E-1 ...jūs svētī. Vēl tikai brītiņu pastāvēsim kājās, lai palūgtu, noliecot savas galvas.

E-2 Visvarenais Dievs, debesu un zemes Radītāj un mūžīgās dzīvības Autor, un katras labas un pilnīgas dāvanas Devēj, Tevi, ak Kungs, kas augšāmcēli Savu Dēlu Jēzu trešajā dienā mūsu mierinājumam, lai mēs varētu tikt samierināti ar Tevi, būdami taisnoti ticībā, ticēdami šim stāstam, mēs lūdzam, lai šovakar Tu uzcel mūs, Kungs, Tavus bērnus, uz Tavas mūžīgās klātbūtnes augstākiem augstumiem un dziļākiem dziļumiem. Lai mēs atpazīstam Tevi, Kungs. Un lai šovakar atnāk jauna ticība, kaut kas, kas liks mūsu dvēselēm degt ar vecmodīgo Vasarsvētku uguni.

E-3 Atceries šovakar, Kungs, tos, kuriem ir vārgi un nespēcīgi ceļgali un vājas rokas; mēs lūdzam, lai viņi šovakar tiktu stiprināti Tava Gara klātbūtnē. Atved atpakaļ aplokā tos, kas klīst. Un visiem tiem, Kungs, kuri vēl nekad nav pieņēmuši Tevi kā savu Glābēju, lai šis ir tas vakars, kad viņi nokārtos to reizi par visām reizēm. Un vēl, Kungs, atceries tos, kuri ir slimi un nomocīti, kuriem ir tik liela vajadzība, lai šovakar viņiem ir augšāmcelšanās uz jaunu veselību, jaunām cerībām, uz jaunu ticību. Dāvā to, Kungs. Runā uz mums caur Savu Vārdu, kamēr mēs turpināsim gaidīt. Mēs lūdzam to Jēzus, Tava Dēla, Vārdā. Āmen.

E-4 Jūs varat apsēsties. Ir tik labi katru vakaru atgriezties Tā Kunga namā. Es nezinu nevienu vietu, kur šovakar es labprātāk atrastos, ja vien tā nebūtu debesīs kopā ar visiem izpirktajiem, kā vien stāvēt kopā ar cilvēkiem, kuri jau ir izpirkti un gaida, kad viņu Kungs atnāks, lai paņemtu viņus; tā kā mēs vēl neesam tur, mēs esam kopā ar tiem, kuri ir gatavi doties. Esmu tik priecīgs, ka es tieku saukts par “vienu no viņiem”.

E-5 Šovakar es vēlos izlasīt tikai vienu pantu no 2. Korintiešiem, 4. nodaļas, 18. panta.
Kamēr mēs neskatāmies uz to, kas ir redzams...

E-6 Un mana šovakar tēma ir: Skatoties uz neredzamo.

E-7 Mums ir teikts, ka mums ir ārējais cilvēks un iekšējais cilvēks; un ārējais cilvēks skatās ar savām acīm, bet iekšējais cilvēks staigā ticībā. Tā ka mūs noteikti vadīs kāds no šiem diviem cilvēkiem: ārpuses, ārējais cilvēks ir “es”, bet iekšējais cilvēks ir Dievs. Saprotiet, mēs neredzam ar acīm, lai gan daudzkārt mēs esam domājuši, ka redzam ar acīm; mēs tikai skatāmies ar acīm, bet redzam mēs ar sirdi.

E-8 Reiz Jēzus pateica Nikodēmam: “Ja cilvēks nepiedzims no Gara, viņš nevar redzēt Dieva Valstību.” Citiem vārdiem sakot, Viņš ar to domāja: tu nevari saprast Dieva Valstību, kamēr tu neesi piedzimis no augšas. Tātad vispirms tev ir jāpieliek pūles, lai to pieņemtu, un tad, kad tu esi to pieņēmis, tad tu būsi spējīgs saprast to.

E-9 Kad biju mazs zēns, es mēdzu teikt, tas izklausās teju vai zaimojoši sacīt to šeit no platformas... Mēs mēdzām spēlēt spēli “karoga taisītājs”, iedami peldēties uz to veco peldvietu. Un cik daudzi mazie zēni, kas ir uzauguši laukos, nepazīst to veco peldvietu! Kad mums atvēlēja pāris minūtes brīva laika no darba vai pēc tam, kad bijām visu dienu krāvuši sienu, mēs steidzāmies uz to peldvietu un peldējāmies.

E-10 Un mums pie tās peldvietas, kur es gāju ūdenī, bija liels krasts. Un mums bija jāizraugās “karoga taisītājs”, viņam bija jāiet pa priekšu, un viņam tas bija īsts izaicinājums. Tāpēc, kad visi zēni pienāca pie ūdens, dažkārt tas notika jau pavēlu rudenī, un tās upītes augštecē bija avoti, ūdens dažreiz bija patiešām auksts. Un mēs skrējām, cik vien ātri vien varējām, un pēdējam, kurš ielēca ūdenī, bija jābūt tam “karoga taisītājam”.

E-11 Nu, es nekad nebiju “karoga taisītājs”, jo parasti es biju pirmais, kas ielēca, un pārējiem bija jātiek galā ar krekla novilkšanu vai bikšturu attaisīšanu, bet man parasti bija tikai kombinezons ar lopbarības auklu kā bikšturiem un naglu kā pogu. Nezinu, vai jums kādreiz tāds ir bijis vai nē. Un vienīgais, kas man bija jādara, bija vienkārši jāizvelk tā nagla, un kombinezons palika gaisā, bet es jau biju ūdenī.

E-12 Un tad viņi it kā gaidīja, lai es viņiem dotu zīmi – vai ūdens ir auksts vai arī tas ir silts. Lūk, ja es pacēlu vienu pirkstu, tas nozīmēja, ka ūdens bija auksts: “Kāpiet iekšā uzmanīgi, zēni.” Bet, ja es pacēlu divus pirkstus, ūdens bija silts; es biju liecinieks, es to jau biju pārbaudījis. Un tā, ja šovakar šeit ir kāds, kas, iespējams, vēl nav piedzimis no augšas, vienkārši nāciet iekšā, ūdens ir labs, es jau esmu to pārbaudījis.

E-13 Kādu laiku atpakaļ kritiķi mēdza teikt, ka Dievs noteikti ir pieļāvis kļūdu, kad Viņš teica: “Kā cilvēks domā savā sirdī, tāds viņš arī ir.” Bet vēlāk, tagad viņi ir atklājuši, ka Dievam bija taisnība. Viņi teica, ka cilvēkam sirdī nav prāta spēju, un ka, iespējams, ja Dievs teica “viņa sirdī”, Viņš ar to domāja “galvu”. Bet Dievs nekļūdās – kad Viņš teica “sirdī”, Viņš ar to domāja sirdi, tieši tāpat kā Viņš dara visos pārējos Savos apgalvojumos, tie ir pilnīgi un tiem nav vajadzīgi nekādi tulkojumi, tie ir tieši tādi, kā Dievs tos pateica, nevis citam periodam vai citam laikam, bet “ikvienam, kas vēlas”, visos laikos, jo Dieva Vārds ir perfekts, nebeidzams, mūžīgs, tāpat kā Viņš ir mūžīgs.

E-14 Tātad apmēram pirms četriem gadiem Čikāgā es izlasīju lielu virsrakstu avīzē, kurā bija teikts, ka medicīnas zinātne cilvēka sirdī bija atklājusi nelielu nodalījumu, kurā pat nebija nevienas šūnas; tāds netika atrasts dzīvnieku organismā, to atrada tikai cilvēka ķermenī, cilvēka sirdī, un viņi teica, ka tā droši vien ir dvēseles mājvieta. Tā ka, tāpēc cilvēks patiešām domā ar savu sirdi. Jūs skatāties ar acīm, bet jūs saprotat ar sirdi.

E-15 Kad Dievs radīja cilvēku, Viņš uztaisīja viņu tādu, jo Viņš uztaisīja cilvēkā šo mazo, īpašo nodalījumu Savam tronim, Savam vadības tornim. Dievs grib vadīt cilvēku, bet cilvēks grib vadīt pats sevi, tāpēc pastāvīgi notiek karš. Cilvēks grib sekot tam, ko viņš redz ar savām acīm, un tieši tur viņš tiek pievilts. Tieši tā Sātans pievīla Ievu – ar to, ko viņa varēja redzēt; tas auglis bija patīkams acīm, bet tā bija nāve dvēselei.

E-16 Tāpat tas ir šovakar – Dievs vēlas vadīt cilvēku, tāpēc Viņš izveidoja Sev nelielu vadības torni cilvēka sirds vidū, lai cilvēku vestu Dieva Gars. Tieši tas, ka cilvēks sāka vadīties pats, atdalīja viņu no sadraudzības ar Dievu, skatīdamies uz to, ko viņš redzēja ar acīm. Un tieši tur viņš atrodas arī šovakar – visi tie, kurus vada šādas lietas.

E-17 Bet Raksti saka, ka: “Dieva dēli un meitas ir Dieva Gara vadīti.” Jūsu emocijas ir jūsu kontrole. Un jūs varat pamanīt, ka vīrietis vai sieviete, kas cenšas staigāt saskaņā ar pasaules lietām, viņi nekad nevar izpatikt Dievam; bet vīrietis vai sieviete, kas neskatīsies uz pasaules lietām, bet vienkārši ies saskaņā ar Gara vadību, viņi parasti atrodas Dieva gribā. Tā ir šī lielā cīņa šovakar: sātans paņēma acis, cilvēka galvu, lai kontrolētu viņu caur galvu, bet Dievs paņēma viņa sirdi.

E-18 Cilvēks vienmēr cenšas kaut ko sasniegt ar savu galvu, to viņam vajadzētu sasniegt, bet ar sirdi, tas ir tas vadības tornis, no kura Dievs viņu kontrolē un virza viņa domas, virza viņa soļus, virza viņa emocijas.

E-19 Reizēm es kļūstu tik laimīgs, ka man vienkārši tas ir jāizlaiž ārā. Un, ja es paskatītos apkārt un ieraudzītu kādu, tad, saprotiet, es tad skatītos uz cilvēkiem, bet lai Dievs palīdz man turēt acis aizvērtas; es gribu vienkārši būt Dieva Gara vadīts, lai miesai tajā nebūtu nekādas lomas.

E-20 Parasti kalpotāji, kad viņi nostājas aiz kanceles, viņi sāk domāt: “Ja es runāšu par tādu un tādu lietu, tad šeit ir kāds manas draudzes loceklis, kurš ir labs maksātājs šajā draudzē, viņš pametīs draudzi.” Un tad tu atkal sāc skatīties uz miesu, un tad Dievs nevar vadīt to kalpotāju. Tev jāsaka tas, ko Gars liek teikt, tad mūs vada Dieva Gars.

E-21 Un mēs redzam, ka šo cilvēku kontrolē vadības tornis, un šis tornis padara viņu par to, kas viņš ir, tas virza viņu, tās ir viņa emocijas, viņš dzīvo saskaņā ar to.

