E-1 Sēdieties, un liels paldies par jūsu sadarbību. Tie komplimenti, ko tikko izteica brālis Jāzeps, mans draugs un brālis, viņš...viņš vienkārši mani mīl, tieši tāpēc viņš saka tās lietas, kas...
Atvainojiet, ka mēs kavējāmies. Vakar vakarā es teicu, ka mēs būsim šeit pulksten trijos, bet es domāju, ka kaut kas notika. Kad es šeit ierados, man pateica, ka viņi nedaudz kavēsies.
Tā ka es dzirdēju, ka pulksten sešos tiks izdalītas lūgšanu kartītes, bet otrs dievkalpojums sāksies septiņos. Tā ka tas būs piepildīts novakars, tāpēc es uzreiz pasteigšos ar savu dievkalpojuma daļu. Tik daudziem no jums ir jāatgriežas savās mājās, varbūt uz pusdienām vai kaut kam citam. Un varbūt daži vēlas doties mājās, daži varbūt paliks un tā tālāk, bet lai kā Tas Kungs vadītu jūs darīt...
[Brālis Jāzeps Bozē saka: “Brāli Branham, ja tev ir labāk, ka sanāksme ir divos trīsdesmit, un arī cilvēkiem tas ir tikpat labi, tad, manuprāt, mēs varam to rīkot divos trīsdesmit.”-Tulk.] Nu, droši vien, tā būtu labi, tātad pēcpusdienā, svētdienas pēcpusdienā. Jā, lai viņi paziņo, ka nākamās svētdienas pēcpusdienā divos trīsdesmit, būsim tur nedaudz agrāk, tā teica brālis Jāzeps. Tas ir nedaudz grūti, kad tev, saprotiet, ir jāsteidzas.

E-2 Un tā, es aizdomājos, kad es ierodos šeit... Ziniet, kā dara sludinātāji, kad tu kaut kur ierodies un tu saki: “Nu, tagad...” kad tu grasies sludināt: “...nu, es grasos runāt par noteiktu tēmu.” Bet, kad tu ierodies tur, Tas Kungs saka: “Tas nederēs.” Tāpēc tu sāc visu no jauna.
Es sēdēju tur aizmugurē, un es grasījos runāt par tēmu: “Uzticamie Dieva apsolījumi.” Un es sēdēju tur aizmugurē un turpināju domāt: “Nu, tas man aizņems pusotru stundu.” Un es teicu... Tas Kungs pateica man, ka man labāk ir to nedarīt.
Tāpēc es vienkārši uz brītiņu pievērsīšos Rakstiem, kādu brītiņu pamācīšu, ja Tas Kungs to gribēs. Un tā, atcerieties dievkalpojumu šovakar. Es gribu ātri doties prom, pēc divdesmit minūtēm, ja es spēšu, pēc trīsdesmit. Jo tad jums būs iespēja nokļūt mājās un atgriezties, bet man ir nepieciešams nedaudz laika sev, ja šovakar mums ir paredzēts dziedināšanas dievkalpojums.

E-3 Starp citu, brālis Jāzeps pirms kāda brītiņa pieminēja Tā Kunga eņģeli... Rīt šeit būs daudzas fotogrāfijas, kurās tas bija nofotografēts, un arī dažas grāmatas tiem, kam to vēl nav. Svētdienās mēs tās nepārdodam, arī neko citu. Un mēs vienkārši... Es tās pērku ar četrdesmit procentu atlaidi. Un Vuda kungs un Bīlera kungs, kas sēž tieši šeit, tie ir mani aģenti šajos jautājumos, un viņi par to parūpēsies, pirmdien viņiem būs stends vai kaut kas tāds. Ja kāds vēlēsies iegūt kādu no tām fotogrāfijām, nu, jūs vienkārši varat paņemt vienu, daudzas vai tik, cik vēlaties.
Un tā, šovakar notiks dziedināšanas dievkalpojums, tāpēc noteikti nāciet laicīgi, lūk, pulksten sešos, lai saņemtu savu...savu numuru. Viņi... Mēs saucam tos pēc numuriem; mēs katru dienu izdalām jaunas kartītes, jo ierodas jauni cilvēki. Un, ja mēs tās visas izdalītu uzreiz, viņiem nebūtu nekādu iespēju. Un daudzi no jums zina kampaņas noteikumus. Mēs cenšamies darīt to tik godīgi un patiesi Dieva priekšā, cik vien mēs, iespējams, saprotam.

E-4 Un tāpēc tas ir labākais veids, kādu mēs varējām atrast, lai katru dienu ikviens... Ja visas kartītes tiktu izdalītas jau pirmajā reizē, tad kāds ieradīsies otrajā dienā, un viņiem vairs nebūs iespējas. Bet, ja tu... Tās ir jāizdala katru dienu...katru dienu...katru dienu no jauna. Un, ja tās nodotu kalpotājiem, ko mēs kādu laiku mēģinājām darīt, tad viņi varbūt izsniegs kartīti kādam svešiniekam un vienam no saviem ļaudīm, un tad, iespējams, šie cilvēki vairs nevarēs tikt rindā. Un tā nu sanāk, ka tas izraisa ļaunošanos.
Un mēs...mēs risinājām to, būdami izbraukumos visu šo astoņu gadu laikā, līdz sapratām, ka varbūt nodot un izdalīt tās pašiem katru dienu, un izsniegt tās cilvēkiem pavisam neilgi pirms dievkalpojuma sākuma... Un mēs varam izsaukt viņus tā, kā Tas Kungs liek mūsu sirdīs to darīt.

E-5 Un tā, cik daudziem patīk svētdienas skola? Es domāju, ka mums visiem, man vienkārši patīk svētdienas skola. Tāpēc mēs novadīsim īsu svētdienas skolas nodarbību; es novilkšu savu pulksteni un nolikšu to šeit, lai es nerunātu pārāk gari.
Un tagad pievērsīsimies Jaunajai Derībai un vēstulei Efeziešiem, vienkārši dažiem pamācības vārdiem no mūsu Kunga Jēzus. Un mēs slavējam Viņu par Viņa Vārdu.
...ticība nāk no dzirdēšanas, no Dieva Vārda dzirdēšanas.
Dievs Savos lielajos, brīnišķīgajos apsolījumos; tie vienkārši ir tikpat droši kā pašas debesis un zeme, pat vēl...vēl vairāk: “Jo debesis un zeme zudīs, bet Dieva Vārds nekad nezudīs.” Tam ir jābūt.

