veidā vai pravietojumā, vai vienkārši jebko, ko Tu gribētu pateikt Tavai draudzei. Lai mūsu sirdis ir trauki Tavam Garam. Lai šovakar mēs esam tik cieši saistīti ar galveno līniju, ka Svētais Gars varētu runāt uz mūsu sirdīm un tiktu pagodināts caur Viņa klātbūtni.

E-24 Tagad, Kungs, mēs gribētu lūgt par visiem slimajiem un tiem, kam ir vajadzība. Jo tieši pirms ierašanās, kad mūsu sekretāre atnesa uz mana galda, pēdējo divu dienu laikā, vienkārši garus sarakstus ar vārdiem no visas valsts, kas ir ciešanās, mirst, kritiskā stāvoklī, uzrakstītus sarkanā krāsā. Un, kad es uzlieku savu pirkstu katram no tiem, virzoties lejup pa lapu, ak Dievs, šīs draudzes klātbūtnē šovakar es lūdzu Tavu žēlastību un žēlsirdību katram no viņiem. Tu zini katru no viņiem un to, kas viņiem ir nepieciešams.

E-25 Un mēs negribam aizmirst tos, Kungs, kuri šovakar atgūstas, kas atrodas tur, veco un nevarīgo namos. Ak Kungs Dievs, daudzi no viņiem ir Tavi Asinīs mazgātie bērni. Ak, kad mēs kļūstam veci un mūsu tuvinieki mūs ir aizmirsuši, mums ir viens mierinājums: Dievs nekad neaizmirst. Visi mūsu darbi ir ierakstīti dzīvības grāmatā, un tie vienmēr atrodas Viņa klātbūtnē. Un mēs gribam lūgties par viņiem šovakar, Kungs.

E-26 Mēs lūdzam žēlastību mūsu valstij. Un tiem, kas grēko un dara nepareizi, un tiem, kas šovakar atrodas bāros un...un dažādās grēka situācijās, mēs gribam lūgt piedodošo žēlastību, Kungs. Un mēs lūdzam, lai Tu mūs tā spēcinātu, Kungs, ka mūsu sirdis būtu tik pilnas ar mīlestību pret Tevi, ka mūsu vislielākā vēlēšanās būtu kalpot Tev un redzēt, kā viņi tiek glābti.

E-27 Svētī Vārda lasīšanu un visu, ko mēs darām. Mēs pazemīgi nolieksim savas galvas un pateiksimies Tev, jo mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.

E-28 Tagad atveriet svētā Jāņa Evaņģēlija 13. nodaļu, mēs izlasīsim vienu daļu.
Bet pirms Pashā svētkiem, zinādams, ka Viņa stunda bija nākusi un ka Viņam no šīs pasaules jāiet pie Tēva, Jēzus parādīja savējiem, ko Tas šinī pasaulē bija mīlējis, Savu mīlestību līdz galam.
Vakariņas ēdot, kad jau velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, bija sirdī iedevis Viņu nodot,
zinādams, ka Tēvs visu bija licis Viņa rokās un ka Viņš pie Dieva aiziet, kā Viņš no Dieva ir nācis,
Viņš ceļas no vakariņām, noliek drēbes, ņem priekšautu un apsien to;
pēc tam ielej ūdeni traukā un sāk mācekļiem kājas mazgāt un tās žāvēt ar priekšautu, ko Viņš bija apsējis.
Kad Viņš nāk pie Sīmaņa Pētera, tas Viņam saka: “Kungs, vai Tu man mazgāsi kājas?”
Jēzus atbildēja viņam: “Ko Es daru, to tu tagad nezini...bet pēc tu to sapratīsi.”

E-29 Lai Tas Kungs pievieno Savas svētības Viņa Vārda lasījumam. Šovakar es savai runai vēlos paņemt, tikai uz mazu brītiņu, tēmu par: “Kristus tēli”. Un kā tēmu es gribu paņemt: “Kas tas būtu? Kas ir vajadzīgs, lai kļūtu par kristieti?”

E-30 Un tā, es zinu, ka šis gluži nav evaņģelizācijas teksts, nekādā ziņā. Un tomēr tas ir evaņģelizācijas teksts, jo draudze nekad nevar progresēt, kamēr tā nezina, uz kāda pamata tā progresē.

E-31 Un es ticu, ka, pirms kāds vispār var virzīties jeb iegūt reālu, pārliecinošu ticību, vispirms viņam ir jāzina, kur viņš stāv, un kā stāvēt pēc tam, kad viņš ir ieņēmis savu nostāju. Es ticu, ka tas ir būtiski. Jo tu nevari vienkārši pārsteidzīgi ienirt kaut kur iekšā, ar ticību, ja tu nezini, kur tu ienirsti. Tev ir jāzina. Un, ja mūsu ticība ir pareizi nostādīta un atrodas pareizajā pozīcijā, tas sniedz pastāvīgu gandarījumu.

E-32 Tas ir tieši tā, kā ir teikts par sievieti, kas, iespējams, kad viņa ir precējusies, viņa ir tik ļoti...tik ļoti vēlas apskaut savu pirmo mazo bērniņu, ka viņa gandrīz nezina...nespēj gaidīt. Bet viņa, tādas ir viņas gaidas. Taču aiz tā ir bailes, ka, ja tas bērniņš neparādīsies drīz, ka viņai šī bērniņa nebūs. Tad tas viņu visu laiku attālina arvien tālāk.

E-33 Lūk, ir viens līdzeklis, kas tiek izmantots šajās dienās, un tas ir darbojies visos laikos, ja sieviete redz jeb domā, ka viņa šo bērniņu nedzemdēs. Ja viņa vienkārši aizies un adoptēs kādu bērniņu, tad, pavisam negaidot, viņa saņems pati savējo. Lūk, tas ir pierādījies kā pareizs deviņos no desmit gadījumiem. Jo šī neziņas spriedze: “Ak, varbūt man tā nebūs.” Bet tas atņem to nelielo apmierinātību, un varbūt tā ir Dieva metode, kā ievest viņu vajadzīgajā stāvoklī. Tad viņai būs pašai savs bērniņš, jo tās bailes un gaidas viņu visbeidzot pametīs.

E-34 Tāpat ir ar cilvēkiem, kuri vēlas tikt dziedināti, viņi...ja vien viņi var iegūt vienu nelielu redzamu pierādījumu.

E-35 Kā Elija, kad viņš teica... Gehazis teica: “Es redzu mākoni, kas ir aptuveni cilvēka plaukstas lielumā.”

E-36 Elija sacīja: “Es dzirdu lielas lietusgāzes skaņu.” Viņš redzēja pierādījumu.

E-37 Tieši tāpēc es bieži saku cilvēkiem: “Aiziet, sāc slavēt To Kungu.” Saprotat? Jo tas ir tas adoptētais bērniņš, jo tas ir viņu intelektā, līdz tas nonāk viņu dvēselē, ka viņi ir dziedināti, un tad ticība visu saved kārtībā.

E-38 Tev ir jāzina, ko tu dari. Tev ir jābūt pārliecībai par to, ko tu dari.

E-39 Tādējādi tik bieži mēs dzirdam šo izteicienu: “Ak, kas tad ir kristietis?”

E-40 Daži cilvēki sašaurina to uz pievienošanos kādai draudzei. Kāds teiktu: “Nu, kristietis ir kādas draudzes loceklis, kāds, kuram ir piederība draudzei.” Es ticu, ka visiem kristiešiem tas būtu jādara, bet es neticu, ka tā ir kristietība. Saprotat? To kristietis dara pēc tam, kad ir kļuvis par kristieti. Bet tas nenozīmē, ka, tā kā viņš to dara, viņš ir kristietis.

E-41 Vēl daži saka: “Nē. Tā ir iešana uz baznīcu un kalpošana kādam ticības apliecinājumam, un būt uzticīgam tām lietām, ko māca tā baznīca.”

E-42 Un vēl ir citi, kas saka: “Varbūt tas, ka viņi nēsā kaut ko nelielu...nelielu uz sevis, mazu krustiņu vai vēl kaut ko, tā ir tā kristieša pazīme.”

E-43 Nu, un vēl ir citi, kas tic, ka: “Varbūt, iespējams, ja viņi aizdegtu sveci vai veiktu kādu grēksūdzi, tad tas būtu kristietis. Ja viņi vienkārši tiks iemērkti ūdenī vai veiks kādu upuri, vai iedos kaut ko labu baznīcai, vai...vai palīdzēs kaimiņam, nopirks ogles atraitnei vai kurpes bārenim.” Tās ir darbības, kas kristietim būtu jādara, bet tas joprojām nepadara viņus par kristiešiem.

E-44 Un vēl daži saka, ka: “Ja tu pieliec Kristus attēlu savā automašīnā vai pie sienas, tā ir kristieša pazīme.” Nu, tas viss ir labi, bet es neticu, ka attēla izlikšana padara tevi par kristieti.

E-45 Es ticu, ka tevi par kristieti padara tas, ka tu esi Kristus atttēls. Tas nav tas, ko mēs darām ārēji. Tas, kas ir noticis iekšēji, tas padara mūs par to, kas mēs esam. Tātad, tādā gadījumā, ja Viņš ir mūsu tēls un mēs esam pēc Viņa līdzības un Viņa ķermeņa locekļi, mums vajadzētu būt tādiem attēliem kā Viņš. Tad mūsu dzīvei vajadzētu atspoguļot Kristus tēlu – nevis tajā, ka mēs pievienojamies draudzei, vai tajā, ka mēs nēsājam krucifiksu, vai mūsu emocijās, bet tam vajadzētu būt dzīvā Dieva dzīvajā klātbūtnē, kas atspoguļojas caur mūsu dzīvi.

E-46 Man ir stāstījuši speciālisti, ka...pirms parādījās kausēšanas krāsnis, lai atdalītu sārņus no zelta, atdalītu dzelzi un pirītu... Pirīts ir tik līdzīgs īstajam zeltam, ka tas tiek saukts par “muļķu zeltu”. Bet tas, kā viņi to visu dabūja ārā, viņi izdauzīja to ar āmuru. Tā darīja indiāņi. Un to darīja senie zeltkaļi, sita to ar āmuru un apgrieza to atkal un atkal apkārt, un sita, līdz no tā atdalījās visi sārņi. Un vienīgais veids, kā viņi varēja saprast, ka tas jau ir tīrs zelts, bija tad, kad sitējs varēja redzēt tajā savu atspulgu. Tas, kurš to dauzīja, varēja nepārtraukti skatīties, līdz viņš varēja teju vai noskūties, skatoties uz savu atspulgu zeltā, ko viņš dauzīja.