E-22 Lūk, Viņš salīdzināja mūs ar aitām, un aita ir pilnīgi pazudusi bez līdera. Lūk ja jūs kādreiz esat audzējuši aitas, jūs zināt, cik ļoti tā ir taisnība. Un, ja jūs kādreiz esat bijuši kautuvē... Es domāju, ka tas ir viens no nožēlojamākajiem dzīvnieku dzīves notikumiem, redzēt aitas nokaušana. Tā mazā radībiņa ir vienkārši atkarīga no kaut kā, kas viņu vadīs. Un vai jūs zināt, ko viņi izmanto, lai vestu aitas uz kaušanu? Āzi. Viņš ved aitas tieši uz kaušanas aizgaldu, un viņš iet kopā ar tām pa eju, bet tad, kad pienāk tā vieta, kur ir jānotiek nokaušanai, āzis izlec ārā, un aitas dodas pa tiešo uz savu nokaušanu.

E-23 Un apmēram tā tas ir ar cilvēka dzīvi šodien – velns jūs vedīs tieši uz kaušanas aizgaldu, ja vien varēs. Viņš ievedīs jūs apmulsumā, viņš ļaus jums ieraudzīt kaut ko, kas izskatās skaisti un šķiet acīm tik patīkams, kaut arī Svētais Gars nosoda to un saka neticēt tam. Tā ka mums vienmēr būtu jāseko Svētā Gara vadībai; un tu nevari sekot Gara vadībai, kamēr tas Gars nav tavā sirdī, lai tevi vadītu.

E-24 Es tikko dzirdēju, kā brālis Dufields izteicās par to, ka daži saka to, bet citi saka šito; es stāvēju tieši tur, Makfersones kundzes istabā, kur viņa parasti gaidīja. Man patīk ieiet tur un lūgties, jo es zinu, ka tā ir maza istabiņa, kurā viņa, droši vien, gaidīja un kurā ir gaidījuši arī citi, piemēram, Pols Reiders un lieli cilvēki, kuri agrāk ir sludinājuši šajā templī; kur viņi gaidīja Svēto Garu, lai uzzinātu, ko teikt, kad viņi iznāks šeit. Un reizēm tavs vēstījums pilnībā mainās, salīdzinot ar to, par ko tu grasījies runāt.

E-25 Bet Dievs zina, ko Viņš dara, kamēr vien Viņš vada. Saprotiet, jums vienmēr ir jāvadās pēc Gara, un Gars vienmēr būs vienisprātis ar Vārdu. Lūk, ja tas Gars vada jūs pretēji Vārdam, tad tas nav Dieva Gars. Lūk, ja tevi vada Svētais Gars, tas teiks: “Jēzus Kristus ir tas pats vakar, šodien un mūžīgi.” Ja tas ir reliģisks gars vai kaut kāda cita veida gars, kas nav Dieva Gars, tas teiks: “Tas bija aizgājušajām dienām, nevis tagad.” Kā jūs varētu padarīt šo rīcību pareizu? Tāpēc ka Viņš teica, ka Viņš ir tas pats. Ak, es esmu tik priecīgs, ka man ir Svētais Gars!

E-26 Saprotiet, Dievs redzēja to jau iepriekš, un Jēzus teica: “Es jūs neatstāšu bez mierinājuma, bet Es lūgšu Tēvu, un Viņš jums sūtīs citu Mierinātāju, kas ir Svētais Gars, un Viņš paliks ar jums uz visiem laikiem, un, kad Viņš nāks, Viņš liecinās par Mani un parādīs jums to, kas nāks; patiesības Gars, ko pasaule nevar pieņemt.” Ak, cik laimīgi mēs esam, redzot, ka Patiesības Gars liecina ar Savu Vārdu, ka tas ir Patiesības Gars. Tātad, dēli un meitas, sekojiet tam, tas neies ārpus Bībeles vākiem un apstiprinās katru apsolījumu, ko ir devis Dievs.

E-27 Aita ir pazudusi, un arī mēs esam pazuduši bez Līdera, mums ir jābūt vadītiem; dzīvnieku dzīve tiek vadīta. Es esmu pārliecināts, ka gandrīz visi no jums ir redzējuši, man šķiet, ka tas bija žurnālā “Look” šeit pirms kāda laika, tur bija raksts par savvaļas zosīm, par to, kā katru rudeni Dievs liek šīm zosīm uztaisīt lielu pulcēšanos, atmodu, un tās ierodas no katra mazā purviņa, sapulcējoties kopā. Kā es esmu vērojis tos putnus! Es pirmo reizi atklāju Dievu, vērojot dabu, un redzēju, ka viņas kaut kas vada.

E-28 Mazie pīlēni, kas ir dzimuši dīķos tur Kanādā, nekad nav bijuši ārpus tā dīķa, tie piedzimst pavasarī, tikko apauguši ar spalvām un kļuvuši par...par pīli dīķī. Un viņš ir apmierināts, viņam ir daudz ko ēst, bet tiklīdz kalna virsotni apklāj sniegs un pāri tam kalnam pārpūš pirmā aukstā vēja brīze, tas mazais līderis uzreiz nostāsies ūdens vidū, izslies gaisā to mazo snīpīti un iekliegsies četras vai piecas reizes, un ikviena pīle tajā dīķī atnāks turpat pie viņa. Viņš pacelsies augšup no tā dīķa un dosies tik taisni uz Luiziānu, cik vien spēs, uz rīsu laukiem, bez kompasa. Kāpēc tā? Viņi sauc to par instinktu; es saucu to par Dievu. Tas ir viņam Dieva paredzētais ceļš. Un šķiet, ka, kad viņi visi ir vienoti, viņi visi lido kopā un dodas taisni uz priekšu. Bet lai tikai viņi kaut reizi atdalās!

E-29 Žurnāls “Look” stāstīja par kādu vecu zostēviņu, kas pirms kāda laika pacēlās augšup ziemeļos, un viņš pilnīgi novirzījās no kursa, un daudzas zosis aizlidoja atpakaļ un atstāja viņu, bet viņš turpināja tās saukt, un viņš bija tik tālu novirzījies, ka viņš aizlidoja līdz pat Anglijai. Daudzas no tām gāja bojā ceļā, un tā tas ir, es nesaku to neapdomīgi, lūk, bet es esmu pārliecināts, ka daudzi no mūsu draudžu vadītājiem ir aizveduši draudzi prom no ceļa tādā veidā.

E-30 Un tagad viņi saka, ka katru gadu, kad pienāk rudens, tās zosis pulcējas, sanāk kopā, tās ir gatavas atmodai, bet tās nezina, uz kurieni doties. Tās ir tik tālu aizvestas prom no ceļa, ka tās vairs nespēj atrast ceļu atpakaļ.

E-31 Es domāju, ka aptuveni tā tas ir šodien, līdz draudze ir kļuvusi par sociālu pulcēšanos Svētā Gara vadības vietā un atgriešanās pie kristības vietā. Cilvēki ir tik tālu novirzījušies, viņi runā par atmodu mūsdienās; Bilijs Grēms piemin to tik daudzas reizes, un es gribētu redzēt atmodu mūsdienās, bet ir bijuši līderi, kuri ir veduši cilvēkus tajā virzienā un šajā virzienā, un tajā virzienā, un šajā virzienā, līdz tie vairs nezina, kurp doties. Ak, es lūdzu, lai Dievs atsūta tādu Svētā Gara pārliecības Garu, ka viņi atgriezīsies pie Viņa vadības mūsu moderno šīs dienas līderu vietā, pa visu pasauli.

E-32 Mēs nevadāmies pēc redzes. Kāds saka: “Paskaties uz tādu un tādu draudzi un tādu un tādu konfesiju.” Tam nav nekāda sakara ar to, pilnīgi nekāda sakara, lai gan es šīs lietas cienu, un tās ir lieliskas, un es tās novērtēju. Bet tas, par ko es lūdzu, ir, lai viņi nojauktu tos šķēršļus tādā veidā, ka viņi vairs nepieņemtu cilvēcisko vadību un atgrieztos atpakaļ pie Svētā Gara, pie tā instinkta, kas ir cilvēkā un kas liek viņam saprast, ka Dievs glābj viņu no grēka un dara svētu viņa dvēseli ar augšāmceltā Kristus spēku un dziedina viņa slimību, pilno Evaņģēliju, nevis tikai tik daudz, lai tas būtu maldinošs. Sātans Ievai pateica tik daudz, lai maldinātu; viņš pateica viņai patiesību, bet ne visu patiesību.

E-33 Un tā, ja Dievs var ienākt vadības tornī, un kad... “Manas avis pazīst Manu balsi.” Nu, ja šīs, visas šīs dīvainās balsis šajā sociālā evaņģēlija pasaulē: “Vienkārši piederiet draudzei, un tas ir viss, kas ir vajadzīgs,” kāpēc tas nav kaut ko paveicis? Tas nav izdarījis neko, kā vien sajaucis cilvēku prātus.

E-34 Lūk, kas mums ir vajadzīgs šovakar – vienota draudze, piepildīta ar Svēto Garu un spēku no Augšienes, ko vada dzīvā Dieva Gars vadības tornī, kas neteiks: “Tā kā es esmu baptists, bet viņš ir metodists, man ar viņu nav nekā kopēja.” Īstens, patiess Dieva Gars atpazīs savu brāli vai māsu, man nerūp, kādu zīmolu viņš nēsā. Ak, mums atkal ir vajadzīga Svētā Gara vadība, sekošana neredzamajam, tas ceļš, pa kuru Dievs mūs vada. Tās lietas, ko mēs redzam, ir pārejošas; bet tās lietas, ko mēs neredzam, ir mūžīgas.

E-35 Pirms kāda laika es biju Kanādā, kur man bija sanāksme, un es gāju pa ielu, un tur bija vīrietis, kurš pārdeva televizorus. Un tur rādīja kādu raidījumu no ASV, kurā kāds kovbojs strinkšķināja ģitāru. Un šis vīrietis man teica: “Es gribētu tev pārdot šo televizoru, draugs.”
Es sacīju: “Es esmu tikai tūrists.”
“Ak,” viņš sacīja, “saprotu.” Un viņš sacīja: “Tu tikai brauc garām?”
Es sacīju: “Nē, es esmu šeit dievkalpojumā.”
“Ak,” viņš teica, “tu taču neesi šeit kopā ar šo Branhamu grupu?”
Es sacīju: “Jā, ser, esmu gan.”
Un viņš teica: “Ko tu domā par to biedru?”
Nu, tajā brīdī es neko nevarēju pateikt, es teicu: “Ak, es domāju, ka dievkalpojumi ir labi.” Es teicu: “Vai tu biji tur vakar vakarā?”
Viņš sacīja: “Jā, es biju.”
Un es teicu: “Ko tu domā par vīru, kas piecēlās no tās saliekamās gultas, tas karavīrs, ka tas nosauca viņa vārdu un pastāstīja, kas viņš ir, un ka viņš jau gadiem ilgi ir bijis ciešanās?”
“Ak,” viņš teica, “es par to neko nedomāju, jo man būtu jāredz, kā tas tiek pierādīts; es tai hipnozei neticu.”