E-6 Galvenais ir tas, lai mēs spētu saprast, kur Dieva Vārds atrodas mūsu dzīvē. Dievs nosaka laikus un laika robežas, un tad viss notiek saskaņā ar šo laiku. Daudzas no tām pirms Kunga Jēzus atnākšanas...uzradās daudzas viltus lietas un teica: “Šis ir Mesija, un šis ir...” Saskaņā ar Rakstiem tieši pirms Kunga Jēzus atnākšanas notika daudzas viltus lietas.
Un cilvēki mēģina darīt to paši; viņi mēģina pielāgot Dieva Vārdu savai programmai. Bet tad jums viss sanāk otrādi. Jums ir jāpielāgojas Dieva programmai. Tas... Mēs redzam, ka tā ir taisnība.
Un tā, iekš... Mozus, kad viņš bija šeit, zināja, ka Dievs bija devis solījumu, ka Viņš atbrīvos Israēla bērnus. Nu, Mozus, zinādams, ka viņš bija aicināts tam mērķim... Lūk, kad tev ir aicinājums no Dieva, tas nu gluži nenozīmē, ka tu uzreiz meties iekšā un dari Dieva gribu. Tev ir jānoskaidro Dieva griba un Dieva laiks, kad to darīt.
Mozus domāja: “Nu, tagad Israēla bērni sapratīs, ka es būšu viņu atbrīvotājs.” Un tā viņš sāka to darīt, un viņš nogalināja cilvēku. Un viņš ieraudzīja, ka tas... Israēla bērni to nesaprata.

E-7 Tad Mozum zuda visas cerības un viss spēks, kas viņam bija, domājot, ka tā brīvība nav paredzēta Israēla bērniem. Viņš bija pazaudējis visas domas par brīvību, līdz kādu dienu Dievs satika viņu degošā krūmā. Un tad, kad pienāca precīzais Dieva laiks, tad Viņš...Viņš atklāja Mozum Savus plānus.
Lūk, kāpēc Mozus bija aizmirsis par brīvību, par Dieva apsolījumu, ka Viņš atbrīvos viņus, bet Dievs nebija aizmirsis Savu apsolījumu. Mozus mēģināja to izdarīt pats un cieta neveiksmi. Tieši to daudzas reizes ir darījusi draudze. Mēs esam mēģinājuši kaut ko darīt paši, kad mums neizdodas ieraudzīt Dieva laika elementu.

E-8 Dievam ir laiks visam. Viņam ir laiks, kas Viņam ir... Mēs iestādām kukurūzu. Noteiktā laikā mēs apstrādājam kukurūzu. Tad noteiktā laikā mēs novācam kukurūzu. Atnāk pavasara lieti, vasaras sausums, rudenī līst lietus, snieg. Tu nevari pateikt, ka šodien es sēšu kviešus, bet rīt iešu un novākšu ražu.
Dievs ir noteicis laikus sezonām. Viņš ir noteicis sezonas Savam Vārdam. Viņš ir noteicis laikus, kad...šeit Rakstos ir teikts: “Un Tā Kunga klātbūtne bija tur, lai dziedinātu slimos.” Tieši tad kalpoja arī Jēzus. Tā Kunga klātbūtne bija tur, lai dziedinātu slimos. Varbūt citā laikā Tā Kunga klātbūtne nebija tur, lai dziedinātu slimos. Un mēs redzam, ka Dievs visu dara sezonāli. Un tā, kad Mozus...tas, ko viņam neizdevās ieraudzīt, bija Dieva noteiktais laiks.

E-9 Tad, kad Dievs degošajā krūmā atklāja viņam Sevi, viņš saprata, ka tieši tā lieta, kas bija degošajā krūmā, bija tā lieta, kas viņam trūka.
Un es domāju, ka tieši tas šodien bieži notiek ar mums, ka bieži vien mēs mēģinām īstenot to programmu paši un nespējam saņemt to, kas bija degošajā krūmā – tiešu atklāsmi par Dieva gribu un laiku.
Kāda jēga būtu iestādīt šodien šeit kukurūzu? Tā sapūtu. Tā būtu... Nekas nenotiktu. Un pat ja tā sadīgtu, aukstais laiks nogalinātu asnus. Saprotat? Tas nedarbotos. Ir vajadzīgs īstais laiks, lai to darītu.

E-10 Tāpēc, kad Mozus jau bija noskaidrojis īsteno, tiešo Dieva gribu un Dieva laiku, un atklāsmi par visu, kas ir jādara, nu, pamēģiniet atturēt viņu no Ēģiptes. Viņš uzreiz devās atpakaļ uz Ēģipti, cik vien ātri varēdams, jo viņš zināja, ka Dievs bija apsolījis atbrīvošanu un bija pienācis atbrīvošanas laiks. Jo tas bija tieši...
Lūk, Mozus vispirms skatījās uz Vārdu. Dieva Vārds bija apsolījis viņiem atbrīvošanu. Viņš zināja, ka tas laiks ir tuvu. Lūk, viņam bija nepieciešams tiešs kontakts ar Dievu, lai uzzinātu, kā un kad to darīt.

E-11 Un tā, mēs, pilnā Evaņģēlija ļaudis, es domāju, ka mēs esam pieļāvuši daudzas kļūdas, ieskatoties Vārdā un sakot: “Tā teica Dievs.” Un mums neizdodas atrast tiešu atklāsmi savai dzīvei, lai atbilstu tai programmai. Kad mēs atradīsim to, tad tas noteikti notiks. Un es uzskatu, ka tieši tur tas ir cietis neveiksmi.
Bieži cilvēki dodas paklausīties evaņģēlistu, piemēram, mūsu brāli Biliju Grēmu. Kāds labums būtu no tā, ja es mēģinātu būt kā Bilijs Grēms? Es nespētu to izdarīt, ja man tas būtu jādara. Man ir kalpošana, par kuru man ir jārūpējas. Un tam otram ir sava kalpošana, un katram ir kalpošana. Pat mājsaimniecei ir kalpošana, apkalpot Dieva Vārdu.

E-12 Ja es mēģinātu atdarināt Grēma kungu, es ātri vien nonāktu grūtībās, jo viņš ir gudrs, apķērīgs, izglītots, īsts sludinātājs. Nu, es tāds neesmu. Nu, varbūt, ja Grēma kungs mēģinātu atdarināt mani, arī viņam rastos problēmas.
Tā nu tas ir. Tāpēc mēs nedrīkstam tā darīt. Mums ir jādara tas, ko Dievs ir atklājis mums darīt. Brālis Grēms to dara; Dievs ir atklājis viņam pasaules mēroga atmodu, un, patiešām, viņš to labi demonstrē. Un es viņu augsti vērtēju. Un es cenšos, kā vien protu, caur to atklāsmi, ko man ir devis Dievs, kalpot slimiem cilvēkiem, darīt to, ko Viņš pateica man darīt.