E-47 Un kad Dieva Svētais Gars sāk dauzīt pa mums ar Evaņģēlija āmuru, līdz visas pasaules lietas ir izdauzītas un mēs varam atspoguļot Tā Kunga Dieva attēlu, tad, es ticu, mēs kļūstam par kristiešiem. Jo vārds “kristietis” nozīmē “līdzīgs Kristum” un atspoguļot Viņu...

E-48 Lūk, tas nenozīmē, ka mums ir jāaudzē gara bārda, kā to attēlo mākslinieki savās gleznās. Un tāpat tas nenozīmē, ka mums ir jāaudzē gari mati, kā to attēlo mākslinieki, vai jāvalkā tādas drēbes, kādas valkāja Viņš, jo mēs dzīvojam citā laikā. Mums nav obligāti jābūt tādiem, lai atspoguļotu Viņa fizisko tēlu.

E-49 Bet savās dvēselēs mums ir jāatspoguļo Viņa Gara tēls un Viņa dzīvesveids. Es neticu, ka kristietis sastāv no pievienošanās draudzēm vai ticības mācībām. Es ticu, ka tā ir Jēzus Kristus atspoguļošanās cilvēkā, jo mēs esam Viņa locekļi, Viņa ķermeņa locekļi, un mēs atspoguļojam Viņa tēlu, kā saka Raksti.

E-50 Un tā, kāda veida tēls bija Viņš? Viņš nenāca, lai būtu kāds ievērojams cilvēks; tomēr Viņš tāds bija. Bet Viņš nāca kā kalps. Viņš nenāca, lai Viņam kalpotu, bet lai kalpotu citiem. Mūsu šīvakara teksts atspoguļo to, kas Viņš bija. Tieši tas padara Viņu lielu, pēc manām domām. Tomēr, būdams pats mūžības Dievs, pats Dievs, Kurš radīja debesis un zemi; un, kad Viņš atnāca šeit, Viņš ieņēma viszemāko stāvokli, visnevēlamāko darbu, kāds vien var būt, proti, kļuva par kāju mazgātāju.

E-51 No visām agrīno laiku algām Austrumu pasaulē kāju mazgātājs bija viszemāk apmaksātais cilvēks no visiem. Jo tajos laikos dzīvnieki staigāja pa galvenajiem ceļiem, pa mazajiem sānu ceļiem, pa kuriem tie gāja. Un gar ceļu bija smirdoņa, visā ceļa garumā, kur atradās dzīvnieki. Un pa gaisu lidoja putekļi un nokļuva uz viņu kājām un pēdām. Un kāda briesmīga smaka tā bija! Un tiklīdz kāds atnāca ciemos pie kāda cita, viņš nevarēja ienākt tādā stāvoklī. Viņš slikti oda, no tās ceļa smakas un putekļiem, tāpat kā zirgu staļļu tuvumā.

E-52 Tāpēc pirmā lieta, ko viņš izdarīja, viņam bija neliela novietne, uzņemšanas novietne, un vismazāk apmaksātais cilvēks tajā vietā, gluži kā kāds vergs, uzturējās tur, lai nomazgātu kājas tam viesim, kas ieradās, un iedotu viņam citu apavu pāri, mazas sandales, kuras viņam uzvilkt. Un tad viņš tika svaidīts un tad...ar eļļu. Un tad viņš varēja ienākt, lai būtu sava drauga viesis. Jo ienākot viņš justos pilnīgi nevietā – tā piesūcies ar ceļu smaku un sasvīdis, un tā tālāk. Un kāju mazgātājam maksāja mazāk nekā jebkuram citam cilvēkam, kas atradās tur.

E-53 Un debesu Dievs pazemoja Sevi, lai kļūtu... Lielākais, kāds vien bija, kļuva par viszemāko, kāds vien bija.

E-54 Kā tas atšķiras no tā saucamajiem, kas šodien atspoguļo kristieti! Kāda atšķirība! Nu, šodienas tā saucamais kristietis grib, lai kalpotu viņam. Ak, viņš sāk domāt, ka viņš ir kaut kas ievērojams.

E-55 Kāda atšķirība no tā, kā tas bija, kad Viņš atspoguļoja Viņu. Viņš vispār nenāca, lai Viņam kalpotu. Bet Viņš... Viņš nāca, lai kalpotu. “Lai tas, kas ir lielākais starp jums, ir viņu visu kalps.”

E-56 Un mēs šodien esam redzējuši, ka mūsdienu kristietības tendence ir: “Es esmu svarīga persona, bet tu neesi nekas.” Ak, tas ir... Tas ir nepareizi. Tam nevajadzētu būt šādi. Mēs cenšamies atspoguļot kristietību nepareizā veidā. Dievs nevēlas, lai mēs darītu to šādā veidā. Viņš... Mēs dziedājām dziesmu “Būt kā Jēzus”, bet, kad pienāk laiks pazemot savu lepnumu un pazemināties tā, kā to izdarīja Viņš, tad mēs novelkam robežu.

E-57 Un, darīdami šādi, cilvēki ir izveidojuši konfesijas, lai viņi varētu atdalīties, “šķietami bez Gara”, kā ir teikts Rakstos. Viņi atdala sevi. “Mēs piederam pie tādas un tādas draudzes. Tā ir...tā ir lielāka draudze. Tā ir labāka draudze. Mūsu konfesija ir lielāka konfesija.” Tās nav tādas darbības, kādas bija Jēzum. Tas neatspoguļo Viņa mīlestību un Viņa personību.

E-58 Viņš nāca pie viszemākajiem, pie ielas prostitūtas, pie ubaga, pie klaidoņa, un nolaidās turpat putekļos kopā ar viņiem. Tāda ir kristieša dzīve. Tieši tā tam būtu jābūt, atspoguļot Viņu šādā veidā.

E-59 Ak, es zinu, ka cilvēki saka: “Tie...tie laiki ir pagājuši.” Tā tas nav.

E-60 Ja Kristus joprojām ir Kristus, ja Viņa Gars joprojām ir Svētais Gars, kas bija Viņā un ir jūsos, tas liks arī jums ieņemt šādu pozīciju.

E-61 Bet šodien mēs cenšamies domāt, ka mēs esam citādāki. Cik tālu tas ir no Viņa lūgšanas, kad Viņš lūdza, ka: “Šādi visi cilvēki zinās, ka mēs esam Viņa mācekļi, kad mums būs mīlestība vienam pret otru.”

E-62 Bet tā vietā mēs strīdamies viens ar otru. Mēs nicinām viens otru, jo neesam vienisprātis par noteiktām lietām. Un mēs ejam ārā un...un apsūdzam viens otru, redziet, kur...un tomēr apgalvojam, ka esam kristieši. Es zinu cilvēkus, kuri apgalvo, ka ir piepildīti ar Svēto Garu, bet ir vainīgi šādās lietās, viņi staigā apkārt un...un patiešām runā ļaunas lietas par citiem kristiešiem. Taču viņiem nevajadzētu darīt šādas lietas. Lūk, brāli, māsa, ja mums ir šāda veida gars, mums tikpat labi vajadzētu saprast, ka mēs vēl neesam kristieši. Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs apliecinām, skaitās tas, kas mums pieder. Saprotat? Mēs nevaram būt kristieši un nemīlēt visus cilvēkus. Mēs varam nebūt vienisprātis ar cilvēkiem.

E-63 Bet Jēzus nenāca un neteica: “Nu, lūk, jūs visi, farizeji, jūs visi dodaties uz elli. Un jums nav nekādas izredzes, tāpēc ka tas, šitas vai tas, jo jūs esat farizeji.” Bet Viņš devās pie viņiem, un Viņš kalpoja viņiem, un Viņš palīdzēja viņiem. Viņš izdarīja visu, ko Viņš varēja, lai viņiem palīdzētu.

E-64 Bet šodien izglītība, piederība draudzei un saiknes ar pasauli ir novedušas draudzi līdz tam, ka intelektuālais ir ieņēmis garīgā vietu.

E-65 Jūs nevarat nonākt pie Dieva citādi, kā vien caur Garu. Ir tikai viens ceļš, kā cilvēks var atnākt pie Dieva, un tas ir caur Svēto Garu. Jēzus teica: “Neviens nevar nākt pie Manis, ja Tēvs viņu vispirms nepievilks.” Tas ir tik patiesi, cik vien var būt, kristieti.

E-66 Šovakar mēs gribam paņemt mazu piezīmju grāmatiņu mūsu sirdī un tagad uzskaitīt šīs lietas. Aizdomāsimies par to.

E-67 Ak, daži no mums apgalvo, ka viņiem ir visas zināšanas. Mums ir tādi, kas saka: “Uzgaidiet!” Viņiem patīk būt par “doktoriem” un “svētajiem tēviem”, un tā tālāk. Bet, zinot visu to, ja tev būtu visas zināšanas, tas tev nedotu nekādu labumu, ja vien tevī nebūtu mīlestības Gara. Bībele saka: “Kaut arī man būtu visas zināšanas, bet nebūtu mīlestības, es neesmu nekas.”

E-68 Un kāds labums ir no mūsu zināšanām, ja kāds saka: “Es neietu uz tādu atmodas sapulci, jo tie nav izglītoti cilvēki. Es...es ar viņiem nebiedrotos.”

E-69 Nav svarīgi, vai viņi zina ābeci vai nē, viņi var pazīt Kristu. Pavisam noteikti es nekad nevarētu būt pārāk zems. Lai Dievs vienmēr saglabā šo Garu manī. Nav svarīgi, cik...cik zems, kam viņš tic, kam netic, kāda ticības mācība, ādas krāsa vai kas cits, es gribu izstiept roku un palīdzēt viņam. Protams. Es gribu, lai manī būtu tāds Gars. Es nedomāšu, ka es esmu labāks par kādu citu; es varētu izriezt savas krūtis un teikt: “Visi cilvēki pieceļas, kad es ienāku,” vai arī, “man ir vislielākā kampaņa no viņiem visiem.” Kas es vispār esmu, kā vien māls, ko Dievs ir uztaisījis? Kaut es pazemotos, lai tiktu atspoguļota Viņa dzīvība. Lai visi kristieši jūtas šādi. Zināšanas mūs nekur nenoved.

E-70 Piemēram, iedomājieties, ka ir būris, pilns ar kanārijputniņiem, un šis būris ir tikpat liels kā šis dievnams. Un viens mazs kanārijputniņš paceļas gaisā tajā būrī un saka: “Kungi, es gribu jums visiem kaut ko pastāstīt. Izrādās, ka es esmu nedaudz pārāks par jums visiem. Redziet, es esmu...es esmu kanārijputniņš, kas zina visu par cilvēkiem. Ak, es varu izskaidrot to visu. Es esmu redzējis, kā tā kundze staigā pa māju. Es esmu redzējis, kā bērni spēlējas. Es zinu visu par to. Tagad visi ieklausieties manī.”