E-36 Un, ziniet, manai vecajai mammai dienvidniecei bija viens izteiciens: “Iedod govij pietiekami daudz virves, un tā pati pakārsies.”
Un es teicu: “Nu, vai tu...”
Viņš teica: “Viss, ko nevar zinātniski pierādīt, manuprāt, tas nav nekas.”

E-37 Bet es sacīju: “Man nepatīk atšķirties, bet tagad man tas ir jādara. Tas, ko var zinātniski pierādīt, nav īsts; īsts ir tikai tas, ko zinātniski pierādīt nevar.”
“Ak,” viņš teica, “tas ir smieklīgi.”

E-38 Un es teicu: “Labi, es gribu tev kaut ko jautāt: vai tu varētu man pateikt, kas ir mīlestība? Vai tu varētu man zinātniski parādīt, kas ir mīlestība? Aizej uz aptieku un nopērc man mīlestību divdesmit piecu centu vērtībā, man nedaudz pietrūkst.” Saprotat?

E-39 Jūs nevarat to redzēt. Tās ir neredzamas lietas! Parādiet man, kas ir dzīve, man vajag vēl nedaudz dzīves, vai jūs varētu aiziet un nopirkt to par ceturtdaļu dolāra? Parādiet man, kas ir dzīvība, kas ir mīlestība, kas ir personība, kas ir Svētais Gars, kas ir Dievs. Tās ir neredzamās lietas, kas ir reālas, paliekošas. Šīs lietas ir pārejošas un zūdošas, tomēr mēs tik ļoti uzsveram un tik daudz rūpējamies par dabiskajām lietām, bet tik maz par garīgajām lietām.
Un es teicu: “Piemēram, šobrīd caur šo telpu iet televīzijas attēli.” Un es teicu: “Tev ir jāparāda man tas attēls.”
“Ak,” viņš teica, “protams, tas nonāk uz kristāla, tad uz lampām un tā tālāk, un šeit parādās attēls.”
Bet es teicu: “Tas cilvēks atrodas Savienotajās Valstīs.” Un es teicu: “Jūs to uztverat šeit, tas nāk pa gaisu, ko nevar redzēt.”
Viņš teica: “Bet mēs varam to pierādīt, jo šeit ir attēls, kas rāda, ka tas ir tur, un tur ir raidstacija, kas pierāda, ka tas ir šeit.”

E-40 Es teicu: “Jā, un arī mēs varam to pierādīt.” [Pārtraukums lentes ierakstā-Tulk.] “Jo Godībā mums ir augšāmcēlies Glābējs, Kurš sūta to, un Svētais Gars atklāj to un padara to pozitīvu, tādēļ mums ir raidstacija un uztverošā stacija.”

E-41 Pareizi. Dievs debesīs, Kurš zina visu, var tā ielikt dāvanu Savā draudzē, ka Viņš var palielināt to un atspoguļot Sevi caur to, un pateikt lietas, kuras zinātniekiem ir absolūti neiespējami pierādīt. Saprotiet, mēs nevadāmies pēc lietām, kuras mēs ne...kuras mēs redzam, mēs vadāmies pēc lietām, kuras mēs neredzam.

E-42 Aplūkosim dažus vīrus, kuri tiešām tā staigāja, kuri skatījās uz neredzamo, piemēram, Noass. Pirms no debesīm bija nokritusi pat viena ūdens pilīte, Noass jau redzēja, ka tuvojas lietus. No debesīm nekad nebija lijis lietus, debesis vienmēr bija skaidras, tur nebija mākoņu, uz zemes vēl nekad nebija bijis neviena mākoņa. Kāpēc? Tāpēc ka tāda bija Dieva programma – apūdeņot augu valsti ar avotiem un pārējo. Bet Noass, tā kā Dievs teica: “Būs lietus,” viņš redzēja, ka lietus nāk, jau simt divdesmit gadus pirms nokrita pirmais pilieniņš, un veica sagatavošanās darbus, lai no tā aizbēgtu.

E-43 Es esmu tik priecīgs, ka ticībā mēs varam no tālienes redzēt Kunga Jēzus atnākšanu un veikt sagatavošanās darbus, lai izkļūtu no šīs vecās pasaules, kas reiz tiks sadedzināta ar neapdzēšamu uguni.
Ak, Noass, kad Dievs runāja un teica: “Noa!”
“Kur Tu esi, Kungs?”
“Nav nozīmes, kur Es esmu. ES ESMU, KAS ES ESMU. Būs lietus.”

E-44 Un kopš brīža, kad viņš izdzirdēja to Vārdu, viņa krūtīs kaut kas sitās kā tāda pulsācija: “Būs lietus. Būs lietus.” Un viņš spēja ieraudzīt, ka tuvojas mākoņi, un viņš sagatavojās tam.

E-45 Ja šie cilvēki šeit šajos ratiņkrēslos un uz šīm saliekamajām gultām, un jūs, kas esat slimi uz nāvi, ja vien jūs šovakar varētu sadzirdēt Dieva Vārdu, nemēģiniet to izskaitļot, nedomājiet par to, cik ilgi jūs esat sēdējuši, cik ilgi jau esat slimi; domājiet par to, ko Dievs teica, un jūsu sirdī atnāks Svētā Gara pulsācija, sakot: “Tā ir patiesība.”
“Kā tu zini, ka tā ir patiesība?” teica sātans.
“Es zinu, ka tā ir patiesība, tas ir Dieva Vārds, tā ir patiesība.”

E-46 Kaut kas sāk pulsēt tavās krūtīs, ka tā ir patiesība, tad sagatavojies, tu izkļūsi no turienes tikpat droši, kā es šovakar stāvu pie šīs kanceles. Neskatieties uz to, ko jūs redzat: “Cik smagi es esmu sakropļots; cik slims es esmu,” ko ir teicis ārsts, neskaties uz to, skaties uz neredzamo, uz to, ko teica Dievs. Pirms tu sajūti kādu atšķirību, pirms pazūd sāpes, pirms sāk kustēties tā roka, pirms tā acs spēj kaut ko ieraudzīt, sagatavojies, jo tas notiks, tiklīdz šī pulsācija sāk pieaugt tavās krūtīs, tavā sirdī, kur tajā vadības tornī atrodas Dievs. Lūk, šobrīd manī pamostas dievbijība.

E-47 Kad es aizdomājos, ka Svētais Gars var vadīt cilvēku un stāstīt viņam dažādas lietas, un likt viņam rīkoties citādi, un likt viņam ticēt dažādām lietām un saņemt to, par ko pasaule nekad nespētu noticēt, ka tas varētu notikt. Es esmu liecinieks, arī es pats reiz biju praktiski akls cilvēks, kuru bija jāved. Tāpēc tagad es zinu, par ko es runāju – ka tas ir Svētais Gars.

E-48 Ak, vai tad jūs nejūtat, kā tā Svētā Gara pulsācija sāk pieaugt jūsu sirdī, sakot: “Jēzus Kristus ir mūsu vidū. Kur divi vai trīs ir sapulcināti Manā Vārdā, tur Es būšu viņu vidū.” Pulsācija, kaut kas kustas, kā sirdsdarbība, tā pumpē enerģiju jūsu garam, tā pumpē enerģiju jūsu prātam, tad ļaujiet tam, ko redz jūsu acis, izdzist, lai jūs neredzētu pasaules lietas, bet ticētu tam, ko teica Dievs.

E-49 Noass gaidīja, ticēja, rīkojās ar bijību un uzcēla šķirstu, lai gan tika kritizēts. Nu, viņi teica: “Tas vecais vīrs noteikti ir sajucis prātā.” Bet tomēr nekādi mākoņi vēl nebija parādījušies. Pirms parādījās kāds mākonis, pirms debesīs parādījās kaut viens ūdens piliens, Noass ar to, ko neredz fiziskā acs, ar savu garīgo aci, kas bija noskaņota uz Dieva Vārdu, redzēja, kā līst lietus.

E-50 Ak, ja mēs šovakar šajā “Angelus Templī” varētu tā noskaņot mūsu sirdis, nevis mūsu burtisko prātu, atlaist to, apgāzt prātojumus, bet ar savām sirdīm varētu noskaņot to uz Dieva Vārdu, lai redzētu, kā uzliesmo atmoda, lai redzētu piepildītus altārus, lai redzētu draudzi pārpildītu, lai redzētu, kā atmoda izplatās pa Losandželosu, uguni, ko nevar nodzēst, mūsu sirdis sāktu pulsēt Svētā Gara spēkā, šovakar Losandželosā notiktu tādas lūgšanu sanāksmes, ka tam vienkārši būtu jānotiek. Protams, tā notiktu, ja draudze būtu noskaņota.

E-51 Kas notiktu, ja cilvēki, kas šovakar šeit ir slimi, sāktu domāt: “Dievs ir Dievs!” Ja Viņš nav, kāpēc Viņam kalpot? Ja Viņš joprojām ir Dievs, Viņš joprojām ir Dziedinātājs; ja Viņš ir Visuvarenais Dievs, Viņš var izdarīt visu. Un, ja Viņš ir devis solījumu, Viņš nevar to lauzt, Viņam tas ir jāpilda; tad jūsu sirdī sāk pieaugt tā pulsācija: “Kaut kas notiks.” Nekas nespētu to apturēt, tā ir uguns, kā degoša ēka vējainā dienā, tas vienkārši turpina pūst, un Svētais Gars uzpūš to uguni. Un tā turpina degt, līdz tas kļūst tev par realitāti.

E-52 Noass... Ābrahāms, kādu dienu viņš izdzirdēja, kā viņu uzrunā Dievs, ka ir kāda pilsēta, kuras celtnieks un veidotājs ir Dievs. Viņš nevarēja redzēt to pilsētu, bet viņš uzlika sev uz muguras savu mazo mugursomu un devās ceļā, lai atrastu to pilsētu. Es ticu, ka šovakar viņš to izbauda. Protams. Kad Dievs pateica Ābrahāmam, ko Viņš izdarīja, ka pastāv pilsēta, kuras celtnieks un veidotājs ir Dievs, viņš savāca visu, kas viņam piederēja, un sāka meklēt to pilsētu. Divdesmit piecus gadus vēlāk, pēc tam, kad apsolītais dēls bija solīts jau divdesmit piecus gadus, viņš saņēma šo dēlu, kas caur viņu atvēra vārtus uz to pilsētu Ābrahāmam un visiem viņa bērniem.

E-53 Kāpēc? Viņš nevarēja to redzēt. Viņš klīda pa tuksnešiem un kalniem, un ielejām, un visdažādākajos apstākļos, apliecinot, ka ir piligrims un svešinieks, un viņš meklēja pilsētu, kuras celtnieks un veidotājs bija Dievs.