E-13 Un tā, ja mēs varam atrast mūsu pozīciju un zināt, ka tas ir Dieva Vārds, kas ir to apsolījis... Tieši tāpēc Jozuam un Kālebam nebija bailes, ka viņi nespēs ieņemt apsolīto zemi. Jo visi pārējie deviņi vai desmit atgriezās un teica: “Mēs nevaram to izdarīt. Nu, tām pilsētām ir augsti mūri, un mēs izskatāmies kā sienāži, salīdzinot ar šiem cilvēkiem. Viņi ir tik lieli, un viņi ir bruņoti,” un teica, “Mēs vienkārši neesam spējīgi to izdarīt.” Saprotiet, viņi skatījās uz to, ko sacīja viņu prāts.
Jūs nevarat skatīties uz to, ko saka prāts; jums ir jāskatās uz Dieva apsolījumu. Lūk, Dievs jau bija atsūtījis Savu eņģeli, un tas eņģelis atradās nometnē un virzījās tālāk. Un Dieva atklāsme bija atnesusi izpausto Dieva Vārdu. Un tagad viņi bija gatavi ieiet apsolītajā zemē.

E-14 Tādējādi Jozuam un Kālebam bija visi...visi apsolījumi, kas bija domāti viņiem, jo Dievs bija apsolījis, ka Viņš dos viņiem to zemi. Un tad viņi gaidīja visu to laiku, un tad, pēc kāda laika, Svētais Gars nonāca pie Mozus, virs viņiem izveidojās uguns stabs, un viņi un...sekoja tam. Un te nu tas bija, tepat pie apsolītās zemes, lūk, gatavs ieiet. Tāpēc viņš spēja tam ticēt, jo Dieva apsolījumi ir uzticami. Tie ir patiesība.
Kā, jūsuprāt, tas ir bijis, draugi, visus šos gadus, saskaroties ar pretestību visā pasaulē, daudzās dažādās...divdesmit un vairāk dažādās valstīs, uz kurām Tas Kungs ir sūtījis mani tās apmeklēt? Un tur bija kritiķi un opozīcija, un dēmoni, un zinātnieki, kas mēģināja to atspēkot un pārbaudīja to visos iespējamos veidos.

E-15 Es... Pateicoties Dieva žēlastībai, es ne reizi neesmu redzējis, ka es pat uz mirkli būtu baidījies. Kāpēc? Tāpēc ka Dievs ir apsolījis, ka Viņš to darīs. Saprotat? Un es Viņam ticu. Un tāpēc, kad atnāk pretestība, nu, ne jau man ir jātiek ar to galā; bet ar to ir jātiek galā Viņam. Man vienkārši ir jādodas, kur vien Viņš teiks man doties. Tā tas ir. Viņš tiks galā ar pretestību.

E-16 Un tā, dažas minūtes, lai noskaidrotu pozicionāli, kas mēs esam Kristū Jēzū... Un es uzskatu, ka, ja draudze tagad spēs noskaidrot, kas viņi ir un kā tajā ienākt, un ko darīt pēc tam, kad viņi ir ienākuši, nu, tas būs kaut kas brīnišķīgs, kad mēs iemācīsimies šīs lietas, vai jūs tā nedomājat?
Un tā, vēstulē Efeziešiem, es gribu nolasīt Pāvila vēstuli, tikai daļu no tās, es nezinu, cik tālu mēs tiksim, jo es sekoju līdzi laikam šajā pulkstenī.
Pāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus apustulis...
Apustulis... Vārds “apustulis” nozīmē “tas, kurš ir sūtīts”. Es bieži esmu bijis neziņā, kāpēc misionārs vispār grib saukties par misionāru. Misionārs ir apustulis. Vārds “misionārs” nozīmē “sūtītais”. “Apustulis” nozīmē “sūtītais”. Misionārs ir apustulis.

E-17 Kad cilvēki saka, ka vairs nav apustuļu, bet tā pati draudze sūta misionārus un saka, ka vairs nav apustuļu, es to nesaprotu. Jo apustulis ir tas, kurš ir sūtīts, tāpat arī misionārs ir tas, kurš ir sūtīts, Dieva sūtīts.
Un Pāvils, viņš bija apustulis nevis pēc savas gribas, nevis pēc izvēles, nevis pēc cilvēka gribas vai savām cilvēciskajām vēlmēm, bet pēc Dieva gribas. Mums vajag vairāk tādu.
“Pēc Dieva gribas”, viņš bija ceļā uz Damasku, lai arestētu (aizdomājieties par to), lai arestētu tieši to pašu grupu, pie kuras viņš bija sūtīts kā apustulis. Lūk, jūs redzat, cik ačgārni tas šķiet cilvēciskajā izpratnē, tas, ko dara Dievs. Tieši tā lieta, par kuru jūs domājat, ka jūs to nedarīsiet, var būt tieši tā lieta, ko jums vajadzēs darīt.

E-18 Kad es pirmo reizi ieraudzīju pilnā Evaņģēlija ļaudis, un es redzēju kādu meiteni, kas kādu vakaru uzkāpa uz grīdas, kamēr skanēja mūzika, un sāka dejot pa visu zāli. Es nekad dzīvē nebiju dejojis, nebiju bijis uz deju grīdas un vispār neticēju dejošanai.
Nu, ar tādu egoismu, ne skaļi, bet savā sirdī es kritizēju to meiteni. Es teicu: “Tajā visā nav nekā no Dieva.” Es vēl biju jauns baptistu sludinātājs, sēdēju tur un teicu: “Tajā vispār nekā nevar būt, tā sieviete tur auditorijā. Viņa tik vien kā taisa šovu. Viņa vienkārši grib, lai kāds viņu pamanītu.” Es ne par ko nebūtu teicis to skaļi, bet savā sirdī es tā domāju.