E-71 Un aptuveni tajā brīdī, kad viņš lielās ar savām mazajām smadzenītēm, pienāk kāds Prinstonas Universitātes students ar nevainojamu gramatiku. Un viņš sāk sarunāties ar to mazo kanārijputniņu, izmantojot visaugstāko gramatiku, kādu vien spēj, un runā ar šo mazo kanārijputniņu. Es varu iztēloties, ka mazais draudziņš pagrieztu galvu uz sāniem. Viņš klausītos no vienas puses uz otru, bet viņš nesaprastu pilnīgi neko no tā, par ko tas runā. Tomēr viņš var viņu dzirdēt. Tomēr viņš var viņu redzēt. Bet ko viņam dod viņa zināšanas? Neko. Jo viņš nezina, par ko tas cilvēks runā. Kāpēc? Viņam ir kanārijputniņa smadzenes. Viņam nav cilvēka smadzeņu. Viņš saprot tikai tik, cik saprot kanārijputniņi.

E-72 Un tieši tāds ir cilvēks. Man nerūp, cik intelektuāls tu esi. Mums joprojām ir kanārijputniņa smadzenes, jo mēs esam tikai cilvēki. Dievs tiek iepazīts caur Garu un caur Svētā Gara atklāsmi. Mēs nekad nespēsim Viņu saprast caur intelektuālo. Jūs varat runāt un apmeklēt intelektuālas sanāksmes, un psiholoģiju, cik vien vēlaties, bet cilvēki nekad nepazīs Dievu. Viņi to nespēj.

E-73 Jūs varat izskaidrot un teikt, ka cilvēki, kuri raud un pagriež otru vaigu, ir vienkārši vecmodīgi, bet tas ir tas cilvēks, kas atspoguļo Kristu savā dzīvē. Cilvēks, kurš ir pazemīgs, cilvēks, kurš staigā ar Dievu, rīkosies tāpat kā Jēzus.

E-74 Bet, redziet, tas mazais putniņš nespēja saprast, tomēr viņš domāja, ka spēj. Jo viņš nav tāds radīts. Viņa intelekts nespēs līdzināties ar šī gudrā studenta intelektu.

E-75 Un arī mūsu intelektuālās spējas nekad nevarēs līdzināties Dievam. Kā gan mūsu mazais, neierobežotais prāts varētu līdzināties tam ierobežotajam prātam..tas ir, mūsu ierobežotais prāts varētu līdzināties Dieva bezgalīgajam prātam? Dieva bezgalīgais prāts ir tik daudz pārāks par cilvēka intelektu, ka tas nekad nebūs iespējams.

E-76 Vienīgais veids, kā tas putniņš kādreiz sapratīs, par ko runā tas cilvēks, ir pakļauties un pieņemt to, un darīt visu, ko, pēc viņa domām, tas cilvēks vēlas, lai viņš darītu.

E-77 Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam iepazīt Dievu – sekot Svētā Gara vadībai. Tas ir vecmodīgi. Tā ir Dieva programma. Tā vienmēr ir bijusi Dieva programma. Tā vienmēr būs Dieva programma. “Ne ar spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu, saka Tas Kungs.” Lūk, no kurienes tas nāk.

E-78 Longfelovs reiz teica: “Ceļš uz panākumiem ir atrast cienīgu mērķi, par kuru tiek runāts, cienīgu mērķi, par kuru tiek runāts, un tad turēties pie tā.“ Protams. Kaut ko, par ko tiek runāts, ko noraida zinātne, un, ja tas ir cienīgs, tad turēties pie tā.

E-79 Vai jūs zināt, ka 1872. gadā Amerikas Savienoto Valstu medicīnas asociācija noraidīja vannas? Viņi teica: “Tās ir absolūti nehigiēniskas.” Un teica: “Tās izplatīs slimības.” Vannas; visbeidzot viņi pie tām nonāca.

E-80 Un šis vecmodīgais Evaņģēlijs, par kuru mēs runājam; mazgāts Jēra Asinīs! Tas var šķist vecmodīgi, bet agrāk vai vēlāk viņiem nāksies atnākt pie tā. Tas ir cienīgs mērķis. Turieties pie tā ar visu, kas jums ir. Tas ir Asinīs mazgātais ceļš, kas attīra cilvēku; nevis doties te ārā, dzert un smēķēt, pulcēties kopā un saukt sevi par “kristiešiem”, tikai tāpēc, ka pieder pie kādas draudzes. Tas ir tas tīrais, neaptraipītais Svētais Gars cilvēka dzīvē, kas atspoguļo Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.

E-81 Tieši tāpēc cilvēki šodien noraida dzimšanu no augšas. Ak, viņiem ir tas, ko viņi sauc par dzimšanu no augšas, tas, ka tiek paspiesta roka mācītājam, bet tā nav dzimšana. Iemesls, kāpēc viņi... Viņi nepieņem to. Tieši tāpēc viņi iet un pievienojas draudzēm, jo viņi var ienākt kaut kādā intelektuālā veidā.

E-82 Dievs teica: “Ja cilvēks nepiedzimst no augšas, viņš pat nevar ieraudzīt Dieva valstību.” Neatkarīgi no tā, cik intelektuāls tu varbūt esi vai cik labs kristietis pēc tava teiktā tu esi, tev ir jāpiedzimst no augšas.

E-83 Tu saki: “Tātad, brāli Branham, man būs jānāk uz kaut kādu mazu misiju?” Tas to nenozīmē. Tas nozīmē, ka tev ir jāsaņem jauna piedzimšana. Tev ir jāpiedzimst no augšas.

E-84 Šeit ir jaukta auditorija, bet es kaut ko pateikšu. Kas ir dzimšana? Ja dzimšana notiek uz salmu matrača, vai ja tā notiek uz grīdas, vai slimnīcā, kuras palātas ir izrotātas ar rozā zīdu, tas ir juceklis, lai no kuras puses uz to skatītos. Tā tas ir.

E-85 Un tāda pati ir arī jaunā dzimšana. Tas ir juceklis, lai no kuras puses uz to skatītos, bet tas atnes dzīvību. Āmen. Tas rada dzīvību. Kādu dzīvību? Kalpa dzīvību, lai pazemotu sevi, lai noliegtu sevi. Tāda ir tā dzīvība. Ak, viņi saka: “Bet es esmu redzējis, kā viņi raud un vaid ap altāri, un trokšņo.” Protams. Viņi piedzimst. Tas ir juceklis, lai kur arī jūs dotos. Varbūt tu piecelsies, tava seja ir pilna asarām, tavas acis sarkanas un rokas ir jēlas no sitieniem pret altāri, bet tā ir dzimšana. Tā kaut ko dara ar tevi. Tā padara tevi par kalpu. Tā izņem no tevis to stīvumu. Tā veido tēlu, veidojot jaunu dzīvi, jaunu radību. Tu varbūt esi pilnīgā sajukumā, kad tu piecelies, bet tu esi piedzimis no augšas. Neatkarīgi no tā, kur tu atrodies, tas rada jaunu dzīvību. Tas rada jaunu, Tēla dzīvību. Tas padara tevi par kalpu. Tad tu vēlies kalpot. Jēzus vēlas, lai mēs kalpotu viens otram, mīlētu...mīlētu viens otru. Un, kad mēs kalpojam cits citam, mēs kalpojam Viņam.

E-86 Lūk, atcerieties, ka tikai slimajiem ir vajadzīga uzmanība, kalpošana. Tikai slimi cilvēki, viņi prasa uzmanību. Un, kad tu redzi sludinātāju... Un es nevēlos ierobežot to tikai uz sludinātāju, bet es attiecinu to uz katru draudzes locekli, kurš vēlas uzmanību, sakot: “Es esmu svarīga persona,” vienkārši atcerieties, ka tas ir garīgi slims cilvēks. Viņiem ir vajadzīga uzmanība. Viņiem ir vajadzīga Dieva Gara uzmanība, lai iedotu viņiem kaut ko, kas aizvāks no viņiem šo attieksmi un dziedinās viņus no viņu egoisma un lielajām idejām, un no “lielais es un mazais tu”. Svētais Gars padara mūs visus vienādus.

E-87 Pārāk daudz garīgu slimību, anēmijas! Vai jūs zināt, kas ir anēmija? Tas ir, ja kādam nav asinis. Viņi staigā dīvaini. Viņi visu laiku šūpojas uz vienu uz otru pusi. Un tieši tāda ir problēma daudziem mūsu draudzes locekļiem šodien. Viņiem ir mazasinība. Viņiem ir nepieciešama asins pārliešana no Golgātas, kas dos viņiem bagātīgas, karaliskās Asinis, lai viņi varētu staigāt pa vecmodīgo, Svētā Gara izcirsto Dieva ceļu. Tas dos viņiem kaut ko, kam dzīvot, dos viņiem pārliecību, kas liks viņiem staigāt kā viņu Kunga tēliem.

E-88 Attiecībā uz mani, ja man būtu jāizdara izvēle, es gribētu būt tāds, kāds bija Viņš. Viņš nāca, lai būtu gans, un Viņš bija gans. Gans ir tas, kurš dodas pakaļ savām avīm.

E-89 Tā slavenā glezna, es nedomāju, ka mums tā ir šeit pie sienas, bet es esmu uzkāris to savā istabā un skatījies uz to. Vienkārši šobrīd es nevaru atcerēties mākslinieka vārdu. Bet, kad viņš pazaudēja to mazo, melno aitiņu un atstāja deviņdesmit deviņas, lai dotos to meklēt, ko viņš darīja? Viņš klīda pa mežonīgām vietām. Viņš savainojās ar ērkšķiem. Viņš pārvarēja briesmas. Viņš meklēja visu nakti. Līdz visbeidzot pašā lejā kalna nogāzē, karājoties pie maza krūma, riskējot ar savu dzīvību, viņš izstiepj roku un izvelk to mazo draudziņu no viņa kritušā stāvokļa, un tad atved to atpakaļ pie sevis.

E-90 Un vēl viens mākslinieks uzgleznoja ainu, kurā viņš ved to mājās. Lūk, izskatās, ka tas gans vienkārši pabāztu savu roku zem aitas un sāktu vest to šādā veidā. Bet vai jūs pamanījāt, kā gars satvēra mākslinieka otu? Viņš nepaņēma to zem savas rokas. Viņš uzlika to uz saviem pleciem. Lūk, es gribu, lai jūs ieraudzītu šī gana rūpes.