E-54 Katrs atdzimušais bērns šovakar nāk caur Ābrahāma svētību, jo tie ir Ābrahāmam dotie apsolījumi, un katram Dieva bērnam, kas saņem Svēto Garu, viņa pulsācija ir tāda pati. Es meklēju kādu pilsētu, tā nav Losandželosa, tā nav Ņujorka, tā nav Luisvila, tās ir debesis. Un mēs apliecinām, ka mēs esam īpaši ļaudis, svešinieki, jo mēs meklējam kaut ko, ko mēs neredzam, bet kaut kas tajā vadības tornī saka, ka tas tur ir. Katru pestīšanas svētību starp šo vietu un turieni, Dievs apsolīja mums to iedot. Un mēs ejam, mēs esam piligrimi. Man ir vienalga, ko saka tāds un tāds, es zinu, ka kaut kas manī saka, ka tas ir reāli, es vienkārši sāku iet, meklēt, slavēt, apliecināt, protams, jo tam ir jāpiepildās – Tas, kas to pasludināja, ir ķēniņu Ķēniņš.

E-55 Mozus, kad viņš bija Ēģiptē, tur viņam bija jāizdara izvēle. Kādu dienu, kad viņš bija tās armijas lielais ģenerālis, viņš paskatījās ārā pa to pašu logu, pa kuru skatījās faraons. Faraona acīs izraēlieši nebija nekas vairāk kā dubļu mālētāju bars, tikai vergi; viņi bija pilnīgi nederīgi, un tāpat uz viņiem skatījās visi ēģiptieši, izņemot Mozu. Neredzēja viņos nekādu skaistumu, jo viņi bija noplukuši, viņi bija nabagi, viņi tika sisti, viņi bija cilvēki, ko pasaule bija noraidījusi. Un Mozus stāvēja ar kāju uz troņa, un tomēr ticībā viņš skatījās uz neredzamo. Mozus atteicās būt faraona dēls, jo viņš zināja, ka viņš ir Ābrahāma dēls.

E-56 Fjū! Nu, es zinu, ka jūs zināt, ka es esmu fanātiķis. Es esmu fanātiķis attiecībā uz vienu lietu, un tas ir Jēzus Kristus un Viņa apsolījumi. Mozus labāk gribēja būt Ābrahāma dēls nekā faraona dēls. Kāpēc? Viņš nevarēja saskatīt to fiziski – ja viņš bija Ābrahāma dēls, tad viņam bija paredzētas dubļu bedres un vergu pātagas. Kas tas bija? Bet viņš saņēma atlīdzību, godalgu, jo viņš izturēja, kā redzot Viņu, Kurš ir neredzams, Kurš deva apsolījumu. Te nu tas ir.

E-57 Kādu izvēli tu izdari šovakar šeit, Holivudā un Losandželosā, un pasaules modes vietā, kur atrodas skaistās torņu smailes un baznīcu smailes, un viss pārējais? Kādu izvēli izdari tu? Ļauj man tev pateikt, brāli, māsa: atrodi to Svēto Garu, kas pārņem kontroli sirdī, un sāk parādīties tās pulsācijas, ka Dievs ir Dievs, un pasaules lietas pazudīs; tad tu sāksi staigāt pēc tā, ko tu neredzi.

E-58 Jūs šķitīsiet traki pasaules cilvēku acīs, viņi teiks: “Nu, šī sieviete ir zaudējusi prātu. Šis vīrietis ir pilnīgi sajucis. Nu, viņš saka, ka viņš ir dziedināts no vēža? Nu, viņš ir dziedināts no akluma? Viņš ir izdziedināts no tā, no šī vai tā.” Vai arī: “Viņš saka, ka ir saņēmis Svēto Garu, kas viņu ir izmainījis. Nu, viņš vairs neapmeklē biljarda zāli. Mēs viņu vairs neredzam pie kāršu galda. Šī sieviete vairs nespēlē kārtis. Viņa vairs nevalkā vulgāras drēbes. Viņa ir kļuvusi par jaunu personu, ar viņu kaut kas nav kārtībā.”

E-59 Protams, ar viņu kaut kas notika – vecais, miesīgais prāts nomira, un Kristus prāts ieņēma vietu šīs sievietes sirdī, un tagad viņa staigā, meklējot pilsētu, kurā viņa būs populāra, kurā viņa brauks ratos kopā ar Dieva dēliem un meitām, kurā viņa būs Kunga Jēzus viesis uz visiem laikiem. Viņa meklē pilsētu, kuras celtnieks un veidotājs ir Dievs. Viņai nerūp pasaules samaitātība. Saprotiet, viņu ir iecēlis tronī kaut kas cits. Dievs ir ienācis viņas sirdī, un tas vienkārši ir aizēnojis pasaules modes; tas ir pirmais, kad Viņš pārņem kontroli.

E-60 Vēl es gribu, lai jūs pievēršat uzmanību tam, ko izdarīja Mozus, kad viņš ieraudzīja to vīziju par neredzamo. Tur nu viņš stāvēja, tur bija tronis, visa pasaule bija viņa rokās, visas skaistās lietas, kas varētu notikt, Ēģiptes faraons, un viņam piederēja visa nauda, sievietes, skaistās meitenes, un...un visa sabiedriskā dzīve, visa popularitāte, un...un pasaules izpriecas bija viņa rokās. Bet ko viņš ieraudzīja, paskatoties lejā dubļu bedrē? Tā viņam nevarēja solīt neko citu kā vien nabadzību, atkrišanu no sabiedrības, kurā viņš atradās, pagriežot savu muguru pasaules spožajām lietām, viņam bija jādodas uz dubļu bedrēm, lai kļūtu par vienu no viņiem.

E-61 Es atceros, ka pirms kāda laika kāda konfesionālā draudze, kurā es tiku ordinēts, teica: “Billij, ja tu dosies kopā ar to baru, tu kļūsi par sektantu.”

E-62 Bet es paskatījos uz viņiem un ieraudzīju viņos apsolījumu, ka viņi nekaunējās par to reliģiju, kuru viņi pārstāvēja. Es ieraudzīju, ka viņi ir Dieva bērni, ko pasaulē saukāja visādos vārdos, bet es ieraudzīju, ka viņi ir apsolījuma mantinieki, un es ieņēmu savu vietu līdz ar viņiem, lai kļūtu par vienu no viņiem.

E-63 Lūk, tas nav just simpātijas pret viņiem un sacīt: “Ak, man šķiet, ka viņi ir jauki cilvēki.” Tas nedod nekādu labumu, tev ir jākļūst par vienu no viņiem. Mozus neteica: “Nu, es jūtu līdzi saviem ļaudīm, es domāju, ka viņi ir jauki un tā tālāk, bet es esmu šeit augšā, bet viņi ir tur lejā.” Nē, Mozus devās, lai kļūtu par vienu no viņiem, jo viņš izturēja, redzot To, Kurš ir neredzams. Viņš nevadījās pēc redzes, viņš vadījās pēc ticības, pēc neredzamā, ar viņu kaut kas notika.

E-64 Un pievērsiet uzmanību, kad tas tika nosvērts uz svariem cilvēkam... Nevienam no jums šovakar nav šāda veida iespējas, bet, ja jums tāda būtu, kādu izvēli jūs izdarītu? Tur bija labākais, ko pasaule varēja dot, un šeit bija sliktākais, ko reliģija varēja dot, un tomēr sliktākais, ko varēja dot reliģija, pārspēja labāko, ko varēja iedot pasaule. Tāpat tas ir šovakar ikvienam vīrietim vai sievietei, kas atteiksies no lietām, ko redz fiziskā acs un miesīgais prāts, un uzņems Kristu savā sirdī – tas pārspēs jebko, ko var iedot pasaule. Jo kas var būt vērtīgāks par mūžīgo dzīvību? Nav nekā, kas to varētu. Es esmu tik laimīgs, ka esmu ieraudzījis tos svarus. Protams.

E-65 Paskaties uz Jozuu, paskaties uz Jozuu – vēl pirms no Jērikas mūru celtnes atdalījās kaut viens akmens, Jozua apgāja apkārt tiem mūriem, izkliegdams uzvaru, jo ticībā viņš redzēja šo uzvaru. Viņš zināja, ka mūri sabruks, un viņš apbruņoja savus vīrus un septiņas dienas, atkal un atkal, gāja apkārt Jērikai pilnā bruņojumā. Kāpēc? Tāpēc ka viņš skatījās uz neredzamo, tas bija Dieva dots apsolījums.

E-66 Cik ilgi tu vari iet apkārt ratiņkrēslam? Cik ilgi tu vari iet apkārt vēzim? Cik ilgi tu vari iet apkārt grēkam, izkliegdams uzvaru, ka Dievs ir devis apsolījumu, ja tu spēj redzēt Viņu, Kurš ir neredzams? Kad tā pulsācija ienāk tavā sirdī un sāk pulsēt: “Es esmu Tas Kungs, kas dziedina visas tavas slimības.” Kad tu redzi to, viss pārējais zaudē spēku.

E-67 Jozua skatījās uz neredzamo un apgāja apkārt tiem mūriem, ticot, ka tas notiks. Viss ir atkarīgs no tā, uz ko tu skaties.

E-68 Kad viņi pateica Danielam: “Lauvu bedre tev ir sagatavota,” Daniels, skatoties uz neredzamo, zināja, ka tur bija uguns eņģelis, kas stāvēja starp viņu un lauvām. Tas pats uguns stabs, kas vēlāk vadīja Israēla bērnus. Jo atcerieties, dzīvnieks baidās no uguns. Kad tas uguns stabs stāvēja starp Danielu un lauvām, lauvas aizgāja un ņaudēja kā kaķēni, un apgūlās. Caur ticību, neredzamo, Daniels nebaidījās no tās lauvas.

E-69 Kad ebreju bērniem bija jāpaziņo, ka viņi atmetīs savu reliģiju, ka viņi atmetīs savu pārdabisko Dievu un ticēs formālam dievam, ticībā viņi ieraudzīja to ceturto Vīru tajā krāsnī. Protams, ka viņi ieraudzīja. Viņi teica: “Mūsu Dievs ir spējīgs izglābt mūs no šīs ugunīgās krāsns.” Ko viņi darīja? Viņi redzēja to neredzamo. Viņi redzēja to ugunīgo krāsni sev priekšā un redzēja ceturto Vīru, kas stāvēja tajā, vēdinot vēsmas prom no viņiem, tāpēc viņi nebaidījās no tās ugunīgās krāsns.

E-70 Jebkurš vīrietis vai sieviete, ja jūs baidāties no tā, ko teiks jūsu māte, ko teiks tētis, ko teiks mācītājs, ko teiks tāds un tāds, jūs joprojām esat nobijušies un staigājat pēc lietām, ko jūs redzat ar savām acīm. Bet, ja tu atmet to malā... Ko teiks biljarda zāles bariņš, ko teiks kino bariņš, ko teiks sievietes, ar kurām tu biedrojies, skolā tevi sauks par vecmodīgu, ja tu atteiksies no rokenrola, kas... Tu ej skatīties uz to, tu esi miesā, bet, kad Dievs ienāk tajā vadības tornī, tad tu skaties uz Viņu, un tu nebaidies no ķēniņa pavēlēm, noteikti ne.