E-19 Daži no viņiem pajautāja: “Ko tu domā par šo sapulci?”
Es teicu: “Bija labi.” Bet savā sirdī es...es neticēju tam.
Tāpēc, ziniet, kādu reizi jaungada naktī es sēdēju pats savā dievnamā, un viņi sāka spēlēt šo dziesmu: “Būs kāda satikšanās gaisā.” Un vai zināt, kas notika? Es izdarīju to pašu lietu. Tā ka jūs saprotat, kāpēc. Tāpēc vienkārši tās lietas, ko jūs sakāt, ka tā nedarīsiet, jums kādreiz varbūt nāksies to darīt.
Tāpēc, man šķiet, Pāvils teica, ka nekad nekritīs uz zemes un putekļos, kā daži no tiem citiem cilvēkiem, un nekliegs, nebrēks un netrokšņos, kā darīja viņi, bet Dievs parādīja viņam, ka viņam bija tas jādara. Tāpēc vienkārši reizēm, kad jūs sakāt, ka jūs neko nedarīsiet, vienkārši esiet uzmanīgi. Dievs var likt tev to darīt.
Labi. Tātad viņš bija apustulis pēc Dieva gribas. Viņam pašam nebija vēlmes tajā. Viņa... Dievs izdarīja to, padarīja viņu par Kunga Jēzus Kristus apustuli.
...pēc Dieva gribas, svētajiem...
Paskatieties, tas nav adresēts grēciniekiem, neticīgajiem. Tas ir adresēts svētajiem jeb svētdarītajiem. Uzrakstiet, ko nozīmē vārds “darīt svētu”, tas nozīmē...nozīmē “attīrīt un nolikt malā kalpošanai”.

E-20 Vecajā Derībā šis vārds ir saliktenis, tas nozīmē ne tikai “tīrs”, bet tas nozīmē arī “nolikts malā kalpošanai”. Saprotat? Tas nozīmē būt attīrītam un noliktam malā kalpošanai. Altāris darīja trauku svētu, un viņš nolika to malā kalpošanai.
...svētajiem, kas ir Efezā, un uzticīgajiem Kristū Jēzū.
Vai redzat, kam viņš to adresē? Ļaujiet man izlasīt to mierīgi, tagad klausieties:
Pāvils, pēc Dieva gribas Jēzus Kristus apustulis, svētajiem un uzticīgajiem Kristū Jēzū, kas ir Efezā.

E-21 Uzticīgajiem Kristū Jēzū, lūk, šī vēstule ir adresēta viņiem, nevis ārpasaulei, nevis... Tas nav sprediķis... Šeit Pāvils nesludināja neglābtajiem. Šeit viņš sludināja pestītajiem, izsauktajiem, atdalītajiem, malā noliktajiem un uzticīgajiem aicinājumā.
Lūk, viņš adresē to tieši viņiem, Jēzū. Ticīga cilvēka pozīcija ir Kristū. Un Kristus satiksies ar ticīgo tikai... Ticīgais var pielūgt Kristu tikai tad, ja viņš ir pozicionāli ielikts Kristū.
Es neticu, ka jūs to sapratāt. Atļaujiet man parādīt to no citas puses. Skatieties. Ticīgais nevar pielūgt un viņam nav tiesību pielūgt... Nevienam cilvēkam nav tiesību pielūgt To Kungu, ja viņš neatrodas Kunga Jēzus Kristus ķermenī. Vai jūs to zinājāt? Ja mums būtu laiks atgriezties pagātnē un izskatīt likumus par to, tas būtu brīnišķīgi. Viņš adresē to ticīgajam Kristū...

E-22 Vakar vakarā es runāju par Asinīm, ka Dievs ienāca jaunavas dzemdē, un Radītājs izveidoja Sev Asins šūnu. Un no tās šūnas sāka spiesties uz āru šūnas...un caur šo Asins šūnas pārplēšanu izšļācās, pārplēsa apvalku starp...tas ir, pārplēsa apsegu, kurā viņi bija viņu ielikuši... Un tagad var atvest ticīgo sadraudzībā ar Viņu tikai caur Asinīm.
Tiem, kuri nebija atnākuši caur Asinīm, nebija nekādu tiesību pielūgt. Paskatieties Vecajā Derībā, tajos laikos, kad ticīgie... Viņiem bija telts. Un tajā teltī... Nevienam cilvēkam nebija tiesību veikt pielūgsmi, ja viņš nebija atnācis uz to telti.

E-23 Tā bija vieta, kur tika upurētas asinis, un bez asins izliešanas nav grēku piedošanas. Ārpus asinīm nebija apsolījuma, ka lūgšana tiks uzklausīta. Un Israēla bērni nāca uz templi, uz vietu, ko Dievs bija noteicis, lai visi ticīgie pulcētos kopā vienotā sadraudzībā. Vai saprotat?
Viņi visi bija kopā, katra cilts, farizeji, saduķeji, herodieši, muitnieki, visi pulcējās vienā sadraudzības vietā. Cik brīnišķīgi! Jo tur... Kāpēc? Tika nokauts jērs; asinis tika izlietas uz vara altāra, bet ķermeņi tika sadedzināti. Un dūmi cēlās uz augšu, un visi, kas atradās zem šiem dūmiem, kuri bija salda smarža Viņa nāsīs, kad tie pacēlās no tās vietas, visiem, kas atradās zem asinīm, bija tiesības pielūgt.

E-24 Par ko tas stāstīja? Par Kungu Jēzu Kristu. Jo Dievs toreiz ienāca Savā templī uguns stabā. Kad templis bija uzcelts, pielūgsmes vieta, kur sanākt kopā visam Israēlam, ienāca uguns stabs pāri eņģeļu divdesmit metru lielajiem spārniem, devās atpakaļ gar eņģeļiem uz sienas, atgriezās pie šķirsta vāka, kur atradās divi lieli, četrus metru augsti vara ķerubi, kuru spārni saskārās savā starpā, un nolaidās. Dievs ienāca Savā templī, lai tiktu pielūgts no šī tempļa, kura ārpusē asinis bija veikušas izpirkšanu.
Tad, kad Kristus atnāca uz zemi... Kad Viņš bija kristīts Jordānā, kā jēra mazgāšana pie vara trauka, ievērojiet, tad Jānis liecināja, ka redzēja Dieva Garu kā balodi nonākam no augšas, un tas nolaidās uz Viņa un iegāja Viņā – Dievs atnāca uz Savu templi.

E-25 “Dievs bija Kristū, samierinādams pasauli ar Sevi.” Tas bija Viņa templis. Pēc tam šis ķermenis par grēku, par mūsu grēkiem, tika nopostīts; šī miesa tika pārplēsta divās daļās, Asinsvadi tika saplēsti, un tādēļ tagad, kad Gars izgāja no Viņa ķermeņa, tad visi ticīgie... Es ceru, ka jūs to redzat. Skatieties, visi ticīgie, kas iziet cauri Asinīm un ienāk Jēzus Kristus ķermenī, pielūdz Dievu caur Jēzus Kristus izlietajām Asinīm. Tādējādi viņi ir pozicionāli ielikti Kristū. Vai jūs to saprotat?
Tiem, kas ir Kristū, uzticīgajiem, aicinātajiem, izredzētajiem Kristū, tieši viņiem Pāvils adresē šo vēstuli. Vai tad jūs šodien neesat laimīgi, ka esat Kristū?