E-91 Lūk, kad Jēzus dzina ārā ļaunos garus, Viņš teica, ka Viņš dara to ar Dieva pirkstu. Lūk, ja kāds ļaunais gars jūs apgrūtina, vienīgā lieta, kas ir vajadzīga Dievam, viņš...viņš ir tik nenozīmīgs, ka Viņš vienkārši paņem Savu pirkstu un aizdzen to prom.
Bet, kad aita atgriežas mājās...

E-92 Kur atrodas cilvēka spēcīgākā daļa? Uz viņa pleciem. Vai esat pamanījuši, ka vīrietim pleci vienmēr ir visplatākie? Kur viņš var uzlikt vislielāko nastu? Uz saviem pleciem. Kad viņš jūtas vispārliecinātākais? Kad nasta ir uz viņa pleciem.

E-93 Tāpēc viņš paņem to aitu, uzliek to uz saviem pleciem un maigi dodas atpakaļ kopā ar to. Visi Dieva spēki ir veltīti tam, lai atvestu atpakaļ to mazo, pazudušo draudziņu. Bet ļaunu garu, tik viegli, Viņš vienkārši izdzen to ar Savu pirkstu. Viņš ir gans.

E-94 Ganam ir jāpaklīst, lai atrastu to noklīdušo. Un labs mācītājs ir gans. Godīgi sakot, vārds “mācītājs” nozīmē “gans”. Un reizēm draudzē izveidosies kāds mazs kults vai maza kliķe; viena puse dosies vienā virzienā, otra puse otrā virzienā. Īstens, labs gans dosies kopā ar to kliķi (Lai darītu ko?), lai atvestu viņus atpakaļ. Īstens, patiess gans, ko viņš dara? Viņš pats novirzīsies no ceļa, (Lai darītu ko?), lai atvestu atpakaļ pazudušo. Ko viņš dara? Viņš atspoguļo tā labā Gana tēlu, cenšoties atgūt to dvēseli. Kaut arī viņi ir tādā stāvoklī, brāli, it kā viņi grasītos pēkšņi saplēst gabalos visu pasauli. Tas mācītājs dosies līdzi, lai viņus atgrieztu uz pareizā ceļa, lai atkal atgūtu viņus šajā virzienā. Tas ir labs gans. Viņš atspoguļo Jēzus tēlu.

E-95 Brāli, es zinu, ka to sauc par ķecerību. To sauc par fanātismu. Bet, ja man šovakar būtu jāizdara izvēle, es izvēlētos būt tāds kā Viņš. Vairāk kā jebko manā dzīvē es vēlos atspoguļotu Kunga Jēzus tēlu, manā dzīvē.

E-96 Es dodos, pēc rītdienas vakara, pēc šīm kāzām es dodos tuksnesī. Es plānoju tur palikt, jo dziļi savā dvēselē es jūtu, ka man ir vajadzīga ciešāka staigāšana ar Dievu, nekā man ir tagad. Es nevēlos vienkārši staigāt. Es cenšos staigāt pareizi Viņa priekšā, bet es...es vēlos ciešāku staigāšanu ar Viņu. Kamēr Branhama dievnamā notiek atmodas dievkalpojumi, es pats vēlos tādu. Es vienkārši negribu, lai tas notiek ēkā. Es gribu, lai tas notiek manī. Es gribu ciešāku staigāšanu. Es gribu, lai manī būtu vairāk Svētā Gara, lai atspoguļotu Kristu manī. Es gribu būt tāds kā Viņš. Es zinu, ka katrs patiess...patiess kristietis grib būt tāds kā Viņš. Tā ir mana sirds vēlēšanās, būt tādam kā Jēzus. Viņš... Nu, es gribu, lai Viņš būtu mans... Es gribu, lai Viņš būtu... Viņš ir paraugs tam, kāds gribu būt es.

E-97 Un, redziet, lai to paveiktu, būs vajadzīgs Svētais Gars. Tas ir vienīgais, kas to var izdarīt. Es neesmu ieinteresēts garīgajos semināros un tajā, ko kāds grib man pateikt. Man nerūp krucifiksa bučošana vai tā piespiešana pie sirds, vai lūgšanu skaitīšana mirušajiem. Mani interesē vieta lieta, proti, vairāk Svētā Gara, lai pārņemtu Viljamu Branhamu. Mani neinteresē pievienoties lielākai draudzei nekā tā, kurai es piederu. Es piederu pie reālās dzīvā Dieva draudzes, pie pirmdzimtajiem. Es piedzimu tajā. Un es vēlos, lai manā dzīvē būtu vairāk Svētā Gara, lai atspoguļotu Kristu, ko es mīlu. Man nav svarīgi, kādā līmenī vai pakāpē man būs jānonāk, lai to iegūtu. Man nav svarīgi, vai man būs jādodas šurp vai turp, vai mani sauks par “fanātiķi sektantu”, lai kā arī tas būtu. Es gribu, lai vairāk atspoguļotos Viņa dzīvība. Man nav svarīgi, kādā līmenī man būs jānonāk. Mani interesē Svētais Gars, lai es varētu būt vairāk tāds kalps, kāds bija Viņš. Viņš bija Tā Kunga Kalps. Viņš nekad nenāca, lai Viņu apkalpotu vai Viņam kalpotu, vispār nenāca, lai Viņam kalpotu. Bet, lai kalpotu citiem, Viņš ieņēma kalpa vietu.

E-98 Un ja to varēja izdarīt debesu Ķēniņš, un mēs esam Viņa ķermeņa locekļi, tad būsim visi tādi paši; nevis citādāki, bet pazemosimies Viņa klātbūtnē. Neatkarīgi no tā, ko saka pasaule vai intelektuāli cilvēki, vispār nedomājiet par to. Vienkārši saņemiet vairāk Svētā Gara un esiet kā Jēzus. Pazemīgi, rāmi, padevīgi ieņemiet Viņa vietu, un Viņš ieņems jūsu vietu Tiesas dienā.
Tikai uz brītiņu nolieksim mūsu galvas.

E-99 Vai es varētu ieraudzīt šovakar šajā ēkā paceltas daudzas rokas, kas pieder šīs draudzes un citu draudžu locekļiem? Kad es saku “šīs draudzes”, es domāju tikai… Ir tikai viena draudze, un tā ir jaundzimušo draudze, pirmdzimto draudze, Jēzus Kristus draudze, kurš nav dzimis no pasaules, bet ir dzimis no Dieva Gara. Vai es varētu ieraudzīt, kā paceļas daudzas rokas un saka: “Dievs, padari mani tādu kā Jēzus. Veido mani, ak Kungs. Mazgā mani, ak Dievs”? Dievs svētī jūsu sirdis. “Mazgā mani, un es kļūšu baltāks par sniegu.”

E-100 “Kungs, manā dzīvē ir nelieli mezgli un līkumi. Es esmu sēdējis, klausījies brāli Parnelu, un brāli...brāli Nevilu, un citus lieliskus kalpotājus, un brāli Kolinsu, un daudzus no tiem brāļiem, kuri sludina. Es esmu klausījies. Bet, Kungs, šovakar esmu nonācis pie šāda secinājuma: ko viņi man saka? Ko viņi cenšas man iemācīt? Es redzu, ka viņi cenšas panākt, lai es kļūtu tāds kā Jēzus. Un man nav nekādas iespējas to izdarīt. Es...es esmu leopards. Man ir plankumi, un, ja es tos laizīšu, es tos tikai padarīšu baltākus. Tie vienkārši kļūst vēl redzamāki pasaulei. Kungs, ļauj man pazaudēt sevi. Man ir vienalga, pēc kāda jucekļa tas izskatās pasaules acīs. Es gribu piedzimt no augšas no Dieva Gara. Un es gribu, lai Tu, Kungs, šovakar piepildi mani ar Tavu Svēto Garu. Nomazgā mani. Dari mani svētu. Paņem Jēzus Asinis, dari mani svētu, attīri mani. Un piepildi mani, līdz es zaudēju sevi un atrodu to, Kungs, Tevī.”

E-101 Ak, Kungs Dievs, debesu un zemes Radītāj, kas atkal uzcēli Kungu Jēzu no mirušajiem, atdzīvināji Viņu ar mūžīgā Dieva atdzīvinošo Garu, atdzīvināji to ķermeni, kurā Tu dzīvoji, un esi uzcēlis to līdz debesu tronim.

E-102 Viņš nāca pie viszemākajiem, kādi vien bija uz zemes, pie prostitūtas, un kļuva par viszemāko kalpu, devās uz viszemāko pilsētu, darbojās ar viszemākajiem cilvēkiem, saņēma viszemāko vārdu un kļuva par visnabadzīgāko no nabadzīgajiem. Pat dabā: “Putniem ir ligzdas, un lapsām ir alas, bet Cilvēka Dēlam nebija vietas, kur nolikt Savu galvu.”

E-103 Un tomēr tas atdzīvinošais Gars, kas pagodināja to patieso Kalpu, kurš padarīja Sevi par kalpu, lai mums būtu paraugs, pēc kura vadīties; tas pacēla Viņu no elles dziļumiem, kur Viņu bija ielicis kaps. Un izveda to ķermeni ārā un nolika to debesu debesīs, līdz Viņš ir tik ļoti paaugstināts, ka Viņam ir jāskatās uz leju, lai redzētu debesis. Un deva Viņam Vārdu, kas ir augstāks par jebkuru vārdu, kas ir minēts gan debesīs, gan uz zemes.

E-104 Kungs, lai mēs saņemam Viņa Garu šovakar. Lai tās ir katras sirds alkas šajā vietā. Tu redzēji tās paceltās rokas, Kungs, nevis lai skaitītu ticības apliecinājumus vai pievienotos draudzēm, vai...vai strīdētos par šīm vai tām lietām, bet lai būtu pazemīgi savās sirdīs, lai tiktu darīti līdzīgi Dieva tēlam. Lai to izdara Svētais Gars, Kungs. Lai Dieva Svētais Gars izveido mūs. Ne pēc intelektuāla priekšstata, ka: “Mums ir jābūt tādiem, un mēs tā rīkosimies,” bet...tas ir tas adoptētais bērniņš. Bet, Kungs, lai tas patiešām notiek caur Svēto Garu un jauno dzimšanu, kas mūs pārveido, atjaunojot to...mūsu garu, lai padarītu tādus kā Viņš.

E-105 Uzklausi manu lūgšanu, Kungs. Tā ir vāja. Es zinu, Kungs, tā ir vāja. Es lūdzu ne tikai par tiem, kas pacēla savas rokas, bet arī par manām paša rokām, kas tika paceltas. Padari mani tādu kā Viņš. Dievs, neatkarīgi no tā, ko Tev nāksies darīt ar mani, kādos līmeņos man nāksies nonākt, padari mani tādu kā Viņš. Es savā sirdī gribu būt tāds kā Jēzus. Dāvā to, Kungs. Un ne tikai man, bet padari tādus visus šeit klātesošos šovakar. Dāvā to, Tēvs, jo mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.