E-71 Man ir stāstījuši, ka čūska spēj piesaistīt putna skatienu, un viņš...ja viņai sanāk noturēt tiešu skatienu uz to putnu, viņa var panākt, ka tas putns nolido no savas laktas, lido apkārt, apkārt un apkārt, un nonāk taisni čūskas mutē. Man ir stāstījuši, ka čūskas skatiens ir tik spēcīgs, ka tad, kad tas uztver putna skatienu, tas apbur to, pievilina viņu tieši uz čūsku; un stāsta, ka tas mazais putniņš lidināsies, lidināsies un lidināsies, laizdamies lejup, un, ja tas ātri nepacels savu galvu un neatkratīsies no tās čūskas, un nesāks skatīties uz augšu, tas nekad neizkļūs brīvībā; tas ir vienīgais veids, kā tas var atbrīvoties.

E-72 Un tieši tas šovakar notiek ar dažiem šīs valsts mazajiem putniņiem – viņus ir pievilinājušas pasaules lietas, sociālais evaņģēlijs, sakot: “Pievienošanās draudzei ir viss, kas ir nepieciešams, un brīnumu laiki ir beigušies,” līdz tas viņus ir apbūris. Vienīgais, ko jūs varat darīt, ir plivināt savus spārnus un ātri paskatīties uz augšu, un redzēt Jēzu, nevis pasaules lietas. Neskatieties uz lietām, ar kurām pasaule vilina arī jūs – lielas vietas un sabiedrības, un tā tālāk, bet skatieties uz augšu un redziet Jēzu, ātri pliviniet spārnus un tieciet no tā ārā, nokratiet no sevis to veco putekļu slāni un lūdziet pēc vecā ceļa, jo tajā ir dzīvība.

E-73 Man pateica šeit Barstovfīldā, man šķiet, ka tā to sauc, kur atrodas tās lielās reaktīvās lidmašīnas, ka reaktīvā lidmašīna lidojuma laikā sasniedz noteiktu ātrumu un tad tā saskaras ar tā saukto skaņas barjeru. Un viņi saka, ka tā lidmašīna cīnās un kratās, un cīnās un kratās, kamēr tā mēģina pārvarēt šo skaņas barjeru, līdz šķiet, ka spārni no tās atplīsīs un skrūves izrausies, kamēr tā iet cauri tai skaņas barjerai, bet, tiklīdz tā ir pārvarējusi skaņas barjeru, tad tās ātrums ir neierobežots, tā var vienkārši lidot brīvi.

E-74 Un draudze un jūs, kas šovakar sēžat šeit, ak, jūs cīnāties un cīnāties, un Dievs tuvojas jums un rāda jums lietas; ja jūs kādreiz spēsiet pārvarēt šo neticības grēka barjeru, tad visās Savienotajās Valstīs un it visur uzliesmos neierobežota atmoda, ja jūs spēsiet pārvarēt šo skaņas barjeru, šo neticības grēka barjeru. “Ak, vai tas ir taisnība? Vai tas attiecas uz mani? Vai es varētu tikt dziedināts? Vai es varētu tikt glābts? Vai es varētu tikt piepildīts ar Svēto Garu?” Pārvariet to, vienkārši turpiniet cīnīties, cīnīties, cīnīties, līdz jūs izlaužaties cauri un Svētais Gars nonāk uz jums; es jums saku, tad tu esi to pārvarējis, un tur ir piecdesmit jūdzes brīvas vietas.

E-75 Bībelē ir teikts: “Mēs neredzam visu, bet mēs patiešām redzam Jēzu.” Tieši Viņu es gribu redzēt, es gribu redzēt Viņu. Kā es Viņu redzu? Viņa apsolījumu piepildījumā. Viņš apsolīja, ka: “Ikviens, kas vēlas, var nākt un dzert no dzīvības ūdeņiem bez maksas. Ja tu esi izslāpis, nāc. Tas, kas dzird, saka: 'Nāc!'” Ikviens, kas vēlas nākt, jebkurš, ikviens.

E-76 Es drīzāk gribētu, lai Viņš būtu pateicis “ikviens”, nekā pateicis “Viljams Branhams”, jo varbūt ir vēl citi Viljami Branhami. Bet, kad Viņš pateica ikviens, es zinu, ka Viņš domāja mani, un tas man dod iespēju. “Ikviens var nākt un dzert no dzīvības ūdeņiem,” Dievs ienāk.

E-77 Tu mirsti, ārsti ir no tevis atteikušies, varbūt pasaule ir no tevis atteikusies, varbūt draudze ir no tevis atteikusies, bet Jēzus nekad nav no tevis atteicies. “Ikviens, kas noliegs sevi un ņems savu krustu, un sekos Man.” Noliedz to, ko tu domā, noliedz savus prāta priekšstatus, vienkārši tici tam, ko Dieva Vārds saka, kas ir patiesība, un maršē vien tālāk ar to. Turpini kustēties, kļūsti vēl slimāks, vienkārši turpini kustēties, vienkārši turpini iet; pēc kāda laiciņa tu izlauzīsies cauri tām barjerām, tad tu būsi brīvs, tad tu varēsi Viņu redzēt, tad Viņš atklās Sevi tev, tad tas Dieva Dēls, Kurš deva apsolījumu, tev kļūs reāls. Vai jūs tam ticat?
Tikai uz brītiņu nolieksim savas galvas, lai palūgtu.

E-78 Svētītais Kungs, ak, kā mums patīk runāt par Tevi, Kungs, zinot, ka šo cilvēku grupu, uz kuru mēs runājam šovakar, kādu dienu tur, aiz zilajām debesīm, mēs atkal viņus satiksim. Un mēs baudīsim Dieva svētības, kad ieradīsimies tajā pilsētā, kuras Celtnieks un Veidotājs ir Dievs. Tajā pilsētā nebūs nekādu ātrās palīdzības mašīnu, tur nebūs nekādu kapsētu tieši pie pilsētas robežas, tajā pilsētā nekad netiks runāti bēru sprediķi, tajā pilsētā nekad nebūs grēka, jo grēks nevar ienākt tajā vietā, tajā pilsētā nebūs slimību, tajā pilsētā nebūs vajadzīgi ne ārsti, ne zāles, bet mēs dzīvosim Viņa līdzībā, radīti pēc Viņa tēla, darīti līdzīgi Viņa godībai un būsim kopā ar Viņu mūžīgi. Ak Dievs, kā gan vīrieši un sievietes var noraidīt ko tādu? Mēs lūdzam, Kungs, lai šovakar viņi paskatās un novēršas no savas dabiskās domāšanas, un ļauj Svētajam Garam ienākt savās sirdīs un iedot viņiem jaunu skatījumu, lai viņi varētu skatīties uz to, kas nav redzams.

E-79 Šovakar mēs redzam beigu laiku, es redzu tur tālumā bumbu, es redzu, ka debesis ir ugunīs un zeme deg no karstuma, es redzu, ka cilvēki šeit skraida pa ielām, kliedzot un raudot, bet ir jau par vēlu. Tāpat kā Noass sludināja un ticēja, tad jau būs par vēlu, Kungs. Ak, Dievs, es esmu tik priecīgs, ka mēs varam redzēt tālāk par to. Jēzus nāk uz Savu balto troni kopā ar desmit tūkstošiem reiz desmit tūkstošiem Savu svēto, sacīdams: “Ienāciet Tā Kunga svētībās, kas jums ir sagatavotas jau kopš pasaules radīšanas.” Es esmu tik priecīgs, Kungs, ka mēs varam norādīt cilvēkiem šo ceļu. Lai viņi šovakar atstāj savus grēkus un seko Tev.

E-80 Kamēr mūsu galvas ir noliektas un katra sirds lūdzas, cik daudzi šovakar šajā auditorijā teiktu: “Kungs Jēzu, es ticu, ka es pārāk daudz skatos uz pasaules lietām, varbūt Tu neesi ieņēmis troni manā sirdī tā, kā Tev pienāktos, es gribu Tevi, Kungs”? Vai jūs paceltu roku pretim Viņam, klusībā? Lai Dievs jūs svētī, tas ir labi. Esiet patiesi godīgi.

E-81 Jūs sakāt: “Brāli Branham, vai es varu būt drošs, ka tu stāsti patiesību?”
Nu, ja jūs nespējat ticēt man, ticiet Vārdam.

E-82 Tas Kungs ir šeit, un Viņš aicina, Jēzus tagad maigi aicina jūs. Kamēr jums ir iespēja, tāpat kā Ievai, tāpat kā Ādamam, izdarīt izvēli, lūk, jums ir morālas izvēles brīvība, jūs varat izdarīt savu izvēli – kur jūs pavadīsiet mūžību? Ja cilvēks nav piedzimis no augšas, viņš ir pazudis. Vai tu esi piedzimis no augšas? Ja neesi, pacel roku un saki: “Palūdz par mani. Brāli Branham, tieši tagad es vēlos tavas lūgšanas.” Pareizi. It visur zālē, apakšējos stāvos, balkonos. Tas ir labi. Paceliet rokas, esiet godīgi, vismaz esiet godīgi, draugi.

E-83 Pirms šīs nedēļas beigām vai nākamajā nedēļā es grasos daudz sludināt par šīm lietām, par trulumu, par to, kā pasaule ir iepūtusi savu indīgo elpu cilvēku sejās, tādējādi viņus pieviļot; viņi domā, ka ir kristieši, daudzi, kaut arī viņi nav. Jēzus runāja par vilšanos, kas būs tur. Nemēģini riskēt, draugs, tev vairs nav citas iespējas, tas ir viss, kas ir. Varbūt vienkārša rokas pacelšana pretim Dievam šovakar varētu būt izšķiroša. Vai tu izdarīsi to, pirms mēs lūgsimies? Vai ir vēl kāds, kas nav pacēlis roku? Lai Dievs tevi svētī, tur pašā aizmugurē, mēs tevi redzam, caur balkonu tur augšā. Nedomā, ka esi pārāk tālu, tu neesi, Viņš zina, tieši kur tu esi. Mēs skatāmies uz neredzamām lietām.

E-84 Tu saki: “Nu, ko es tagad darītu, ja es kļūtu par no augšas dzimušu kristieti? Ko teiktu mans priekšnieks?”

E-85 Padomā, ko teiks tavs Kungs, ja tu to nedarīsi. Kurš ir tas lielākais? Tavs priekšnieks? Varbūt nākamnedēļ tu viņu apglabāsi, varbūt jau šobrīd viņš ir aizgājis, bet tavs Jēzus būs mūžīgi. Un aizdomājies, kā būtu, ja tu atrastos ellē, dēmonu nomocīts, ielenkts, ļauno garu iekļauts no visām pusēm, kas tevi vajā, mūžīgi atdalīts no Dieva, bez cerības, kā būtu tad? Un tu tur vari nokļūt, vēl pirms uzlēks rīta saule. Labāk esi gatavs, draugs. Neuzskati to par joku, nepadari to par televīzijas izrādi. Atceries, tas ir Evaņģēlijs, Dieva mūžīgais Vārds, kas nevar iznīkt.