E-26 Kā mēs tiekam tur iekšā? Kaut mums būtu laiks priekš tā, vēl aptuveni sešas minūtes. Skatieties, kā mēs ieejam Kristū? Caur vienu Garu, pat ne caur vienu sadraudzību, nē, nevis... Tā pirmā lieta ir pirmā. Caur vienu draudzi? Nē. Caur vienu vēstuli? Nē. Caur vienu ticības mācību? Nē. Bet caur vienu Garu mēs visi esam kristīti vienā ķermenī. “Ne ar ūdeni, ne ar spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu,” saka Tas Kungs. Viens Gars! Kā mēs esam kristīti? Ar Garu. Kur runā Gars? Kur ir dzīvība? Asinīs, atnākot caur Kristus Asinīm.

E-27 Sākumā, kļūstot par ticīgo... Ārpus Kristus, bez Dieva, bez cerības, nolemti nāvei pasaulē, bet tad Dievs caur žēlastību izraugās mūs, aicina mūs pie Kristus. Mēs dzirdam, kā Viņš no tās Asins šūnas iekšienes sauc mūs, dzīvība. Vai jūs to saprotat? Un tad mēs nākam, atzīstamies savos grēkos un tiekam kristīti mūsu grēku piedošanai.
Tad, izvesti caur tām Asinīm, kamēr tā Asins šūna... Mēs nākam cauri Asins straumei, pēc tam tiekam kristīti ar Svēto Garu iekš šīs Asins šūnas; un mums ir sadraudzība citam ar citu, kamēr Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Asinis attīra no visas netaisnības. Ak vai! Te nu tas ir.
Tieši tas mums ir vajadzīgs. Vispirms pozicionāli atnākt pie Kristus caur Asinīm, izlietajām Asinīm, un tad pozicionāli mēs esam sēdināti Kristū.

E-28 Tagad paskatieties uz šo, nākošais pants. Pirmkārt, pirms mēs turpināsim, ievērojiet, ka visa Vecā Derība ir ēna Jaunajai... Nevienam ticīgajam nebija tiesību pienest pielūgsmes upuri ārpus tempļa. Templī bija tā vieta, kur bija asinis. Dievs aizliedza to, Viņš teica: “Nedariet to. Nāciet uz templi, lai būtu sadraudzībā.”
Mums nav nekādu tiesību iziet ārā no tā un izveidot ticības mācības un konfesijas, šķelt cilvēkus un atdalīt tos. Mums ir paredzēts atnākt vienā godpilnā sadraudzībā caur mazgāšanos ar ūdeni caur Vārdu, iekš Kristus ķermeņa caur Asinīm. Un mēs kļūstam par Dieva bērniem, kas atpirkti ar Asinīm.
Tad man nav nekādu tiesību teikt: “Tā kā tu esi metodists, tu neesi mans brālis, bet tu esi baptists, tu neesi mans brālis. Vai, ja tu esi pentakosts, tu neesi mans brālis.” Mēs visi esam darīti par šīs sadraudzības līdzdalībniekiem, kad esam atnākuši caur Asinīm. Tad mēs sēžam kopā kādā vietā? Debesu vietās. Kā? Kristū Jēzū, debesīs, debesu vietās.

E-29 Kad jūs esat ārpus Kristus, jūs nesaprotat tās debesu vietas. Kad tu atrodies tur ārā, tu skaties un saki: “Ak, tas fanātiķu bars, viņi nezina, par ko runā.”
Tieši tāpēc tu to nezini, jo tu vēl neesi bijis Viņa ciešanu sadraudzības līdzdalībnieks. Tu vēl neesi uzlicis rokas uz Viņa svētītās, svētās galvas un sajutis Golgātas sāpes par saviem grēkiem. Tu vēl neesi sapratis, kas tas ir, draugs.
Tu nezināsi, ko tas nozīmē, kamēr kādu dienu neuzkāpsi Golgātā un neredzēsi, kāda cena tika samaksāta par tevi. Un kad tu sapratīsi visu lietas būtību, Dievs caur žēlastību izvedīs tevi cauri Asins straumei Viņa sadraudzībā ar Viņa mīļoto Dēlu Jēzu Kristu.

E-30 Ak, cik brīnišķīgi! Es jums saku. Tas vienkārši liek man justies tik labi, zināt, ka mēs esam priviliģēti to darīt: ienākt Viņa brīnišķīgajā sadraudzībā Kristū.
Un tā, kad jūs esat sēdināti sadraudzībā... Un, draugs, ārpus Kristus, lūk, ārpus Viņa sadraudzības, tev nav nekādu tiesību teikt, ka tie cilvēki sadraudzībā, kuri tic pārdabiskajam, ir garīgi slimi; jo tu vēl neesi to baudījis, lai redzētu, ka Tas Kungs ir labs. Tu vēl neesi ienācis caur to šajā sadraudzībā.

E-31 Ak, jūs varētu tam noticēt. Jūs varētu to pieņemt. Jūs varētu teikt: “Jā, es ticu, ka Bībelei ir taisnība. Es arī eju uz baznīcu.” Bet vai jūs esat nomiruši sev un piedzimuši no jauna, atstājot visu ārējo, atvesti pie Asinīm, šajā sadraudzībā, un sēdināti debesīs Kristū Jēzū? Ko Dievs var izdarīt...
Kā Dieva atklāsme var virzīties šādi pa auditoriju tādā veidā, kad mēs visi esam tās pašas sadraudzības līdzdalībnieki. Saprotat?
Lūk, kam Pāvils adresē šo vēstuli. Un vēl tikai kādu brītiņu vai pāris ilgāk... Pāvils adresē šo vēstuli tiem, kas ir Kristū Jēzū. Vai saprotat? Un uzticīgajiem, kas ir iekš... Vai redzat, kā mēs ieejam? Nevienam no ārpuses nav tiesību ienākt; neviens nevar ienākt bez atnākšanas caur Asinīm.
Ak, viņš saka: “Es esmu izgājis cauri Asinīm,” bet viņš sēž turpat un saka: “Es tās lietas nesaprotu.” Protams, ka nē. Viņš izliekas, ka ir atnācis caur Asinīm.