E-106 Būt draudzes loceklim ir labi. Man nav nekas pret to vai pret kādu no šīm lietām. Bet, brāli, būt kristietim nozīmē būt darītam līdzīgam Kristus tēlam. Mēs gribam būt dzīvi tēli; nevis nēsāt kādu attēlu, bet paši būt Kunga Jēzus tēls.

E-107 Ir viena maza dziesmiņa, kuru es gribētu, lai jūs man palīdzētu nodziedāt tieši tagad. Es nezinu. Es nevaru to nodziedāt, bet esmu pārliecināts, ka jūs visi to varat. Palīdziet man. “Būt tādam kā Jēzus.” Cik daudzi to ir dzirdējuši? Es zinu, ka mēs visi gribam būt tādi, tāpēc nodziedāsim to Viņam.

E-108 Es apzinos, ka varenais Svētais Gars ir šeit. Jūs nevarētu paslēpties. Dāvids teica: “Ja es gulētu ellē, Viņš tur būtu.” Un Viņš būs it visur. Tātad Viņš ir tepat, šovakar. Viņš zina katru kustību, katru rīcību, visu, ko mēs darām, katru skatienu, katru domu. Viņš zina par to visu. Vai tad jūs tam neticat?
Būt kā Jēzus, būt kā Jēzus,
Uz zemes ilgojos es būt kā Viņš;
Visā dzīves ceļā no zemes līdz godībai
Es lūdzu tikai to, lai būtu tāds kā Viņš.

E-109 Vai tad jums tas nepatīk? Tagad paklausieties šo:
No Betlēmes silītes nāca kāds Svešinieks,
Uz zemes ilgojos es būt kā Viņš;
Visā dzīves ceļā no zemes līdz godībai
Es lūdzu tikai to, lai būtu tāds kā Viņš.

E-110 Vai zināt, kas man šobrīd nāk prātā? Vakar es paņēmu rokās veco draudzes grāmatvedības reģistru. Tas bija.. Es nebiju to redzējis. Nu, godīgi sakot, tā ir pirmā reize, kad es tajā ieskatījos. Man tas bija jāizmanto, kad draudze tika dibināta. Un tur bija brāļa Sūvarda vārds, un tur bija brālis Džordžs Dearks un brālis Vēbers, tur bija visi šie vārdi. Es ieraudzīju tur apakšā mazās svētdienas skolas klases. Es redzēju, ka mūsu kopējā ziedojumu summa no piecām klasēm bija viens dolārs un sešdesmit centi šim dievnamam, kur sēdēja simtiem cilvēku; dolārs un sešdesmit centi. Saprotat? Tad es paskatījos uz šodienas tabulu. Es nodomāju: “Cik daudzi ir aizgājuši!” Es tur ieraudzīju brāli Frenku Broju, ak. Tas ir mans sievastēvs. Es ieraudzīju visus tos veterānus, Vēbera kundzi. Visi tie veterāni, viņi visi ir uzkāpuši pa tām kāpnēm, devušies uz Augšu. Viņi visi ir aizgājuši. Es atceros, kad mēs mēdzām šeit stāvēt. Un es nodomāju: “Kungs Dievs, varbūt mūsu baznīca izskatās nedaudz labāk, un mēs plānojam uzcelt citu, bet, Kungs, vai tagad Tu mūs mīli vairāk, nekā Tu mīlēji toreiz?” Nē, es nedomāju, ka Viņš tā dara.

E-111 Kad mēs mēdzām stāvēt un dziedāt: “Es tikai ilgojos būt tāds kā Viņš, visā savas dzīves ceļā.” Es redzu mazo, veco Džordžu ar viņa šādi atvērto apkakli, un no viņa tek sviedri, un viņš virpina savu kabatlakatiņu starp pirkstiem. Es redzu tās dārgās, vecās svētos sejas tur aizmugurē, kas raud, pacēluši savas rokas.

E-112 Sludinātāji iegāja ēkā un teica: “Hei, zēn! Kā tu panāc, ka cilvēki ir tik vienoti?”

E-113 Es teicu: “Man ar to nav nekāda sakara. Viņi tika veidoti un pārveidoti pēc Dieva tēla tur lejā uz zāģu skaidām zem veca sola, kaut kur tur lejā, kur viņi atrada Kristu savās sirdīs.”

E-114 Kāds smaržīgs aromāts, tās lūgšanas, kas nepārtraukti pacēlās augšup visas nakts garumā! Reizēm mēs ienācām un devāmies viens pie otra mājās, un atgriezāmies mājās rītausmā; lūdzāmies visas nakts garumā. Mēs vairs neredzam tādu patiesumu. Šķiet, ka tas ir pilnībā izzudis. Kas par lietu? Kas par lietu? Atgriezīsimies pie tās pirmās mīlestības, kāda mums bija.
Un būt kā Jēzus, būt kā Jēzus,
Uz zemes ilgojos es būt kā Viņš;
Visā dzīves ceļā no zemes līdz godībai
Es lūdzu tikai to, lai būtu tāds kā Viņš.

E-115 Vai jūs patiešām gribētu? Nodziedāsim to ar paceltām rokām.
Tik būt kā Jēzus, būt kā Jēzus (pārveidotiem par Viņa tēlu!)
Uz...
Mīliet viens otru.
...būt kā...
Mēs esam Viņa ķermeņa locekļi. Mums ir jābūt tādiem kā Viņš.
Visā dzīves ceļā no zemes līdz godībai
Es lūdzu tikai to, lai būtu tāds kā Viņš.

E-116 Vai jūs patiešām tā domājat? Sakiet: “Āmen.” [Sanāksme saka: “Āmen.”-Tulk.] Nu, vai tas nav patīkams gars? Es labāk izvēlētos to nekā jebko citu, ko pazīstu šajā pasaulē. Es... Jūs varat paņemt visu pārējo pasauli un tās untumus, visu jūsu intelektuālo, visus jūsu doktorus, rabīnus, bīskapus, svētos tēvus. Iedodiet man Jēzu. Pareizi. Vienkārši ļaujiet man iegūt Viņu, to vecmodīgo ceļu. Es jūtu Viņu dziļi savā sirdī, un Viņš vēro manu dzīvi un redz, ka manas vēlmes ir kalpot Viņam pazemīgi, lēnprātīgi un necili. Tas ir tas, kas mums vajadzīgs, draugi. Tas ir... Tas ir Jēzus. Tas ir Bībeles Jēzus. Nevis intelekta Jēzus, bet dvēseles Jēzus. Viņš ir šeit, šovakar.

E-117 Cik daudzi ir slimi un ar vajadzību? Paceliet rokas, ja jums ir vajadzīgs Kristus. Vai esat slimi un gribat, lai par jums aizlūdz? Paceliet savas rokas, augstu, lai es varētu redzēt, kas jūs esat.

E-118 Nu, cik daudziem sirdī ir vēlēšanās lūgties par kādu citu, kas ir slims? Paskatīsimies uz jūsu paceltajām rokām. Labi. Tādu ir diezgan daudz.
Cik daudzi tic, ka Jēzus joprojām ir tas pats?

E-119 Mums nav izdalītas lūgšanu kartītes. Es ne... Tur nav lūgšanu kartīšu, vai ne? Es nedomāju, ka tās bija izdalītas.

E-120 Vai jūs ticat, ka Jēzus, mūsu Glābējs, šovakar var atnākt pie mums? Un, ja mēs dziedam un es runāju par to, kā atspoguļot Viņa tēlu, ko Viņš darītu, ja Viņš stāvētu šeit? Vai jūs domājat, ka Viņš darītu tāpat, kā Viņš darīja Jāņa evaņģēlija 4. nodaļā, kur Viņš ieraudzīja to sievieti pie akas un pateica viņai, zināja, kas viņai bija uz sirds, un izskaidroja to viņai, un pateica viņai? Un viņa saprata, ka Viņš ir Mesija. Vai jūs tam ticat? Vai jūs ticat, ka tas pats Jēzus, kas...kas ir Augstais Priesteris... [Pārtraukums lentes ierakstā-Tulk.] ...Dieva roka. Vai jūs ticat, ka tas pats Jēzus šovakar, kas kādu dienu ejot garām...

E-121 Un tur nebija nekādas lūgšanu rindas, bet tur bija parasta sieviete, kurai bija asiņošana. Viņa izspiedās cauri pūlim, līdz pieskārās Viņa drēbēm, atgriezās un apsēdās. Un Jēzus pagriezās un teica: “Kas Man pieskārās?” Vai jūs ticat, ka Jēzus joprojām ir tas pats Jēzus šodien? Un viņas vēlme, viņas sirdī! Redziet, viņa bija nobijusies. Viņa devās atpakaļ un apsēdās. Viņa gaidīja. Un Jēzus teica: “Kas Man pieskārās?”

E-122 Un tas...tas... Pēteris, apustulis, norāja Viņu un teica: “Kungs, nu, visi Tev pieskaras!”

E-123 Viņš teica: “Jā. Bet šis bija citādāks pieskāriens. No Manis izgāja spēks. Es...es to sajutu.” Un Viņš paskatījās visapkārt, cauri klausītāju pūlim, līdz ieraudzīja to mazo sievieti. Un Viņš pateica viņai, ka viņai ir asiņošana un ka viņas ticība ir viņu dziedinājusi.

E-124 Vai tas ir Jēzus? Vai... Vai šovakar mēs varētu pazemoties un tikt pārveidoti, atjaunojot savu garu ar Svēto Garu, lai mēs varētu nodot Viņam mūsu lūpas, mūsu acis un jūsu ticību, un manu ticību, lai Viņš ienāktu klausītāju vidū un darbotos jūsos, un darbotos manī, lai piepildītu Savu Vārdu, ka Viņš ir mūsu apliecinājuma Augstais Priesteris? Viņš sēž pie Dieva labās rokas, lai veiktu aizbildniecību par mums, pamatojoties uz mūsu apliecinājumu. Viņš ir arī Augstais Priesteris, kuram var pieskarties tādā pašā veidā, kā varēja Viņam, kad Viņš bija šeit uz zemes, tas ir, apzinoties mūsu vājības. Vai jūs ticat tam? [“Āmen.”] Tas pats Jēzus.

E-125 Cik daudziem šeit ir vajadzība sev vai kādam citam, kādiem no jums, kurus es nepazīstu, kādam, ko jūs pazīstat, bet es nepazīstu? Es pateikšu to šādi. Es neko nezinu ne par jums, ne par jūsu lūgumu. Bet jūs ticat, ka Jēzus ir šeit, lai pielāgotu Sevi, lai padarītu Sevi mums redzamu, lai darbotos mūsos tāpat, kā Viņš darīja, kad bija Jēzū Kristū. Vai jūs tam ticat? Paceliet rokas, ikviens no jums, kurš zina, ka es jūs nepazīstu. Redzat? Es jūs nepazīstu.