E-86 Tikko kā iedams pa ielu šovakar, es redzēju, kā no ielas tika pacelts jauns vīrietis, pilnībā sadragāts. Viņa automašīna kaut kādā veidā bija zaudējusi kontroli un ietriekusies citā automašīnā, un no viņa tecēja asinis, ātrā palīdzība viņu savāca, un tas zēns tur gulēja ar atvērtu muti, asinis plūda no viņa acīm un ausīm; viņam pārklāja segu, to pārvilka pār seju un iestūma viņu ātrās palīdzības mašīnā. Es tur stāvēju, es domāju: “Ak Dievs, vai tas zēns kādreiz apmeklēja manu sanāksmi? Vai es pietiekami ilgi pārliecināju? Vai viņš pazina Jēzu?” Tagad viss ir beidzies.

E-87 Un es tagad dodu šo iespēju, draugs. Nedomā par šīm zemes lietām, nedomā par rītdienu, rītdiena parūpēsies pati par sevi. Domāsim par šodienu un tagad, kamēr Jēzus ir tuvu. Mēs varbūt neredzam visas lietas, bet mēs redzam Jēzu, Kurš tika izveidots pēc cilvēka tēla, lai aizvāktu cilvēka grēku, lai atvestu cilvēkus atpakaļ uz izlīgumu ar Dievu, mūsu Tēvu.

E-88 Vai tie ir visi, kas vēlas pacelt savu roku lūgšanai, pirms es sākšu lūgties? Lai Dievs tevi svētī, ser. Un tu šeit, tajā ratiņkrēslā, lai Dievs tevi svētī, ser. Ar šādu attieksmi Dievs šovakar noteikti atbildēs uz tavu lūgšanu. Es to domāju nopietni, ser.

E-89 Kungs, tuvojas dievkalpojuma beigas, ir paceltas daudzas rokas. Šeit sēž nabaga vīrs, saistīts ratiņkrēslā, viņš pacēla savas rokas. Šādu attieksmi Tu, protams, uzklausīsi. Un, ak Kungs, šeit it visur ēkā ir arī citi, varbūt ar sirds problēmām, varbūt slimi kādā citādākā veidā, ka viņi vienkārši neredz, kā viņi vispār varētu tikt no turienes ārā, bet mēs lūdzam Dievu, lai Tu atceries: “To, kas nāk pie manis, Es nekad nedzīšu prom.” Un varbūt, atbrīvojoties no grēkiem un tiekot no tiem vaļā, viņu slimības aizies, jo mēs saprotam, ka slimība ir grēka atribūts, jo slimību atnesa grēks.

E-90 Un, Tēvs, mēs lūdzam, lai Tu svētī šos cilvēkus, kuri pacēla rokas, daudzi no viņiem, kas šovakar ir šajā auditorijā. Un mēs lūdzam, lai Tu izglāb viņus, un lai no šīs nakts un turpmāk viņi staigā ticībā, saucot tās lietas, kuru nav, it kā tās būtu, tāpat kā seno laiku Ābrahāms. Un, ja mēs esam Ābrahāma dēli un meitas, mums ir viņa Gars un mēs ticam Dieva apsolījumiem. [Pārtraukums lentes ierakstā-Tulk.] Dāvā to, Tēvs. Caur Jēzus Kristus Vārdu es lūdzu par viņiem, nododot viņus Tev. Āmen.

E-91 Vienkārši vēl brītiņu palieciet savās vietās. Es esmu veltījis laiku, vakar vakarā un šovakar es esmu pārsniedzis savas robežas. Kad es ierados, man bija paredzēts lūgties par slimajiem tikai piektdien, vai drīzāk sestdien un svētdien. Pirmdien, otrdien un trešdien, tas ir, pirmdien un otrdien bija paredzēti sludināšanas dievkalpojumi, bet trešdien – lūgšanu dievkalpojums. Ceturtdien, piektdien un atkal sestdien bija paredzēti sludināšanas dievkalpojumi, un tad svētdien – dziedināšanas dievkalpojums. Man šķiet, ka tā tas notika. Bet, redzot vajadzību, vajadzību kaut ko pārstāvēt, es esmu lūdzies par slimajiem praktiski katru vakaru.

E-92 Paskatieties, cik daudzi šeit ir pirmo reizi, kuri nekad nav bijuši kādā no maniem dievkalpojumiem? Paceliet rokas. Teju vai puse no klātesošajiem. Viņi nekad nav bijuši tajos dievkalpojumos. Cik daudzi šeit ir slimi un kam vajadzīgas lūgšanas par savu ķermeni, vai jūs pacelsiet savas rokas? Tikai paskatieties, visur, visur.

E-93 Ak, dārgie, mīļie brāļi un māsas, lūdzu, ieklausieties tajā, ko es tikko teicu. Neskatieties uz savu slimību, jūs nekad nespēsiet izveseļoties, neskatieties uz savām ciešanām, skatieties uz Jēzu, Viņš ir Tas Vienīgais.

E-94 Jūs sakāt: “Brāli Branham, ja es varētu būt pilnīgi pārliecināts, ka Viņš ir šeit, ja es zinātu, ka Viņš ir šeit, es būtu gatavs pieņemt Viņu ar visu spēku.”

E-95 Vai jūs tā darītu? Paceliet rokas, ja esat pārliecināti, ka Viņš ir šeit, ka jūs varētu Viņu pieņemt, vienkārši paceliet rokas, visi sakiet: “Es esmu pārliecināts, ka Viņš ir šeit.” Nu, ko Viņš darītu, ja Viņš būtu šeit?

E-96 Un tā, ja jūs, kas esat slimi... Lūk, es pagaidīšu, jau pēc brītiņa es aicināšu pie altāra. Bet, lai jūs varētu būt droši, Bībele saka, un es tikko to citēju, es domāju, ka tas ir vēstulē Ebrejiem: “Mēs gribam,” 2. nodaļas 9. pantā, “mēs gribam redzēt Jēzu. Kungi, mēs gribam redzēt Jēzu,” teica tie, kas bija atnākuši, tie grieķi tajā laikā.

E-97 Ko jūs redzētu, ja Jēzus būtu šeit? Viņš ir šeit Svētā Gara veidā, un Viņš darbojas Savā draudzē. Kad Jēzus bija šeit uz zemes miesas ķermenī, šis miesas ķermenis tika uzcelts augšā un sēž pie Visuvarenā Dieva labās rokas kā Augstais Priesteris, paliekot tur un veicot aizbildniecību, pamatojoties uz mūsu apliecinājumu. Vai jūs tam ticat? Tā ir teikts vēstules Ebrejiem 3. nodaļā. Tā tas ir. Bet Viņš atsūtīja atpakaļ Savu Svēto Garu, lai svaidītu Savu draudzi, un iedibinātu šajā draudzē dāvanas, lai pārstāvētu Viņu cilvēkiem. Vai jūs tam ticat? Un Viņa kalpošanai ir jātiek turpinātai.

E-98 Vēl es šovakar apliecinu, ka pēdējā zīme katrai paaudzei ir bijusi Jēzus Kristus, Mesijas, atklāšanās, Viņam darot Sevi zināmu cilvēkiem ar tām pašām zīmēm, ko Viņš darīja, kad Viņš bija šeit uz zemes. Tas ir domāts jaunpienācējiem. Kā Jēzus darīja Sevi zināmu? Kad... Pirmajā Jāņa vēstulē jeb Jāņa Evaņģēlija 1. nodaļā Pēteris tika atvests pie Viņa, un Viņš viņu pazina, un Viņš nosauca viņa vārdu; Viņš nekad iepriekš nebija viņu redzējis, viņš bija zvejnieks, un Viņš pateica viņam, ka viņa vārds ir Sīmanis, bet viņa tēva vārds ir Jona. Pēteris noticēja tam, ka Viņš ir Mesija, jo Pēteris zināja, ka tad, kad Mesija nāks, Viņam bija jābūt Dievam-Pravietim. Cik daudzi tam tic? Sakiet: “Āmen.”

E-99 Mozus teica: “Tas Kungs, jūsu Dievs, cels Pravieti, tādu kā mani.” Viņi zināja, ka Viņam bija jābūt Dievam- Pravietim. Un kad Filips atgriezās, redzot, kā Jēzus to dara ar Sīmani Pēteri, viņš aizgāja un atrada Nātānaēlu zem koka lūdzamies un atveda viņu pie Jēzus, un Jēzus zināja, kas viņš ir, un pateica viņam, kur viņš bija un ko viņš bija darījis, pirms atnāca uz sanāksmi. Ko teica Nātānaēls? “Rabi, Tu esi Dieva Dēls; Tu esi Israēla Ķēniņš.” Vai tā viņš teica? Kā...?

E-100 Redziet, Viņš nāca pie Savējiem, jūdi Viņu gaidīja. Labi. Tas apzīmogoja tos ebrejus. Daudzi no viņiem teica: “Viņš ir Belcebuls, zīlnieks.” Kur viņi atrodas šovakar? Tas ir atkarīgs no viņiem. Jēzus teica, ka tas ir nepiedodams – saukt Dieva Garu par nešķīstu garu, bez pietiekamas atpazīšanas, bez pietiekama Dieva troņa sirdī, lai zinātu atšķirību starp labu garu un nepareizu garu.

E-101 Lūk, tad notika pirmā lieta. Vēl Viņu gaidīja samarieši. Viņš nevarēja paiet viņiem garām, jo viņi gaidīja Mesiju, kam bija jānāk. Cik daudzi tic, ka viņi gaidīja Mesiju? Sakiet: “Āmen.” Bet mēs, pagāni, to negaidījām, vai ne? Nē, mēs negaidījām nekādu Mesiju, mēs tolaik bijām pagāni, aizrāvušies ar elkiem. Bet samarieši gaidīja. Tāpēc viņi nāca, viņi gribēja redzēt. Viņam...Viņam bija jāparāda viņiem Mesijas zīme.

E-102 Viņš parādīja Ābrahāmam Mesijas zīmi, kad Viņš bija cilvēka miesā, stāvot un runājot ar viņu, un pateica Sārai...pateica Ābrahāmam: “Kāpēc Sāra smējās?” kaut arī Bībele saka, ka Viņš bija pagriezis muguru pret telti, kurā viņa atradās. Vai pareizi? Tas notika tikai dažas stundas pirms nonāca uguns un iznīcināja Sodomu.

E-103 Vai redzat, kā tā uguns nāk tagad? Vai redzat, kā tā gaida tur tālumā? Visas šīs skābes un citas lietas ārpus zemes, un tie, kas mēģina iekļūt mēnesī un tamlīdzīgi, kādu dienu to visu aizdedzinās. Un kas...? Tur nebūs nekādas glābšanās. Protams, nebūs nekādas. Viss, debesis būs liesmās. Un ap tām vulkāniskajām skābēm un pārējo, kas atrodas apkārt šai zemei un tā tālāk, tāpēc... Zinātnieki saka, ka ir viena minūte līdz pusnaktij. Un mēs te sēžam un vienkārši gaidām, sakot: “Nu, interesanti, ko Tu darīsi, Kungs?” Un tas ir tieši virs mums, draugs. Lūk, šovakar mēs neesam radio ēterā, tieši tāpēc es cenšos jums padarīt to tik steidzamu, cik vien varu.