E-32 Bet, ja viņš kļūst par dēlu un līdzdalībnieku, tad viņš ir tavs brālis. Un viņš... Kas viņš ir? Tas pats Gars, kas bija Kristū, ir tevī un viņā. Un jūs esat līdzpilsoņi. Ak vai! Tas ir tas Vārds, kādu es gribu. (Es pusstundu spēlējos, lai nonāktu pie tā.) Garīgās valstības līdzpilsoņi! Pilsoņi, vai jūs neesat priecīgi, ka šovakar jums tas ir? Dieva valstības līdzpilsoņi, gaidīdami, kā kādu dienu atnāks Ķēniņš...
Tagad mēs patiešām ātri pasteigsimies.
Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus.
Viņš izsaka savu sveicienu jeb sveicina draudzi.
Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību...

E-33 Aizdomājieties par to! “Es domāju, ka garīgās svētības atnāca, sadraudzība un Svētais Gars nāca tikai Vasarsvētku dienā.” Tas ir rakstīts trīsdesmit divus gadus vēlāk; tas ir svētījums Efezas draudzei, pagānu draudzei; tas mūs svētī debesu vietās. Jūs varat atrasties debesu vietās tikai tad, ja jūs esat Kristū Jēzū.
Tātad, ja Svētais Gars kristīja viņus iekš debesu vietām toreiz, tad tas kristī iekš debesu vietām arī tagad, tā pati sadraudzība. Tagad:
...debesu vietās Kristū.

E-34 Lūk, tagad ātri. Es pateikšu jums savu redzējumu, un pēc tam mums būs jāiet.
Tā kā Viņš ir...kā Viņš ir...(Dievs)...ir izredzējis mūs... (Nevis mana vēlēšanās, nevis jūsu vēlēšanās, tā nebija Pāvila vēlēšanās.)
Bet Viņš ir izredzējis mūs Viņā pirms pasaules radīšanas...
Vai esat par to domājuši? Viņš izvēlējās mūs Viņā pirms pasaules radīšanas, lai mēs...
...lai mēs būtu svēti...
Ne tāpēc, ka es dzīvoju pareizi, bet tāpēc, ka Viņš izvēlējās, ka es tāds būšu. To izdarīja Viņš, nevis es.

E-35 Tieši tāpēc jūs esat svēti šodien, nevis tāpēc, ka esat to nopelnījuši, bet tāpēc, ka Viņš izvēlējās, lai tu būtu tāds. Kad? Pirms pasaules radīšanas.
...svēti un bez vainas Viņa priekšā mīlestībā.
Kā mēs varētu to izdarīt? Bija jābūt kādam šedevram, lai to izdarītu, un tas bija Jēzus Kristus.
Paklausieties, jūs to neatceraties, tāpat arī es, bet mēs bijām jau pirms pasaules radīšanas. Kad Dievs uztaisīja cilvēku, teica: “Darīsim cilvēku pēc Mūsu tēla, dosim viņiem (daudzskaitlis), darīsim... darīsim cilvēku pēc Mūsu tēla (cilvēku garu) un dosim viņiem varu pār zivīm jūrā un pār lopiem, un tā tālāk.” 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā Dievs saka, ka: “Darīsim cilvēku...”

E-36 Lūk, jau toreiz, pirms pasaules radīšanas, Dievs izvēlējās tevi Kristū Jēzū, lai tu parādītos svēts beigu laikā, jau no pašas pasaules radīšanas. Vai jūs to redzat?
Tagad ātri, paņemsim to, nākamais pants.
...jau iepriekš nolēmis...(jeb izredzējis) iedot mums bērnu tiesu caur Jēzu Kristu pēc Savas gribas labā nodoma...

E-37 Vai drīkst tikai brītiņu parunāt ar jums? Dievs pirms pasaules sākuma... Ievērojiet: “Neviens,” teica Jēzus, “nevar atnākt pie Manis, ja vien viņu nepievilks Mans Tēvs.” Šie ir paša Jēzus vārdi. Te ir asins šūna; te tā tiek satriekta; te ir plūstošo Asiņu šalts. Lūk, te ir Kristus šīs Asins šūnas iekšienē. Kristus nozīmē “Svaidītais”. Tā bija svaidītā Asins šūna. Te nu tā ir šeit iekšā. Lūk, kur ir Dievs, mūsu Tēvs; paskatieties, ko Viņš dara. “Neviens nevar atnākt caur šo Asins šalti pie Manis, ja vien Mans Tēvs viņu nepievilks. Un visiem, kas atnāks, Es došu mūžīgo dzīvību, nekādā gadījumā neizraidīšu viņu ārā un augšāmcelšu viņu pēdējā dienā.” Vai jūs redzat, kas tas ir?

E-38 Un tā, skatieties. Viņš ir izvēlējies mūs šim mērķim, iepriekšnolemjot jeb paredzot; Viņš jau iepriekš-saprata, kā tas notiks no paša sākuma. Dievs sākumā, zinādams, ko tieši Viņš darīs beigās, Viņš iepriekšnolēma jeb spēja paredzēt, kas tas būs: paredzējums, paredzot, ka būsim Kristū Jēzū.
Ievērojiet.
Iepriekš nolēmis iedot mums bērnu tiesu...
Bērnu statusa piešķiršana; tagad mēs vēlreiz uz brītiņu apskatīsim vecos likumus, un pēc tam mums būs jābeidz.

E-39 Vecajā Derībā, kad cilvēks... Vai jums patīk lasīt Dieva Vārdu? Man tas vienkārši patīk, vienkārši pacietieties vēl dažas minūtes.
Vecajā Derībā, kad cilvēkam piederēja savs mazs valdījums, lūk, viņš bija šīs valstības, šī nelielā īpašuma, tēvs...
Jāņa Evaņģēlijā, tas pat tika nodots anglosakšu ļaudīm Britānijā jau pirms daudziem gadiem, līdz pat karaļa Jēkaba tulkojumam jeb versijai. Jūs redzat, ka svētā...svētā Jāņa 14. nodaļā ir teikts: “Mana Tēva namā ir daudz mājokļu.” Tas skan dīvaini: namā ir daudz mājokļu. Bet lieta ir tāda, ka karaļa Jēkaba tulkojuma versijas laikos katram cilvēkam, kuram piederēja valstība, karalim, viņam piederēja tas īpašums, kas viņam bija. Un viņu sauca par tēvu, bet viņus sauca par viņa saimi, par bērniem.
Visi...visi viņa pavalstnieki bija viņa...viņa...virs viņa...viņa īpašums... Viņi bija viņa valdījums, un to sauca par viņa namu. Tāpēc viņi teica: “Mana Tēva...” Lūk, man šķiet, ka Mofats saka to šādi: “Mana Tēva daudzdzīvokļu namā ir daudz dzīvokļu.” Es...es tam nepiekrītu.
Bet oriģinālā ir teikts: “Mana Tēva valstībā ir daudzas pilis.” Tas skan labāk, vai ne? Pareizi.
Lūk, kad cilvēks... Vecajā Derībā ebrejs Palestīnā, kur viņi bija...lai kas viņš arī būtu: no Jāzepa vai Efraima cilts, vai lai kas tas bija... Viņam bija viņam iedalītais zemes gabals, kas piederēja viņam.