E-126 Nu, paskatīsimies. Kur mēs varam koncentrēties, sākumā? Tagad esiet godbijīgi. Ja Viņš to darīs, vai jūs ticēsiet Viņam no visas sirds? Saprotat? Es vienkārši jūtu... Es grasījos uzaicināt jūs šeit augšā un uzlikt jums rokas. Es nodomāju, ka es to darīšu. Es ticu, ka Jēzus ir šeit.

E-127 Mums nevajag...nevajag nēsāt līdzi Viņa attēlu, bet gan būt Viņa atttēlam. Tas ir tas Jēzus, ko mēs gribam. Vai ne? Būt Viņa tēlam! Labi.

E-128 Tagad, Kungs Dievs, šeit ir varens apgalvojums. Bet tas esi Tu, Kungs, Kurš deva šo apsolījumu. Tagad mums ir jālaužas uz priekšu. Tagad kaut kas ir jādara, lai gan mēs pat neesam konfesija. Mēs esam tikai neliels, pazemīgs, nabadzīgs nevienam nevajadzīgu cilvēku pulciņš, un daudzi no mums tiktu izdzīti no lielām, intelektuālām draudzēm. Ja mēs tur ietu, mēs nevarētu ģērbties tā, kā viņi. Un vēl viena lieta – ja mēs pieceltos kājās, un Gars mūs svētītu, un mēs teiktu: “Āmen,” kā rakstīts Rakstos, mūs nekavējoties izdzītu ārā. Un daudzi netiktu pieņemti: daži – viņu ādas krāsas dēļ; daži – viņu ticības dēļ; daži – tāpēc, ka viņi Tevi tik ļoti mīl. Un viņiem...viņiem ir Gars. Viņi ir miruši pasaules lietām un ir piedzimuši no jauna. Un viņiem ir jauna dzīvība, kalpa dzīvība.

E-129 Bet mēs esam sapulcējušies šeit, Kungs, zem šī mazā jumta, ko Tu esi mums devis un ko mēs novērtējam. Tagad, Kungs, lai kļūst zināms, ka Tu esi Kristus, tas pats, un ka šis Lielais, par ko mēs runājam, ka Viņš ir klātesošs šobrīd, lai darītu zināmu un darītu tieši tā, kā Viņš darīja, kad Viņš bija šeit uz zemes. Dāvā to, Tēvs, lai viņi redzētu un ticētu. Jo es lūdzu to Jēzus Vārdā. Āmen.

E-130 Vai jūs ticat, ka to, ko jūs lūdzat, jūs saņemat? Kas ir ticība? Ticība ir patiesība. Ticība ir kaut kas, par ko jūs esat pilnīgi pārliecināti. Ticība nav kaut kas, par ko jūs tikai izsakāt minējumus. Ticība ir tas, ko tu zini, saprotiet, kaut kas, kas ienāk dziļi tavā dvēselē.

E-131 Es vēlētos, lai tie, kuri mani nepazīst un kurus nepazīstu es, bet jums tomēr ir kāds lūgums vai vēlēšanās, atkal paceltu rokas. Es vienkārši gribu iegūt vispārēju priekšstatu, katrs cilvēks šeit, kuru es nepazīstu. Labi. Tās vienkārši ir it visur. Es negribu runāt ar cilvēkiem, kurus pazīstu, jo daži sacītu: “Viņš pazīst viņus.” Bet ir paceltas daudzas to rokas, kurus es nepazīstu. Un tā, ja Kungs Jēzus dāvās to, vai pārējie no jums ticēs tam no visas sirds un pieņems savu dziedināšanu un lai kas tas arī nebūtu?

E-132 Lūdzu, tagad...tagad vienkārši lūgsimies savās sirdīs: “Jēzu, paņem prom visas šaubas.” Nu, Jēzus nevar šaubīties. Ja mēs esam pēc Viņa tēla, mēs ticam. Viņš ticēja Dievam. Viņš nāca, lai darītu Dieva gribu. Viņam bija vienalga, ko teica cilvēki vai kāds cits. Viņš nāca, lai darītu vienu lietu: būt par kalpu Savam Tēvam. Un Viņa Tēvs mājoja Viņā. Mēs nākam, lai būtu Dieva kalpi. Svētais Gars mājo mūsos. Mēs gribam kalpot Viņam.

E-133 Es koncentrēšos uz vienu sievieti, melnādaina sieviete, kas sēž tepat aizmugurē. Es domāju, ka viņa pacēla savas rokas, ka es viņu nepazīstu. Tā kā...tā kā... Nu, tur ir divas. Labi. Neviena no jums, kundzes, mani nepazīst, vai es jūs nepazīstu? Ja tā ir taisnība, paceliet savas rokas, ka es jūs nepazīstu. Paceliet rokas. Labi. Labi. Mēs viens otram esam sveši. Rakstos ir teikts... Iemesls, kāpēc es to pamanīju, ir tas, ka jūs... Jūs esat melnādainas. Saprotat?

E-134 Reiz bija kāda sieviete, Bībelē, Jāņa evaņģēlija 4. nodaļā. Jēzus piegāja pie akas, un tur bija kāda samariešu sieviete. Viņa bija sieviete no citas rases. Un Jēzus parunāja ar viņu tikai dažus mirkļus, līdz Viņš noskaidroja, kāda bija viņas problēma, un pateica viņai, kāda ir viņas problēma. Un, kad Viņš pateica viņai viņas problēmu, viņa teica: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis. Nu, mēs zinām, ka tad, kad nāks Mesija, Viņš pateiks mums šīs lietas.” Bet viņi nesaprata, kas Viņš ir. “Nu,” viņa teica Viņam, “kas Tu esi?”
Un Jēzus sacīja: “Es esmu Viņš, kas ar tevi runā.”

E-135 Viņa atgriezās pilsētā, no kurienes bija atnākusi, un sacīja: “Nāciet, paskatieties uz Cilvēku, kurš man pastāstīja par to, ko es esmu darījusi, pateica man, kas ir nepareizi. Vai tik tas nav pats Mesija?”

E-136 Vai jūs, sievietes, kādreiz esat to lasījušas? Protams. Jāņa evaņģēlija 4. nodaļa. Nu, ja... Jēzus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi. Un jūs stāvat divdesmit metru attālumā no manis, tas ir, sēžat. Vai jūs ticat, ka tas pats Jēzus, runājot starp mums, varētu atklāt man, ko jūs vēlaties, no šejienes? Ja es esmu teicis jums patiesību, ka šī Bībele ir pareiza, Viņš var to izdarīt, vai ne? Ja Viņš to izdarīs, vai jūs tam ticēsiet?

E-137 Tā sieviete tur beigās, kas skatās uz mani, šajā virzienā, viņa cieš no muguras sāpēm, no kurām viņa vēlas tikt dziedināta. Tas ir pilnīgi pareizi. Ja tā ir taisnība, pacel savu roku, tā kundze tur beigās. Lūk, kur tu esi.

E-138 Nu, kā ir ar tevi, kundze? Vai arī tu tici? Man šķiet, ka tu teici, ka arī tu esi man sveša, blakus viņai. Tev ir problēmas ar galvu. Un tev ir arī ādas problēmas. Ja tā ir taisnība, pacel savu roku.

E-139 Tagad dodieties mājās. Jūs abas varat būt veselas. Jūsu ticība jūs dziedināja.

E-140 Vai jūs ticat, ka Jēzus šovakar ir šeit? Kā ir ar dažiem no jums citur šajā ēkā? Kaut kur citur, ticiet.

E-141 Šeit sēž kāda sieviete, kas lūdzas. Viņa ir cīnītāja. Es viņu pazīstu, bet es neko nevaru izdarīt, jo virs viņas karājas tā gaisma. Tā ir mis Brūsa. Un tā, mis Brūsa, es pilnīgi neko nezinu par to, kas tev nav kārtībā. Reiz tu tiki dziedināta no vēža. Bet tieši tur pie tām durvīm, pirmoreiz, kad es pārdevu...pateicu...redzēju tevi stāvam tajās durvīs, Svētais Gars pateica man kaut ko, ko nezina neviens, izņemot tevi un ārstu. Tā ir taisnība. Vai ne? Vai tu tici, ka Viņš var pateikt man, kas nav kārtībā tagad? Es tevi pazīstu, bet es...es nezinu, kāda ir tava problēma. Man nav ne jausmas. Jo tu esi dziedināta no vēža. Bet es neko nevaru izdarīt ar to gaismu, kas karājas virs tevis. Saproti? Tā nekustas no turienes.

E-142 Lūk, es redzu, ka uzrodas vēl kāds. Tas nav tev. Tas ir kādam, kam ir vēzis. Tas ir pilnīgi pareizi. Un vēl es redzu kādu sievieti vai kaut ko tādu. Viņa ir grēciniece vai kaut kas tāds, viņai ir ieradums dzert vai kaut kas tāds. Un tu esi atnesusi līdzi divus kabatlakatiņus, lai es uzliktu tiem savas rokas, viņu...viņu atbrīvošanai. Tas ir TĀ SAKA TAS KUNGS. Tas ir pilnīgi pareizi. Tagad pati izvērtē. Vai tas ir pareizi? Ja tas ir pareizi, pacel savu roku.

E-143 Vai šeit aizmugurē ir kāds, ko es nepazīstu, paceliet roku, kāds, ko es nepazīstu. Lūk, tur ir... Kas tas ir? Vēlreiz paceliet savas rokas, tieši tur, stūrī. Tur sēž četras vai piecas sievietes. Vai jūs ticat, ka es esmu Viņa kalps? Vai jūs ticat, ka to, ko jūs redzat, vada Dieva Gars? Vai ticat? Ja vien jūs varat ticēt!

E-144 Tā sieviete, kas sēž, skatās kopā ar mani, ar mazu cepuri, ar brillēm, ar šķietami baltiem auskariem. Jā. Tas nav tev pašai. Tas ir kādam citam, un viņš atrodas nopietnā stāvoklī. Tā ir iekšēja asiņošana. Viņš ir slimnīcā. Tā slimnīca ir Ņūolbani. Tā ir patiesība. TĀ SAKA SVĒTAIS GARS.

E-145 Tā jaunā sieviete, vai tu pacēli roku? Sieviete, šajā otrā pusē, kas skatās uz mani šajā virzienā, vai tu man tici? Tavā sirdī ir kāda vēlēšanās. Vai tu tici, ka Dievs varētu man to atklāt? Labi. Tu arī lūdzies par kādu citu. Tas ir kāds, kam acīs ir katarakta. Viņa baidās, ka kļūs akla. Tā ir taisnība. Lūk, ja tu ticēsi par viņu, viņa nekļūs akla, ja tu tam ticēsi.