E-104 Ievērojiet, tad Viņš devās cauri Samarijai, un Viņš sastapa kādu sievieti, un Viņš sacīja viņai: “Ej, dabū Man...atnes Man dzert.”
Un viņa teica: “Tā nav pieņemts, mums ir segregācija.”
Un tā Viņš parunāja ar viņu kādu brītiņu, pēc tam Viņš sacīja: “Ej, sameklē savu vīru un nāc šurp.”
Viņa teica: “Man nav vīra.”
Teica: “Pareizi, tev ir bijuši pieci, un tas, ar ko tu dzīvo tagad, nav tavs vīrs.”

E-105 Lūk, paskatieties, ko viņa teica, jums, jaunpienācējiem, viņa vispār neteica, ka Viņš ir Belcebuls vai zīlnieks, kā teica tas priesteris un sludinātājs, bet viņa teica: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis. Mēs zinām, ka tad, kad nāks Mesija, Viņš mums to visu pastāstīs.” Redziet, viņiem bija mācīts, kāda ir Mesijas zīme. Un viņa...viņa teica: “Mēs zinām, ka Mesija, kad Viņš nāks, Viņš mums pastāstīs. Bet kas Tu esi?”
Viņš teica: “Es esmu Viņš, kas ar tevi runā.”
Un viņa aizskrēja uz pilsētu un teica: “Nāciet, paskatieties uz Cilvēku, kurš pastāstīja man tās lietas, ko es esmu darījusi. Vai tas nav Mesija?”

E-106 Un tā, ja tas pats Jēzus dzīvo šovakar, Viņa Gars ir šeit, apsolījis, ka tās lietas, ko Viņš darīja, darīsim arī mēs, apsolījis, ka vakara laikā šeit būs gaismas, visus Rakstu apsolījumus, un redzot, ka zinātne saka: “Ir pusnakts, pulkstenis sit,” un Bībele norāda ar katru ceļazīmi uz Tā Kunga atnākšanu, bet draudze kļūst auksta un formāla, “izrādīdami ārēju dievbijību, bet noliedzot tās spēku,” visas zīmes, par kurām runā Bībele, tad šeit atkal parādās Mesijas zīme, nonākdama tepat starp mums. Mēs neredzam visu, bet mēs varam redzēt Jēzu.

E-107 Es lūdzos, lai katrs no jums, kas šovakar atrodas šajā ēkā, padomā par to un paskatās, vai Dievs jums kaut ko atklās, tic tam, ņem to vērā un saka: “Ak Kungs Dievs, es ticu tam ar visu, kas ir manī. Un es ticu, ka, ja vien Tu runāsi uz mani...”

E-108 Ja Dievs šovakar šajā auditorijā runās un parādīs Sevi kā Mesiju, vai tad jūs to pieņemsiet? Mans dēls jau divas vai trīs naktis nav izdalījis lūgšanu kartītes, vai arī Džīns vai Leo, vai kāds cits no viņiem, bet jūs tagad lūdzieties.

E-109 Kungs, lai šis nelielais, salauzītais vēstījums šovakar, ar kuru es šeit esmu taustījies apkārt, cenšoties atrast dzīslu uz kaut ko, kas izraisītu atmodu... Tā šķiet, Kungs, ka es vienkārši nevaru atrast to vietu, šķiet, ka cilvēki joprojām kaut kā nevar tajā ieiet. Vārds tiek sludināts, es esmu pārliecināts, ka Gars ir šeit. Kungs, kādā stundā mēs dzīvojam? Vai tā ir nejūtīguma stunda? Vai tā ir stunda, kad draudze ir ieaijāta miegā ar pasaules lietām un ar visvisādām lietām, kuras viņiem nebūtu vajadzējis klausīties? Vai tā stunda ir pienākusi, Kungs?

E-110 Ak Tēvs Dievs, kā es varu zināt, ka no rīta uzlēks saule? Es nezinu, bet es lūdzu Tevi, Kungs, lai šovakar vēl šo vienu reizi Tu izlejies pār šiem klausītājiem. Runā pats, Kungs, mana balss ir nepietiekama, bet to, kas man šeit ir, es atdodu Tev, jo es saprotu, ka Tu nevari ierasties šeit miesas ķermenī, jo, kad Tu atnāksi, tad mirušie Kristū augšāmcelsies, tad laika vairs nebūs. Bet Tu esi atsūtījis Svēto Garu, lai ieietu uz izietu no mūsu ķermeņiem, lai darītu un rādītu Tavas zīmes un brīnumus, lai cilvēki tiktu glābti caur Tavu apsolījumu.

E-111 Tu to nedari tāpēc, ka Tev tas ir jādara, Tu dari to tāpēc, ka piepildās Tavs Vārds, Tu apsolīji to, Kungs. Un es lūdzu, lai tas notiktu vēlreiz šovakar, un tad es pievērsīšu šos klausītājus Tev; ja mēs vairs nekad nesatiksimies, Kungs, tas būs starp viņiem un Tevi. Pieņem visu, ko mēs esam darījuši, un svētī tos, kuri ir pacēluši savas rokas, un pārējos, lai viņi tiktu glābti. Jo mēs lūdzam to Jēzus Vārdā. Āmen.

E-112 Es vēlos jūsu nedalītu uzmanību. Un tā, šeit ir viena lieta, kas ir jāpierāda vienā vai otrā veidā – vai nu tā ir pareiza, vai arī tā ir nepareiza. Un tā, cik man zināms, šajā auditorijā nav neviena cilvēka, ko es pazīstu. Es šovakar zālē neredzu nevienu cilvēku, ko pazīstu. Cik daudzi no jums man ir sveši, paceliet rokas, jebkur, ka vienkārši ziniet, ka es jūs nepazīstu, ka mēs esam sveši, paceliet rokas.

E-113 Lūk, jūs, slimie cilvēki, lūdzieties un ticiet Dievam ar visu, kas ir jūsos, un Dievs noteikti izdarīs kaut ko jūsu labā. “Ja tu vari ticēt, viss ir iespējams.”

E-114 Es nesaku, ka Viņš to darīs; sludinot šādi, tas...tas jūs nedaudz iekustina un... Dievs ir suverēns, Viņš ir visvarens, Viņš ir taisnīgs, Viņam nav ne sākuma, ne gala.

E-115 Lūk, jūs sakāt: “Ko tu dari, brāli Branham?”

E-116 Es gaidu, lai kāds no jums, kas esat tur, pieskartos Augstajam Priesterim. Es esmu tik bezpalīdzīgs, cik vien iespējams. Kad Jēzus bija šeit uz zemes, tur bija sieviete, kas pieskārās Viņa drēbēm, un Viņš pagriezās, teica: “Kas Man pieskārās?” Un Viņš pārskatīja klausītāju pūli, iespējams, aptuveni šāda lieluma, un Viņš atrada to sievieti, pateica viņai, ka viņas asiņošana ir apstājusies, jo viņa bija ticējusi. Un Bībele saka, ka Viņš ir Augstais Priesteris tieši tagad, kurš spēj just līdzi mūsu vājībām.

E-117 Es nevaru jūs dziedināt; pat ja Jēzus stāvētu tieši šeit, Viņš nevarētu jūs dziedināt; jūs jau esat dziedināti. Kad Jēzus nomira pie krusta, Viņš teica: “Viss piepildīts.” Kas? “Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.” Tas darbs ir pilnībā paveikts; tā ir tava ticība pabeigtajam darbam. Vārdam vajadzētu būt pietiekamam.

E-118 Ja es neticētu taviem vārdiem, tu teiktu: “Lai paliek,” varbūt es pateiktu to pašu par tevi, bet ne Dievs, ne Dievs; Viņš ir ļoti pacietīgs, sūta dāvanas un tā tālāk.

E-119 Tieši šajā stūrī es redzu kādu vīrieti. Es viņu nepazīstu, cik man zināms, es nekad dzīvē neesmu viņu redzējis, bet viņš cieš no sinusa problēmām, kaut kas nav kārtībā ar viņa īkšķi. Kopa kungs, piecelies. Jēzus Kristus darīs tevi veselu, ja tu tam ticēsi, ser.

E-120 Es nekad dzīvē neesmu redzējis šo vīrieti, viņš man ir pilnīgi svešs, es viņu nepazīstu, bet Jēzus Kristus viņu pazīst. Vai Viņš nav brīnišķīgs?

E-121 Šeit sēž kāda kundze, kas skatās tieši uz mani, lūdzās un saka: “Dievs, esi man žēlīgs.” Viņa sēž tur, cieš no artrīta. Tā tas ir. Tu lūdzies: “Ak Jēzu, lai viņš mani izsauc.” Ja tas ir pareizi... Es tevi nepazīstu, nekad dzīvē neesmu redzējis. Vai tu tici, ka Dievs zina, kas tu esi? Hoista kundze, tu tagad vari doties mājās un būt vesela, ja tu tici. Labi, ser. Hm-hm.

E-122 Tā kundze, kas sēž blakus tev, ir ļoti priecīga par to, jo arī viņa vēlas tikt dziedināta no savām varikozajām vēnām. Tā ir taisnība, kundze. Ja tā ir, pacel savu roku. Labi. Tici no visas sirds, tad tu vari saņemt to, ko tu lūdz.

E-123 Tie cilvēki, es viņus nepazīstu. Paceliet rokas, ja es jūs nepazīstu. Tā ir taisnība. Redzat? Kas tas ir? Viņi pieskaras Augstajam Priesterim, viņi pieskaras. Pirms brīža es redzēju tur paceltu trešo roku, es domāju, ka tā bija sieviete, kas sēž blakus viņai. Vai tu pacēli roku kaut kāda iemesla dēļ, māsa? Vai tu tici, ka Dievs zina, kas ar tevi nav kārtībā? Tai kundzei, kas tur sēž, ir smadzeņu trauma. Tā tas ir. Es tevi nepazīstu. Ja tas tā ir, pakrati savu roku šādi. Un to izraisīja autoavārija. Ja tas tā ir, pacel, pakrati savas rokas šādi. Labi, tagad viss ir beidzies, tu vari doties mājās un būt vesela.
Kas notika?

E-124 Šeit sēž kāds vīrietis, sēž tieši šeit, viņš lūdzas. Viņam ir jostas roze. Es tevi nepazīstu, vai ne, kungs? Mēs esam svešinieki. Vai pareizi? Pacel savu roku. Vai Dievs man pateiks, kas tu esi, vai tad tu man noticēsi? Labi, Hjūza kungs, tu vari doties mājās un būt vesels. Labi, ser, pareizi.
Ticiet Dievam, nešaubieties. Mēs neredzam visas lietas, bet mēs redzam Jēzu.