E-40 Tas brīnišķīgais stāsts par Ruti, kad viņa atgriezās kopā ar Naomiju, kad Naomija bija zaudējusi visu savu mantojumu, bet Boāss atguva to atpakaļ... Man šķiet, es sludināju par to pēdējā reizē, kad es biju šeit, brīnišķīga ilustrācija. Tas bija viņa mazais valdījums, tāda kā viņa mazā valstība, viņa īpašums. Tas tika nodots mantojumā, vienam pēc otra.
Un tā, kad tēvs apprecējās un kad viņš... Šis zēns mantoja to, kas piederēja viņa tēvam. Viņam piedzima bērni. Lūk, kad šis zēns piedzima šajā mazajā... Mēs to saucam par nelielu zemes gabalu jeb par nelielu saimniecību. Kad viņš tur piedzima, tēvam it visur bija kalpi, bet bērnu audzināja aizbildnis, skolotājs, instruktors.

E-41 Vēstules Galatiešiem 4. nodaļā no 1. līdz 5. pantam ir parādīta brīnišķīga ilustrācija par to, ka mēs bijām pakļauti aizbildņiem un tā tālāk.
Bet, lūk, kad piedzima šis bērns, viņš kļuva par dēlu tieši tajā brīdī, kad piedzima ģimenē. Vai jūs saprotat? Lūk, pēc tam šim zēnam tika iedots aizbildnis, lai viņu mācītu un audzinātu. Nu, viņš bija ne vairāk kā kalps, ir teikts vēstulē Galatiešiem, līdz viņš sasniedza noteiktu vecumu, zināmu ierobežotu laiku, kas bija noteikts. Un šis aizbildnis vienmēr informēja tēvu: “Tavam dēlam ir labi panākumi,” vai kā nu tur bija. Un tā, tieši tur... Nav tā, ka es...es nepiekrītu, mans dārgais brāli. Bet pieņem to kā no tāda, kurš tevi mīl.

E-42 Tieši to neizdevās ieraudzīt pentakostiem. Saprotat? Ja Svētais Gars, varbūt, toreiz negribēja to iedot... Paskatieties, kad jūs piedzimāt no augšas no Svētā Gara, jūs teicāt: “Tas ir tas, brāli.”
Tas bija, tu biji bērns. Tu biji visīstākais bērns, kāds vien varēji būt; tu biji piedzimis ģimenē. Un tomēr tas aizbildnis, kas ir Svētais Gars, ir pieskatījis draudzi tās nobriešanas laikā.

E-43 Un tā, ja šis aizbildnis, dabiskajā ziņā, būtu nācis pie tēva un teicis: “Lieta tāda, ka zēns nebūs ļoti labs. Es mēģinu viņu mācīt, bet viņš...viņš vienkārši neklausās. Viņš stūrgalvīgi dara pēc sava prāta, un viņš vienkārši neklausās. Viņš būs šāds, vai arī viņš būs tāds.”
Tēvs uzreiz saprot, ka šis zēns nevar pārņemt viņa īpašumu. Tā tas ir. Jo ko gan viņš darītu? Viņš mēģinātu visu... To ļoti brīnišķīgi ilustrē pazudušā dēla atgriešanās. Saprotat? Viņš nevarētu. Ko gan viņš darītu? Ieķīlātu saimniecību vai pārdotu to, un nodzertu to, un skraidītu apkārt.

E-44 Un tā, garīgā nozīmē, pēc tam, kad mēs esam piedzimuši Kristū, mēs kļūstam par Dieva bērniem. Bet tad, saprotiet, Dievs zina vislabāk. Un tieši šeit, es saku to ar cieņu, es nepiekrītu saviem “vēlā lietus” brāļiem. Vai jūs domājat, ka es vajāju draudzi? Nē, mans dārgais brāli, nē. Saprotat?
Tātad, šis zēns, kad viņš sasniedza noteiktu vecumu, viņam bija jātiek adoptētam tajā pašā ģimenē, kurā viņš bija piedzimis. Jebkurš kalpotājs zina, ka tā ir dēla izvietošana. Viņam bija jātiek adoptētam tajā ģimenē, kurā viņš bija dzimis. Vai jūs varat to iztēloties? Bet tāda ir Vecās Derības mācība, tas ir... Pāvils atsaucas uz to šeit, vēstulē Efeziešiem, Efezas draudzē.

E-45 Lūk, brāļi, lieta ir tāda, ka mēs esam mēģinājuši padarīt katru par to un katru par to, un katru par šito, uzliekot rokas un atdalot vai noliekot malā. Bet tas ir jādara Dievam, tikai Viņš var to izdarīt.
Tātad, kad tēvs uzzināja, ka šis zēns nav cienīgs, viņš no viņa neatsacījās. Viņš joprojām bija viņa dēls, bet viņš nevarēja viņam uzticēties. Viņš bija pārāk aizrāvies ar visādiem mācību vējiem. Tieši tā ir teikts Rakstos: “Nepadodieties visādiem mācību vējiem, esiet stabili, vienmēr dedzības pilni Tā Kunga darbos, jo jūs zināt, ka jūsu darbs nav veltīgs” Ātri, kaut mēs varētu pie tā kādu laiciņu pakavēties.

E-46 Bet paskatieties. Tad šis tēvs... Pienāca diena, kad šis zēns, iespējams, bija darījis pareizi un bija cienīgs cilvēks. Viņš klausīja tēvam, viņš klausīja pamācības, viņš bija labs zēns. Tad tēvs izveda viņu uz pilsētas ielas, un tad viņš uzvilka viņam īpašas drēbes. Un tad tēvam bija ceremonija, un viņš adoptēja šo savu dēlu savā ģimenē.
Pāvils šeit saka: “Iepriekšnolēmis iedot mums bērnu tiesu, saprotiet, bērnu statusu. Mozus, būdams tā prototips...
Un tad šim dēlam, pēc tam, kad viņš izgāja tur ārā, vairs nedeva...viņš vairs nebija vienkārši kā kalps, kas ir pakļauts savam aizbildnim. Viņš bija boss. Āmen. Es ceru, ka tas iesūksies ļoti dziļi. Pēc brītiņa es jūs atstāšu.