E-146 Sieviete tieši aizmugurē, tur pašā galā, aiz sievietes, kas pacēla roku. Tev ir problēmas ar nerviem. Tā ir taisnība. Tava nervozitāte ir tavā rīklē. Tā ir taisnība. Vai pareizi? Tad pacel savas rokas, ja tas tā ir. Tā sieviete tur, ar tevi es runāju. Labi.

E-147 Kura tur bija tā nākamā sieviete? Vai arī tu pacēli roku, māsa, tur? Pacel savu roku, tā padzīvojusī... Labi. Tev ir reimatisms, par kuru tu vēlies, lai par to palūgtu. Tā ir taisnība. Vai pareizi? Pacel roku. Vai tu tici?

E-148 Kāds...kāds dievnama aizmugurē, ticiet, lai jums ir ticība.

E-149 Es redzu sievieti, kas skatās tieši uz mani, skatās starp divām sievietēm šeit. Viņa ir pielikusi pirkstu pie mutes. Viņai ir gaidāma operācija, apendicītam. Tas ir pilnīgi pareizi. Ja tas tā ir, pacel savu roku, kundze. Lūk, kur viņa ir.

E-150 Vai tu tici? Kas tas ir? Tas ir Jēzus Kristus, Dieva Dēls. Vai tu tici no visas sirds?
Nu, mirklīti uzgaidi, māsa.
Un būt kā Jēzus, būt kā Jēzus,
Uz zemes ilgojos es būt kā Viņš;
Visā dzīves ceļā no zemes līdz godībai
Es lūdzu tikai to, lai būtu tāds kā Viņš.

E-151 Lūk, jūs redzat šodienas draudzes nedzīvumu. Kas būtu noticis Kunga Jēzus laikos, kad tas notika? Tā sieviete bija tik saviļņota, ka viņa nometa to ūdens trauku un devās uz pilsētu. Viņa teica: “Mesija ir šeit!” Bet šodien, jā, jūs vēl neesat pietiekami “sabrukuši” tur pie altāra, lai saņemtu jaunu dzimšanu. Kaut kur kaut kas nav kārtībā. Tas liktu Svētajam Garam būt viscaur šajā vietā, atnestu atmodu, Jēzus Kristus atspoguļojumu, šeit tiktu izveidots Viņa tēls, darbodamies starp cilvēkiem, lai to izdarītu. Kas par lietu? Kaut kā trūkst. Mums ir vajadzīga atmoda.

E-152 Cik daudz pārējo ir slimi? Paceliet savas rokas, tie, kas ir slimi un ar vajadzību.

E-153 Uzlieciet savas rokas viens otram. Lūgsimies. Tagad ātri, uzlieciet rokas viens otram, esiet gatavi saņemt savu dziedināšanu. Ja jūs ticēsiet no visas sirds, jūs varat tikt dziedināti tieši tagad.

E-154 Es biju pārsteigts. Mēs runājām par kādu sievieti, par piedzimšanu. Manā dzīvē vēl nekad, cik es zinu, nav bijusi neviena sieviete, kas būtu nākusi uz platformas, vēloties bērniņu... Kas notiek? Ja es varētu viņu redzēt un redzēt, kā tas notiek, viņas ilgpilno vēlmi pēc pareizā, es viņai teiktu: “Kundze, tu vēlies bērniņu.”
Viņa: “Jā, brāli Branham.”

E-155 Es zinu vienu sievieti, četrdesmit deviņus gadus vecu, kurai tagad ir mazs puisēns. Visu savu dzīvi viņa ir dzīvojusi kopā ar šo vīrieti kopš, nu, kopš aptuveni sešpadsmit gadu vecuma. Viņai bija četrdesmit deviņi gadi, bet viņam bija apmēram piecdesmit. Tiklīdz tika pateikts: “TĀ SAKA TAS KUNGS. Tā tas ir, tev būs šis bērniņš.” Viņa devās mājās un nopirka bērnam drēbītes. Trīs gadus vēlāk, būdama piecdesmit divus gadus veca, viņa dzemdēja to puisēnu, pēc kura viņa tik ļoti ilgojās. Kāpēc? Kad viņa dzirdēja šos vārdus, viņa zināja, ka tam ir jānotiek. Ko tas izdarīja? Tas iedeva viņai pareizo attieksmi. Ja šie... Svētais Gars ir tik labs, atnākot un runājot šīs lietas cilvēkiem. Ja tas... Ja jūs tagad ieņemsiet pareizo attieksmi, dziedināšana ir pabeigta.

E-156 Ak, Kungs, Tu esi Dievs, un Tu esi Dievs uz visiem laikiem. Un mēs esam...mēs esam tik laimīgi, ka zinām, ka Tu apsolīji, ka Tev būs atlikums, kad Tu atnāksi uz zemi. Neatkarīgi no tā, kas iet vai nāk, būs cilvēki, kas būs gatavi. Mēs zinām, ka ir desmitā tiesa, ko cilvēks dod Dievam. Un ir desmitā tiesa starp cilvēkiem. Varbūt, iespējams, mēs teiktu, ka desmitā daļa no visas pasaules ražas cauri visiem laikiem būs tie izredzētie, kas ir aicināti.

E-157 Ak, Tēvs, mēs lūdzam, jo mēs šeit pūlamies, mēs visi kopā, pārmeklējot šo pilsētu, cenšoties ievest grēciniekus, cenšoties izdarīt kaut ko Dieva Valstības labā. Mēs dodamies uz pilsētu, mēs redzam to vienaldzību. Mēs redzam to. Un tāpat kā Latam Sodomā, tas ik dienas moka mūsu dvēseles, redzot sievietes, kas smēķē cigaretes un...un apgalvo, ka ir kristietes, un dzer, un dzīro, un valkā amorālus apģērbus. Un...un vīrieši iekāro. Un, ak, Sodomas grēks! Mūsu sirdis mūsos ir noskumušas, Kungs.

E-158 Ak, nav brīnums, ka ticība ir zemā līmenī, ja cilvēki ir tādi, kam trūkst Jēzus Asinis. Tās darītu svētas viņu dvēseles un aizdedzinātu viņus Dievam, tomēr viņi nevēlas to pieņemt. Un tās mazās misijas uz stūriem, kur sit tamburīnus un bungas, atrodas savos stūros, bet viņi smejas par mums, kad mēs atvedam dzīvā Dieva svētos.

E-159 Ak, cik ļoti mēs pateicamies Tev, Tēvs, par kādu līmeni, kaut kur, kas sludinās Evaņģēliju, kas tieksies palīdzēt cilvēkiem. Dāvā, Kungs, tieši tagad, kad mēs lūdzamies un zinām, ka Tavs lielais Svētais Gars un eņģeļi ir...ir savās vietās šeit, šajā draudzē.
Dievs, piedod katru grēku.

E-160 Šovakar šeit cilvēki ir slimi. Viņu ir daudz. Tu esi parādījis, ka Tu esi šeit, Kungs, caur Saviem kalpiem. Tur ārā ir daudzi, kuri sniedzās un sauca, un vilka. Un, Kungs, Tu zini, ka...ka Tu esi vienīgais, Kurš varēja atļaut, lai tas tiktu izdarīts. Tu esi Dievs un tikai Dievs, un Tu dari to tieši tādēļ, ka Tu apsolīji, ka Tu to darīsi. Un tā ir pēdējā zīme draudzei, kā Tu teici. Beigu laiks ir klāt.

E-161 Tad Tu uzdevi šo jautājumu: “Vai Es atradīšu ticību, kad Es atnākšu uz zemi?” Tu nekad nejautāji: “Vai Es atradīšu draudzes locekļus? Vai Es atradīšu ticības mācības? Vai Es atradīšu patiesumu?” Tu teici: “Vai Es atradīšu ticību, kad Es atnākšu uz zemi?”

E-162 Kungs, lai šie slimie cilvēki atbrīvo savu ticību, aiziet no satraukumiem un šaubām, un bailēm. Lai viņu ticība tiek atbrīvota tieši tagad. Un, ja viņi atraisīs savu ticību, slimībai nāksies atraisīties, velns atlaidīs savu tvērienu, un viņi tiks atbrīvoti ar Visuvarenā Dieva spēku. Lai Svētais Gars saviļņo katru sirdi, kristī katru dvēseli un dziedina katru ķermeni, kas atrodas Dievišķajā klātbūtnē. Dāvā to, Kungs.

E-163 Par to es lūdzu, lai velns šovakar atstāj katru cilvēku, kuru viņš šeit moka. Jēzus Kristus Vārdā, sātan, laid vaļā šos cilvēkus. Kā Dieva kalps es brēcu viņu vārdā, lūdzot viņiem žēlastību. Āmen.

E-164 Cik daudzi no jums tagad tic no visas sirds, ar visu, kas ir jūsos, ka Jēzus Kristus šodien atspoguļo Sevi uz zemes Savu ļaužu vidū? Vai jūs Viņu mīlat?

E-165 Tad nodziedāsim kopā šo seno dziesmu “Viņu mīlu es”. “Viņu mīlu es, jo Viņš pirmais mani mīlēja.” Visi kopā, kamēr mēs stāvam kājās. Tagad visi, visi kopā. Cik daudzi to zina? Paceliet savas rokas. “Viņu mīlu es”. Tagad pielūgsim Viņu.

E-166 Visi slimie, visi nomocītie, tagad piecelieties kājās, saņemiet savu dziedināšanu. Es ticu, un no visas sirds, ja vien jūs tieši tagad atlaidīsiet savu ticību! Dieva Kristus, Kurš ir klātesošs, ir, lai... Ko Viņš dara? Veido mūs par Savu attēlu. Saprotat? Viņa Gars šeit atspoguļo Sevi tieši jums.

E-167 Lūk, jūs zināt, ka tas neesmu es. Es nepazīstu šos cilvēkus, vispār nezinu, kas viņi ir, kuri pacēla rokas. Viņi pacēla savas rokas, ka viņi mani nepazīst. Un es pacēlu savas rokas, ka es nepazīstu viņus. Bet Dievs viņus pazīst. Kas tas ir?

E-168 Tas ir Kristus, kas atspoguļo Sevi. Tā ir jūsu ticība, lai ticētu tam. Tā ir mana ticība kalpošanai, ko Viņš apstiprināja man caur eņģeli, kura attēlu jūs esat redzējuši, tas karājas reliģiskās mākslas zālē un kur tas ir pa visu pasauli, tas ir zināms kā uguns stabs, kas veda Israēla bērnus.