E-125 Kurš ir tas vecais zēns šeit, kurš pirms brīža pacēla roku, ka vēlējās tikt glābts? Tepat ratiņkrēslā. Vai tu tici, ka Dievs tevi pazīst, brāli? Es tevi nepazīstu. Vai tev ir lūgšanu kartīte? Nav? Labi. Vai tu tici, ka Dievs var pateikt man, kāda ir tava problēma? Ja Viņš to izdarītu, vai tu ticētu, ka Viņš vēlas tevi dziedināt? Tu esi aizēnots uz nāvi, tas ir vēzis plaušā. Bet vai tu tici, ka Dievs darīs tevi veselu? Vai tici? Tad, ja es būtu tavā vietā, vai zini, ko es darītu? Reiz pie kādiem vārtiem sēdēja daži spitālīgie, un viņi teica: “Kāpēc mums šeit sēdēt, līdz mēs nomirsim? Celsimies un darīsim kaut ko lietas labā. Ja mēs šeit sēdēsim, mēs nomirsim; ja mēs dosimies uz pilsētu, viņi...tur cilvēki mirst, tāpēc mums nav nekādas izvēles; ja dosimies uz to nometni, varbūt viņi mūs pasaudzēs.” Tu nomirsi šādā stāvoklī, sēžot ratiņkrēslā; Jēzus Kristus tagad ir tava vienīgā cerība. Tā tas ir. Tad kāpēc gan tev nepiecelties no turienes un nepaņemt savu ratiņkrēslu, un nedodies mājās un nekļūt veselam Jēzus Kristus Vārdā!

E-126 Vai jūs ticat, ikviens no jums? Tad piecelieties kājās, man ir vienalga, kas ar jums nav kārtībā, piecelieties kājās un ticiet Dievam. Visi, kas šobrīd vēlas pieņemt Kristu, piecelieties kājās, kur vien vēlaties. Tagad paceliet savas rokas, slavēdami Dievu, paceliet rokas, ticiet Viņam. Lūk, kur tas vīrietis ceļas no ratiņkrēsla. Visi pateiksim: “Slava Tam Kungam!” Celies kājās, par spīti tavām sāpēm!

E-127 Ak Kungs Dievs, mēs skatāmies uz neredzamo, mēs tagad ticam, ka Tu esi Jēzus Kristus, Dieva Dēls. Mēs nosodām ikvienu velna un šaubu garu; lai šovakar viņi staigā pēc neredzamā. Dāvā to, Kungs. Mēs lūdzam to caur Jēzu Kristu, Dieva Dēlu.

E-128 Slavējiet Viņu no visas sirds, piecelieties no saviem krēsliem, it visur, esiet veseli un dziedināti Jēzus Kristus Vārdā. Lai Dievs tevi svētī, brāli, izkāp no turienes un dodies mājās; dara tevi veselu.

E-129 Kamēr jūs stāvat kājās, slavēdami Dievu, cik daudzi grib, jūs, kas pirms brīža pacēlāt rokas, tic, ka Dievs uzklausīs manu lūgšanu par jūsu dvēseles pestīšanu? Nāciet, ejiet šurp, kamēr mēs dziedāsim: “Viņu es slavēšu, Viņu es slavēšu.” Nāciet, ejiet tagad pa šīm ejām, tieši uz priekšu, lai pieņemtu Jēzu. Turiet savas rokas paceltas. Turpiniet skatīties uz neredzamo, uz to nelielo pulsāciju jūsu sirdī. Nāciet, virzieties uz priekšu.

E-130 Vai Viņš pulsē tev? “Es esmu Tas Kungs, kas augšāmcēla Kristu no kapa. Es esmu Tas, kas sūtīja Svēto Garu, Es esmu Tas, kas deva to apsolījumu. Brālim Branhamam nav ar to nekāda sakara. Es... Viņš atdeva Man savu dzīvi, Es lietoju viņa garu, Es runāju caur viņa lūpām, tas esmu Es, Es esmu Tas Kungs.” Nāciet!

E-131 Tagad visi, kamēr mēs dziedam, nāciet uzreiz šurp.
Viņu es slavēšu! Viņu es slavēšu!
Slavējiet Jēru, kurš par grēcniekiem kauts;
Nāciet šurp. Aiziet, visi.
Slavējiet Viņu, visi jūs ļaudis...

E-132 Pateicība Tam Kungam! Tur iet tas vīrietis, kas staigā, piecēlies no ratiņkrēsla, izglābts pirms dažām minūtēm, saņēmis mūžīgo dzīvību, dziedināts ar Dieva spēku, un tagad dodas prom. Slava Viņa Vārdam!
...traips...
Viņu es slavēšu...
Tagad nāciet šurp. Vai jūtat to pulsāciju savā sirdī?
Slavējiet Jēru, kurš par grēcniekiem kauts;
Slavējiet Viņu, visi jūs ļaudis,
Jo Viņa Asinīs katrs traips ir zudis jau.

E-133 Aizdomājieties par to – pirms brīža tur stāvēja tas nabaga cilvēks un pacēla roku kā grēcinieks. Pāri viņam uzzibsnīja melna ēna, viņš mira, bet viņš pieņēma Kristu, tad viņa sirds sāka pulsēt. Kas notika? Viņš sāka ticēt, kad ienāca Svētais Gars, viņš vienkārši pieņēma to savā sirdī. Tur viņš tagad stāv uz sava ceļa uz dzīvību, ir ieguvis mūžīgo dzīvību un tiks dziedināts fiziski, izvests no tumsas uz gaismu, no...no nāves uz dzīvību.

E-134 Ak, kā jūs varat noraidīt tādu Glābēju, kad visi pierādījumi liecina, ka Viņš ir tieši šeit? Nāc, grēcīgais draugs, nāc, atkritēj, nekaunies, tur augšā tev būs vēl lielāks kauns. Nāc tagad, vai atnāksi? Nāc, kamēr viņi šobrīd gaida. Mēs dodam tev vietu un laiku, lai tu atnāktu. Nāciet tagad, visas dvēseles, nāciet, slavējot Viņu.

E-135 Cik daudziem šeit, aizmugurē, nav viss kārtībā ar Dievu, paceliet roku, esiet tik godīgi. Jūs zināt, ka jums nav viss kārtībā Dievu; Viņš zina jūsu sirdi. Paldies, kundze, par to, ka esi tik godīga. Paldies, ser, par to, ka esi tik godīgs. Paldies. Paldies. Lai Dievs tevi svētī. Lai Dievs tevi tur svētī.

E-136 Tur balkonos, tie, kam nav viss nokārtots ar Dievu, paceliet roku, esiet tik godīgi, sakiet: “Es zinu, ka man nav nokārtots. Man nav pietiekami daudz drosmes atnākt, bet es zinu, ka man nav nokārtots.” Paceliet savas rokas. Lai Tas Kungs jūs svētī. Tas ir labi. Šeit. Tas Kungs jūs pazīst. Tas ir labi. Nāciet vien lejā.

E-137 Cik daudzi ir šeit, kas tagad vēlas Svēto Garu, kas nav saņēmuši Svēto Garu? Nāciet šurp. Nāciet, šis ir tas laiks saņemt Svēto Garu. “Ja cilvēks nepiedzims no augšas, viņš pat nevar saprast Dieva valstību.” Aizdomājieties par to. Nāciet tagad šurp, kamēr mēs vēlreiz nodziedāsim.
Viņu es slavēšu...
Nāciet un slavējiet Viņu. Turieties pie tā.
...Viņu es slavēšu,
Slavējiet Jēru, kurš par grēcniekiem kauts;
Slavējiet Viņu, visi jūs, ļaudis,
Jo Viņa Asinīs katrs traips ir zudis jau.
Viņu es slavēšu... (Dievs, kamēr vien es elpošu un būšu pie veselā saprāta!)
Viņu es slavēšu,
Slavējiet Jēru, kurš par grēcniekiem kauts;
Slavējiet Viņu, visi jūs, ļaudis,
Jo Viņa Asinīs katrs traips ir zudis jau.

E-138 Vai jūs jūtat to patiesi svēto sajūtu, kas tagad nonāk uz draudzes? Cik daudzi var to apliecināt? Kas tas ir? Tas ir Svētais Gars, kas apņem šos nožēlas pilnos grēciniekus. Saprotat? Tā ir pestīšana. Viņi tagad ieiet jaunā dzīvē. Ak, mums vajadzētu patiesi godbijīgi noliekt savas galvas un klusiņām dziedāt, kamēr ierodas visi pārējie.
Viņu es slavēšu,
Slavējiet Jēru, kurš par grēcniekiem kauts;
Slavējiet Viņu, visi jūs, ļaudis,
Jo Viņa Asinīs katrs traips ir zudis jau.
Viņu mīlu es...
Tagad dievbijīgi.
Viņu mīlu es,
Jo Viņš pirmais...
Dziedi to, kristieti.
...mani mīlēja
Un glābšanu man nopirka
Uz Golgātas krusta.

E-139 Ak, kā mums vajadzētu to dziedāt!
Es...
Aizveriet tagad pasauli, tieciet vaļā no savām maņām, ļaujiet ienākt Garam.
Es... (Kā šis Gars virzās!)
Jo Viņš pirmais mani mīlēja
Un glābšanu man nopirka
Uz Golgātas krusta.

E-140 Ak, šī Svētā Gara saldme! Man vienkārši patīk tajā gremdēties. Svētīts lai ir Viņa Vārds! Slava Dievam! Slava Dievam!
...glābšanu man nopirka
Uz Golgātas krusta.

E-141 Tu nāc pie krusta, kur Jēzus samaksāja par visu; tu nāc tur, kur esi ielūgts; tu nesagaidi, ka tiksi noraidīts, bet tu esi ielūgts pie krusta. Atcerieties, Jēzus teica: “Neviens nevar atnākt pie Manis, ja vien Mans Tēvs viņu vispirms nepievilks.” Dievs tevi šeit pievilka. “Un ikvienam, kas nāks pie Manis, Es došu mūžīgo dzīvību un augšāmcelšu viņu pēdējā dienā.” Dieva Mūžīgais Gars ir šeit, dod mūžīgo dzīvību.
Viņu mīlu es...
Ak, pielūdziet Viņu, draugi. Vēstījums ir izskanējis, tagad pielūgsim Viņu.
Jo Viņš pirmais mani mīlēja
Un glābšanu man nopirka
Uz Golgātas krusta.

E-142 Vienkārši aizdomājieties par to, draugi! Tagad, kamēr grēcinieki atdzimst pie altāra, atkal pielūgsim Garā, mēs, kristieši, klusi paceldami rokas un dziedādami tagad Viņam sirds dievbijībā; aiziet.
Viņu mīlu es, Viņu mīlu es,
Jo Viņš pirmais mani mīlēja
Un glābšanu man Golgātā
Viņš nopirka.

E-143 Tagad patiešām klusi, lai kristieši pagriežas apkārt un paspiež roku kādam aiz muguras, sev priekšā un blakus, kamēr mēs tagad to nodziedāsim vēlreiz. Taisiet draugus, jūs, visi baptisti un metodisti, ikviens, paspiediet roku kādam pentakostam, un pentakosti – paspiediet roku viņiem, mēs visi esam viens.
Viņu mīlu es (Tieši tā.), Es...
Ja starp jums ir kāda nepatika, atrisiniet to tieši tagad.

E-144 Labi, brāli...?...

SKATOTIES UZ NEREDZAMO
(Looking At The Unseen)
Šo svētrunu brālis Viljams Marions Branhams sludināja 1959. gada 10. aprīlī Losandželosā, Kalifornijas štatā, ASV. Svētruna ar numuru 59-0410 ilgst 1 stundu un 30 minūtes. No angļu valodas uz latviešu valodu tulkots 2026. gadā.