E-47 Ieiesim tajā tā pamatīgi. Šis dēls vairs nebija pakļauts aizbildnim, bet viņš bija kā viņa tēvs. Un viņa tēvs deva viņam noteiktus uzdevumus. Tēvs varēja viņam pateikt: “Parūpējies par šo te lauku vai izdari šo lietu. Parūpējies par vergiem; parūpējies par to un to.” Viņam piederēja pilnīgi viss, āmen, jo viņš bija adoptēts tajā ģimenē. Un viņa vārds uz čeka bija tikpat derīgs kā viņa tēta vārds.
Un tā, tas, ko Dievs ir izdarījis...tas iemesls, kāpēc mēs redzam šīs lietas un saprotam, ka kaut kas nav kārtībā, draugs. Mēs redzam Dieva apsolījumus; mēs redzam to Dieva Vārdā. Bet Dievs nupat kā ir sācis, pēc manām pazemīgajām domām, adoptēt Savu dēlu, pozicionāli pasaucot viņu maliņā, iedodot viņam noteiktu kalpošanu, svaidot viņus šim mērķim un sūtot viņus. Paskatieties, kas notiek, kad Viņš to dara.

E-48 Viss, kas viņam ir iedots valdījumā, īstenosies. Dievs šādā veidā adoptēja pats Savu Dēlu. Jēzus dzīvoja kā parasts cilvēks, bet vienu dienu uz Pārveidošanas kalna Viņš bija paņēmis trīs lieciniekus, Pēteri, Jēkabu, Jāni: cerību, ticību un mīlestību. Pasauca viņus, un Viņš atdalīja Jēzu no viņiem, un Viņš apēnoja Viņu. Un Bībelē ir teikts: “Viņa drēbes spīdēja kā saule savā spēkā.” Kas tas bija? Tas īpašais apģērbs, Dievs adoptēja pats Savu Dēlu.

E-49 Un viņi redzēja, kā parādījās Mozus un Elija, un tā tālāk. Tad viņi parādījās Viņam, bet viņi redzēja vienīgi Jēzu. Un, kad Viņš atskatījās, Dievs Tēvs, apģērbis Savu Dēlu tajās drēbēs, Viņš sacīja: “Šis ir Mans mīļotais Dēls, Viņu klausiet!”
Nav brīnums, ka Jēzus varēja pateikt: “Visa vara debesīs un virs zemes ir dota Manās rokās,” jo Viņa Tēvs bija adoptējis Viņu godpilnajā Dieva Valstībā.
Tagad sēž varenībā, pie labās rokas, virs visiem erceņģeļiem un eņģeļiem, katras zvaigznes, mēness vai virs jebkura vārda, kas ir nosaukts debesīs. Viss ir pakļauts Jēzus Kristus Vārdam, jo Viņu adoptēja Dievs Tēvs.

E-50 Un tā, Viņa draudzē, jūs, kas pozicionāli esat sēdināti debesīs Kristū Jēzū, esiet pazemīgi, brāļi. Kādu dienu Svētais Gars runās uz tevi, pasauks tevi maliņā, kaut kur kādā būdiņā uz kādas piekalnes vai tualetē, kaut kur, un tur svaidīs tevi noteiktai kalpošanai vai izdarīt kādu noteiktu lietu.
Tā nebūs presbiteru vai vecaju roku uzlikšana. Tā būs paša Visuvarenā Dieva roku uzlikšana, lai ieliktu tevī jaunu kalpošanu un apģērbtu tevi jaunās drānās, un izstādītu tevi kā piemēru. Un visi mocītāji dēmoni nekad nespēs tevi izšķobīt. Lai Dievs dāvā, mani brāļi, ka katrs no mums saņem šo svētību. Lūgsim.

E-51 Ak, Dievs, mūsu Tēvs, mēs pateicamies Tev šovakar par Jēzu, par to, ka Tu aizvedi Viņu tur augšā uz Pārveidošanas kalnu un Viņu pārveidoji viņu acu priekšā; Tu izmainīji Viņu. Un Tava balss teica, kā adopcija: “Šis ir Mans mīļais Dēls, Viņu klausiet.”
Un, Dievs, mēs cenšamies, kā vien protam, priekš Viņa un sekojam Viņam visā, ko mēs darām vai sakām. Atsūti Viņu šajā ēkā tieši tagad, Kungs, uzliec svaigu svaidījumu uz katra kalpotāja šeit un uz katra draudzes locekļa, kas ir šeit, uz metodista, baptista, prezbiteriāņa, katoļa, lai kas viņi būtu, Tēvs. Viņi ir šeit, jo viņi mīl Tevi. Un mēs stenam, gaidīdami to adopcijas laiku. Un mēs ticam, ka vienā no šīm dienām Svētais Gars ienāks, nevis ar jauno dzimšanu, jo mēs esam saņēmuši to caur Kristu, bet tad Tu adoptēsi Savu draudzi.

E-52 Tad viņa tiks ietērpta augšāmceltā Kunga spēkā. Un mēs lūdzam, Tēvs, lai Tu izdari to ātri, jo tās dienas, kas ir priekšā, izskatās tik tumšas un ļaunas. Mēs lūdzam, lai Tu adoptē mūs jau tagad, Kungs, Tavā ģimenē. Dod mums to varu, kas mums ir vajadzīga, Tēvs, lai apklusinātu tos, kas runā pretim.
Nav brīnums, ka, atgriežoties atpakaļ, viņi lūdzās: “Kāpēc tautas trako un ļaudis izdomā nelietības?” Teica... Patiesi, Kungs, izstiep Tava Dēla roku, lai dziedinātu slimos... Izglāb pazudušos, kas šodien atrodas šeit, Tēvs. Dziedini slimos. Jo mēs lūdzam to Jēzus Vārdā.

E-53 Un kamēr mūsu galvas ir noliektas, varbūt brālim Ekbergam ir kāda dziesma, varbūt viņš varētu tieši tagad nodziedāt aicinājuma dziesmu.
Cik daudzi šeit pacels savu roku un teiks: “Brāli Branham, palūdz par mani.” Lai Dievs svētī tevi, tevi, tevi. Lai Dievs svētī jūs, it visur. Tāda ir mana patiesā, pazemīgā lūgšana, lai Dievs jūs svētī, palīdz jums.
Tagad man ir jāsteidzas, lai sagatavotos vakara dievkalpojumam. Lūgšanu kartītes tiks izdalītas pēc kādas stundas un piecpadsmit minūtēm. Brāli Bozē, tagad tu stājies šeit uz platformas. Lai Dievs jūs svētī, esiet lūgšanā, kamēr es dodos lūgties.