E-169 Kad Viņš kļuva par miesu, Viņš bija tādā veidolā, ko sauc par Dieva Dēlu. Viņš teica: “Es nāku no Dieva un devos pie Dieva...eju atpakaļ pie Dieva.”

E-170 Pēc Viņa nāves, apbedīšanas un augšāmcelšanās Pāvils satika Viņu ceļā uz Damasku uguns staba veidā, gaismā, kas apžilbināja viņa acis. Pāvils sacīja: “Kas Tu esi, Kungs?”

E-171 Viņš sacīja: “Es esmu Jēzus. Tev ir grūti spārdīties pret dzenuli.”

E-172 Jēzus teica: “Vēl nedaudz, un pasaule,” kosmoss, pasaules kārtība, draudzes locekļi un tā tālāk, “Mani vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsiet. Jo Es,” personas vietniekvārds, “Es, tas pats Jēzus, būšu ar jums, pat jūsos, līdz pat pasaules galam. Un darbus, ko Es daru, arī jūs darīsiet. Vairāk par tiem jūs darīsiet, jo Es eju pie Sava Tēva.” Āmen. Ak vai!
Viņu mīlu es, Viņu mīlu es,
Jo Viņš pirmais mani mīlēja;
Un glābšanu man Golgātā
Viņš nopirka.

E-173 Ak, kamēr mēs dziedāsim to vēlreiz, es gribu, lai metodisti, baptisti, pentakosti, nazīrieši, svētuma piligrimi, Dieva draudze, visi, jūs visi kopā, es gribu, lai jūs paspiežat roku kādam, kas ir jums priekšā un jums aizmugurē, un blakus jums, kamēr mēs to darām. Visi kopā.
Es... (Lai Dievs tevi svētī, brāli, mācītāj.)...mīlu Viņu,
Jo Viņš pirmais mani mīlēja;
Un glābšanu man Golgātā
Viņš...

E-174 Lūk, tāda ir augšāmcelšanās kārtība: “Mēs, kas būsim palikuši dzīvi, ne ar ko nebūsim priekšā tiem, kas ir miruši, jo atskanēs Dieva bazūne un mirušie Kristū augšāmcelsies pirmie. Mēs, kas būsim palikuši dzīvi, tiksim aizrauti augšā kopā ar viņiem, satiksim viens otru, pirms mēs satiksim Viņu. Satiksim viens otru, pirms mēs satiksim Viņu, tiksim aizrauti augšā kopā ar Viņu, ar viņiem, lai visi kopā satiktu Kungu gaisā.”

E-175 Tagad mēs esam satikuši viens otru, paspieduši viens otram roku, tagad sveicināsim Viņu.
Viņu mīlu es, Viņu mīlu es,
Jo Viņš pirmais mani mīlēja;
Un glābšanu man Golgātā
Viņš nopirka.
Lēnāk.

E-176 Kāda jauna sieviete iznāca no rindas, uzreiz atnāca augšā un nometās ceļos pie altāra, elsodama un raudādama. Vai šeit būs vēl citi, kas jūt to pašu pārliecību, kas vēlētos nomesties ceļos līdz ar viņu? Mēs būtu priecīgi, ja jūs atnāksiet augšā un ieņemsiet vietu. Lai Dievs tevi svētī, brāli. Vai vēl kāds atnāks augšā? Tas ir labi.
Es...
Veido mani, Kungs, un taisi mani.
...Es...
Ejiet uz tā Podnieka namu. Vai vēl kāds atnāks, lai ieņemtu šo vietu?
Jo Viņš pirmais mani mīlēja;
Un glābšanu man Golgātā
Viņš nopirka.
Ak, vai Viņš nav brīnišķīgs?

E-177 Svētītais Kungs, Tu pazīsti šo jauno sievieti. Es nepazīstu. Bet pirms dažiem mirkļiem ar viņu notika kaut kas dīvains, un viņa iznāca no auditorijas bez jebkādas pierunāšanas. Tas biji Tu, Kungs. Viņa ir nometusies ceļos šeit pie altāra, kamēr tuvinieki stāv blakus, ieskāvuši viņu savās rokās. Lūdzot žēlastību un vadību, un garīgo spēku viņai. Lai tas tiek izdarīts, Kungs. Tas ir rakstīts, tagad tas tiek izdarīts, ka: “Tu neaizturēsi nekādu labumu no tiem, kas staigā taisnīgi Tavā priekšā. Tavi solījumi ir “jā” un “āmen” visiem tiem, kas Tevi mīlēs un sekos Tev.”

E-178 Lai šī jaunā sieviete šovakar noteikti uzzina, ka debesīs nav nekā tāda, kas ir apsolīts Dieva Vārdā, ko Dievs nebūtu vairāk nekā gatavs ieliet viņas sirdī tieši šajā brīdī. Lai viņai tiek dota tik apmierinoša daļa, kamēr viņa ir nometusies ceļos uz zemes pie altāra. Lai Svētais Gars dod viņai tās lietas, ko vēlas viņas sirds. Dāvā to, Kungs, jo mēs to lūdzam Jēzus Vārdā.
...Viņš pirmais mani mīlēja
Un glābšanu man nopirka...

E-179 Dārgais Dievs, lai šai sievietei tiek piepildīta viņas vēlēšanās par savu mīļoto, kuru viņa tik ļoti mīlēja. Lai lielais Svētais Gars paveic to darbu, ko šajā brīdī var izdarīt tikai Viņš. Mēs to visu uzticam Tev; lūdzam, lai... Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Tā teica Dāvids. “Tā kā Tava žēlastība man ir dārgāka par dzīvību, manas lūpas Tevi slavēs.” Dāvā viņai viņas sirds vēlēšanos, Kungs.

E-180 Tā kā šī draudze un es, Tavs kalpotājs...un pārējie kalpotāji, kas atrodas šajā ēkā, patiesi lūdzam par viņas lūgumu. Jēzus Kristus Vārdā. Āmen.
Mēs pieprasām to, māsa. Esi svētīta.

E-181 Un tā, kamēr šie cilvēki veltī sevi, koncentrējot sevi uz To Kungu, kamēr Viņa Gars virzās šajā ēkā, es gribētu, lai mēs tikai brītiņu pastāvētu mierā. Mācītājs darbojas ar viņiem pie altāra. Tagad tikai brītiņu pabūsim lūgšanā. Viņš nāk klāt. Un tagad padziedāsim. Viņš runā ar katru no viņiem.

E-182 Nolieksim mūsu galvas, lai mēs būtu lūgšanā.
Un glābšanu man Golgātā
Viņš nopirka.
Viņu mīlu es, Viņu mīlu es,
Jo Viņš pirmais mani mīlēja;
Un glābšanu man Golgātā
Viņš nopirka.
Es varu, es gribu, es tiešām ticu,
Es varu, es gribu, es tiešām ticu;
Es varu, es gribu, es tiešām ticu,
Ka Jēzus tagad mani glābj.
Es varu, es gribu, es tiešām ticu,
Es varu, es gribu, es tiešām ticu;
Es varu, es gribu, es tiešām ticu,
Ka Jēzus tagad mani glābj.
Es pieņemšu Viņu pēc Viņa Vārda,
Es pieņemšu Viņu pēc Viņa Vārda.
Viņš dod man glābšanu par brīvu,
Un es pieņemšu Viņu pēc Viņa Vārda.
Es varu, es gribu, es tiešām...

E-183 Paskaties šurp, jaunekli. Vai tu vēlies dziļu staigāšanu ar Dievu? Vai tu tici, ka Viņš tev to iedos? [Brālis saka: “Jā.” -Tulk.] Ja tu ticēsi no visas sirds, tu vari to saņemt. Saproti? Vai tu tici tam? [“Tieši tā. Es ticu.”] Pieņem to? [“Tieši tā.”]
...ticu, ka Jēzus tagad mani glābj.

E-184 Visi, kas Viņu mīlat, paceliet savu roku. Sakiet: “Es mīlu Viņu ar visu...visu, kas ir manī.” Vai Viņš nav brīnišķīgs? Kamēr mēs noliecam savas galvas, vienkārši noslēdzošajā lūgšanā... Atcerieties rītdienas vakara dievkalpojumu. Es gribu pajautāt jums, vai...

E-185 Tagad, lūdzu, cik ātri vien iespējams, ikviens no jums, kas pacēla roku, lai saņemtu pestīšanu, ciešāku staigāšanu, ticiet, ka jums tas ir. Ja jūs to nejūtat, pieņemiet to adoptēto bērniņu. Saprotat? Turpiniet teikt, ka jums tas ir, līdz tas kļūs par realitāti.

E-186 Jūs, kas pieņēmāt dziedināšanu, bet jūs nejūtat nekādu atšķirību; jūs sakāt: “Mana...mana ticība nav pietiekama, lai to šobrīd izkustinātu, brāli Branham.”

E-187 Lietojiet to adoptētā bērna metodi. Vienkārši turpiniet teikt: “Kungs, es esmu dziedināts. Es ticu tam.” Tas atnāks. Tas ievedīs tevi pareizajā noskaņojumā, saprotiet, un tad tava ticība būs pareiza. Tas to izdarīs. Vienkārši ticiet tam no visas sirds.

E-188 Un tā, rīt vakarā dievkalpojumi sāksies septiņos trīsdesmit, kā parasti, rīt vakarā un katru vakaru šajā nedēļā. Nāciet un paklausieties brāli Nevilu un tos pārējos kalpotājus, un mūs visus kopā, kuri cenšamies atnest atmodu. Lai Dievs jūs svētī. Mēs nevaram to atnest. Jums ir...jums ir jāatnes tā kopā ar mums, lūdzoties, atnākot, atrodoties šeit. Lai Dievs ir ar jums.

E-189 Un tā, es vēlētos, lai jūs, tiklīdz dievkalpojums būs beidzies, cik ātri vien iespējams, izietu no ēkas. Mums šeit ir jānotiek apmēram pusstundu ilgam mēģinājumam. Un daži no tiem vīriem strādā. Un mēs nolieksim savas galvas.

E-190 Un man šķiet, ka es dzirdēju brāli Džūniju Džeksonu tur zālē. Brāli Junior, vai tu šovakar esi šeit? Brālis no Ņūolbani, metodistu draudzes. Labi. Brāli Džekson, vai tu atlaidīsi mūs ar lūgšanas vārdiem?
[Brālis Džeksons sāk lūgties. Pārtraukums lentes ierakstā-Tulk.]...?...lai būtu kāzās, tagad patiešām ātri nāciet uz priekšu.

E-191 Lai Tas Kungs jūs svētī. Tiksimies rīt vakarā.
Ciešanu un bēdu bērns;
Tas dos mieru, prieku tev.